Lilastē diskutē par zvejniecības kultūras mantojuma saglabāšanu

Šī gada 13. maijā Lilastē INTERREG EUROPE programmas projekta “Reģionālā attīstība sekmējot piekrastes zvejniecības kultūras mantojuma potenciālu Eiropā/CHERISH” ietvaros notika sanāksme “Zvejniecības kultūras mantojums piekrastē”, ko organizēja Rīgas plānošanas reģions sadarbībā ar Partnerības “Sernikon” un Biedrības “Jūrkante” projektu Vidzemes zvejnieks.

Projekta Vidzemes Zvejnieks ietvaros Dz.Kolāts informēja par sarunām ar zvejniekiem, tika atskaņots audioieraksts, kurā intervijas veidā zvejnieks stāstīja, kā tas ir būt zvejniekam mūsdienās. Cherish projekta dalībnieki informēja par savu gūto pieredzi apmeklējot Nīderlandi, Kipru un Somiju – kā zvejnieku tradīcijas, materiālais un nemateriālais kultūras mantojums tiek saglabāts un uzturēts minētajās valstīs. Sanāksmes viesis Tero Mustonen, TEK (Tradicional Ecological Knowledge) eksperts, prezentēja savu skatījumu par mūsu piekrastes kultūras mantojumu, aicinot dalībniekus izteikties, kas viņuprāt ir zvejniecības mantojums un kādā veidā to saglabāt. Būtībā TEK ir tradicionālās zināšanas par vidi un resursiem, tās ir zvejnieku zināšanas un prasmes.

Diskusijas raisījās par to, kā saglabāt zvejnieku zināšanas dzīvas, kamēr dzīva ir reālā piekrastes zvejnieku paaudze. Diskusijās, kā atbalstīt zvejniekus, tika minēti vairāki svarīgi punkti:

• kā viens no veidiem ir viņu līdzdalība lēmumu pieņemšanā sadarbojoties zvejniekiem, zinātniekiem un lēmumu izstrādātājiem;
• savu interešu aizstāvībai zvejniekiem ir jāapvienojas – ir iespēja iesaistīties ES Piekrastes zvejnieku apvienībā ar pārstāvniecību Briselē tieši paužot savas intereses;
• plānojot jaunos projektus ir jāiesaista zvejnieki, tādējādi risinot ar zvejniecību saistītās problēmas, kas balstās uz dzīvē balstītām vajadzībām.

Tika diskutēts par jaunās paaudzes iesaisti zvejniecībā, par to, kā radīt interesi. Tā varētu būt skolu iesaiste, grāmatu izdošana, TEK mācību vizīšu organizēšana, iesaistot zvejniekus un saglabājot vecās ar zvejniecību saistītās zināšanas. Tika minēts, ka zvejniecība savā ziņā ir saistīta arī ar ūdenstilpņu attīrīšanu un ir jāņem vērā antropoloģiskie aspekti zvejniecības kultūras mantojumā saglabāšanā.

Sanāksmē piedalījās 35 pārstāvji no zvejnieku biedrībām un saimniecībām, nēģu taču, ministriju, pašvaldību, TIC, muzeju, valsts kultūras centra pārstāvji.

PREZENTĀCIJAS NO SANĀKSMES

Alīse Vorobeja, (Tornio, Somijas piemērs)

Aivars Siliņš, Daugavas muzeja ekspozīciju un izstāžu kurators (Midelburga, Nīderlandes piemērs)

Armands Stahovskis, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta atbalsta nodaļas vadītāja vietnieks (Pafosa, Kipras pieredze)

Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona Coast4us projekts – aktivitātes piekrastē, Krista Krūmiņa, VARAM Reģionālās politikas departamenta Vecākā referente

Zvejniecības kultūras mantojuma datu vākšana un izmantošana, izmantojot TEK (traditional ecological knowldege) metodi un tās praktiskā pielietošana – Tero Mustonen (Somija), Snowchange