Koprades darbnīcā tūrisma uzņēmēji, pašvaldību speciālisti, nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi nozares eksperti meklēja risinājumus, kā pavasara sezonā izcelt Rīgas reģiona piedāvājumu, veidojot kopīgus maršrutus, pasākumus un sadarbības iniciatīvas. Pilotprojekta iecere paredz īpašu uzmanību pievērst dārzu, tirgu un citu vietējo iniciatīvu savstarpējai sasaistīšanai, radot apmeklētājiem vienotu un daudzveidīgu pieredzi.
Seminārā tika diskutēts arī par reģeneratīvā tūrisma pieeju, kas paredz ne tikai mazināt tūrisma ietekmi uz vidi, bet arī radīt ilgtermiņa ieguvumus vietējām kopienām, uzņēmējiem un kultūras videi. Dalībnieki iepazinās ar Latvijas un Igaunijas pieredzi, kā arī Baltijas jūras reģionā īstenotajiem projektiem, kuros lēnais tūrisms kļuvis par nozīmīgu reģionālās attīstības virzītāju.
Semināra ievaddaļā projekta SLOWDOWN koordinatore Elīna Brigmane iepazīstināja ar projekta aktualitātēm un tā galveno mērķi – veicināt lēnā un reģeneratīvā tūrisma attīstību Rīgas plānošanas reģionā, radot jaunus sadarbības modeļus starp pašvaldībām, uzņēmējiem un vietējām kopienām.
Runājot par reģeneratīvā tūrisma pieeju, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārstāve Linda Siliņa uzsvēra vietējo kopienu iesaistes nozīmi tūrisma produktu veidošanā. Viņa norādīja, ka iedzīvotāji bieži vēlas dalīties ar savām zināšanām, idejām un iniciatīvām, taču ne vienmēr viņiem tiek dota iespēja iesaistīties. Kā veiksmīgus piemērus no citiem Eiropas reģioniem Siliņa minēja iniciatīvas, kurās vietējie iedzīvotāji apgūst un nodod tālāk tradicionālās ēdienu receptes, amatniecības prasmes un kultūras mantojumu. Šādas iniciatīvas neprasa lielus finanšu ieguldījumus, taču būtiski stiprina kopienu iesaisti un vienlaikus rada pievienoto vērtību vietējam tūrisma piedāvājumam.
Savukārt Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra Tūrisma nodaļas vadītāja Monta Lūsare, daloties projekta REDIRECT pieredzē, uzsvēra, ka reģeneratīvais tūrisms sniedzas tālāk par ilgtspējas principiem. Tā mērķis ir ne tikai saglabāt galamērķus, bet arī panākt, lai pēc tūrisma aktivitātēm tie kļūtu ekoloģiski, sociāli, kultūras un ekonomiski spēcīgāki. Viņa akcentēja, ka produktu veidošanā būtiska ir atvērtība vietējām kopienām un ka tūrisma nozarei jātiecas panākt, lai tūristi kļūtu par ceļotājiem, kuri ar patiesu interesi iepazīst apmeklēto vietu un tās stāstus.
Par Igaunijas Jegevas apriņķa pieredzi stāstīja peldēšanas skolas “Swim in Eesti” dibinātāja Diāna Timermane. Viņa skaidroja, ka lēnā tūrisma attīstība reģionā balstīta vietējās identitātes stiprināšanā – tūrisma produkti tiek veidoti, izceļot vietas vēsturi, tradīcijas, cilvēku stāstus un kultūras mantojumu. Šāda pieeja ļauj tūrisma attīstībā iesaistīt arī tos vietējos uzņēmējus un saimniecības, kas tradicionāli netiek saistīti ar tūrismu, piemēram, lauksaimniekus.
Semināra otrajā daļā dalībnieki koprades darbnīcās strādāja pie pilotprojekta “Lēnais pavasaris” ieceres. Māra Kļavas un Edgara Ražinska vadītajā darbnīcā diskutēja par pilotprojektā plānotās platformas saturu, funkcionalitāti un dizainu. Darbs notika pēc Māra Kļavas izstrādātas metodikas, kur ar tehnoloģiju palīdzību dalībnieki tika dalīti un mainīti grupās, gan automātiski ierakstīta un veidota diskusiju transkripcija un kopsavilkums. Darba grupās tika izstrādāti priekšlikumi digitālās pop-up platformas struktūrai, apspriestas iespējas apvienot pavasara sezonas pasākumus dārzos un tirgos vienotā piedāvājumā, kā arī meklēti risinājumi uzņēmēju iesaistei, mērķauditorijas sasniegšanai un efektīvai iniciatīvas komunikācijai. Semināra noslēgumā dalībnieki vienojās turpināt sadarbību, lai nākamajos mēnešos attīstītu pilotprojektu, kas varētu kļūt par vienu no nozīmīgākajām Rīgas reģiona lēnā tūrisma iniciatīvām 2027. gada pavasarī.
Projekts SLOWDOWN tiek īstenots Interreg Europe programmas ietvaros, un tā mērķis ir veicināt lēnā tūrisma attīstību Eiropas reģionos, stiprinot vietējo kopienu iesaisti, ilgtspējīgu resursu izmantošanu un autentisku tūrisma pieredžu veidošanu.
