Lēnais tūrisms Latvijā attīstās jau vairāk nekā divdesmit gadus, bet vienlaikus tas saskaras ar daudziem izaicinājumiem, ar kuriem Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji iepazīstināja domnīcā, kā arī speciāla koncepta darbnīcā diskutēja, kā tūrisma produktus veidot “nesteidzīgākus”.
“Lai arī Rīgas reģionā ir lēnā tūrisma tradīcijas, tomēr šobrīd tā attīstību kavē mazais tirgus un konkurence ar masu tūrisma produktiem. Lēnā tūrisma produkti izteikti koncentrējas ārpus Rīgas – Pierīgā ar interesantiem pop-up projektiem, piemēram, Mājas kafejnīcu dienas, garās pastaigu takas mežā un gar jūru, piedzīvojums “EXIT Rīga ripo” ar Pierīgas apceļošanu ar vilcienu un riteni. Šim tūrisma novirzienam ir augsts nākotnes potenciāls, it īpaši kontekstā, kā noturēt ilgāk Latvijā ārvalstu tūristu, kas primāri dodas apskatīt Rīgu un tajā uzturas,” norāda Edgars Ražinskis, Rīgas plānošanas reģiona tūrisma eksperts.
Domnīcā ar saviem pieredzes stāstiem dalījās arī Ēriks Dreibants – Zaļās filozofijas pavārs, prestižā Michelin ceļveža atzītā un ar Zaļo zvaigzni par Ilgtspējīgu saimniekošanu apbalvotā restorāna “Pavāru māja Līgatnē” saimnieks, kā arī Dace Dinsdorfa, Jūrmalas senākā restorāna “Neptūns”, kas saņēma pirmo “Lauku Ceļotājs” Zaļo sertifikātu, saimniece. Tajā notika arī darbnīca “Lēnākā tūrisma produktu laboratorija”.
Kā Rīgas plānošanas reģiona lēnā tūrisma priekšrocības un iespējas dalībnieki atzina plašo ēdināšanas nozares piedāvājumu un līdzsvaru starp ātrās ēdināšanas un lēnās ēdināšanas ar tradicionālo virtuvi piedāvājumu. Attīstības ponteciāls noteikti ir ūdenstūrisma nišā, jo Rīgā tūristiem piedāvātie braucieni ar kuģīti ir ļoti pieprasīti. Ir arī kuģīšu satiksmes savienojums ar Jūrmalu, tomēr tam ir arī tālāks attīstības potenciāls, piemēram, Ķekavas novada virzienā.
Trūkst ērti rezervējamu laivošanas pakalpojumu piedāvājuma. Diskusijas laikā kā citi potenciāli tālāk attīstāmi lēnā tūrisma produkti reģionā tika minēti dārzu un parku piedāvājumi, ko varētu “iepakot” saistošāk kopā ar tajos organizētiem koncertiem un citiem kultūras pasākumiem. Pieprasīts, bet tomēr nepietiekoši gatavs piedāvājums ir ģimenēm ar bērniem, kā arī ziemas sezonas piedāvājums reģionā. Ponteciāls varētu būt arī koka arhitektūras maršrutiem, piemēram, sākot no Kalnciema ielas līdz Jūrmalas arhitektūras pērlēm.
Kā bremzējošos faktorus lēnā tūrisma attīstībai dalībnieki minēja joprojām nepietiekami attīstīto sabiedriskā transporta tīklu gan starp pilsētām un novadiem, gan to iekšienē, gan nepietiekamu piedāvājumu skaitu individuālajiem ceļotājiem. Viens no risinājumiem varētu būt vienota reģionāla produktu apmeklēšanas karte, kas indivuālajam ceļotājam piedāvātu atlaidi ieejai objetkos, mudinot apmeklēt lielāku to skaitu. Dalībnieki bija vienisprātis arī par to, ka lēnā tūrisma un tūrisma kopumā attīstībai nepiemēroti ir arī daudzu objektu (tai saitā pašvaldību TIC un muzeji) darba laiki, kas ir slēgti nedēlās nogalēs. Šis tiek skaidrots ar problēmu atrast darbiniekus, kuri būtu ieinteresēti strādāt nedēļas nogalēs.
Domnīca 27.martā notika Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrā. Pasākumā bija pārstāvētas visas Rīgas plānošanas reģiona pašvaldības (tūrisma speciālisti, TIC vadītāji), LIAA, ienākošā tūrisma operatori, vietējās rīcības grupas, tūrisma uzņēmēji, kas piedāvā lēnā tūrisma produktus.
Katram novadam un pilsētai iezīmējas arī savi, individuāli izaicinājumi. Piemēram, Siguldai, kura ir viena no pirmajām ārvalstu tūrismu izvēlēm pēc 1-2 dienu pavadīšanas Rīgā, ir vēlme palielināt šo viesu nakšņošanas skaitu novadā. Taču, tā kā tā visbiežāk ir šo viesu pēdējā viesošanās diena Latvijā, tad dienas noslēgumā tie visbiežāk atgriežas Rīgā. Kā izaicinājums saglabājas arī vides piekļūstamības un pieejamība kopumā (informācijas trūkums, u.c.).
Ilgtspējīga tūrisma domnīca ir Rīgas plānošanas reģiona izveidota sadarbības un viedokļu apmaiņas platforma, kurā satiekas publiskā, nevalstiskā un privātā sektora pārstāvji, lai diskutētu un strādātu pie laikmetīgiem un jēgpilniem tūrisma infrastruktūras un produktu risinājumiem.
Lēnais tūrisms ir atbildes reakcija straujai masu tūrisma ekspansijai un hiperkomercializācijai. Šī tūrisma pieeja koncentrējas uz lēnāku pārvietošanos un uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Tas ir ilgtspējīga tūrisma veids, kas novērtē kultūras un kulināro mantojumu, tradīcijas, vietas jēgu un dabu. Reģionā ir jau labi piemēri lēnajam tūrismam. Piemēram, Carnikavas Novadpētniecības muzejs ar nēģu zveju un iespēju izbraukt ar autentisku zvejnieku laivu Gaujā, degustēt nēģus un Latvijas pļavu tēju. Labs piemērs ir Dabas zirgi Ķekavas novadā, kas arī izceļ vietējās kopienas vērtības. Vēl interesanta tūrisma vieta ir Annas koku skola Mārupes novadā, kur var uz vietas ierīkotā kokapstrādes darbnīcā redzēt un līdzdarboties koka elementu veidošanā vēsturiskiem objektiem.
Rīgas plānošanas reģions domnīcu rīko Interreg Europe projektu “SLOWDOWN” ietvaros. Tā mērķis ir apkopot partneru labo prakšu piemērus, kuri tiks izmantoti politikas instrumentu pilnveidošanai, lai veicinātu lēnā un pieejamā tūrisma attīstību reģionā un Latvijā kopumā. Pieejama tūrisma ietvaros tiks izstrādāt vadlīnijas pakalpojumu un digitālā dizaina, kā arī infrastruktūras standartu pilnveidei kultūras un dabas objektos.
Edgars Ražinskis: “Rīgas plānošanas reģiona lēnā tūrisma status quo analīze attīstības iespējas”
Ēriks Dreibants: “Pavāru māja Līgatnē”
Dace Dinsdorfa, “Atpūties zaļi vietā, kur apstājas steiga”
Elīna Brigmane: Par SLOWDOWN projektu
