Piektdiena, 2018. gada 14. decembris
Teksta izmērs:
<ATGRIEZTIES

   

30. oktobris

Plānošanas reģioniem ir nepieciešams deleģēt funkciju pastāvīgi analizēt enerģētikas politiku reģionālajā līmenī, jo šobrīd pēc to iniciatīvas plānošanas dokumentos tiek izstrādāta enerģētikas politika kopumā, bet netiek uzraudzīts un analizēts pašvaldību darbs jau pasākumu līmenī. Savukārt tas būtu svarīgi, lai virzītu vienotu politiku valsts un reģiona līmenī. To atzina Rūdolfs Cimdiņš, Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs.

Rīgas plānošanas reģions (RPR) šodien rīkoja plānošanas reģionu un ministriju apaļā galda diskusiju par daudzlīmeņu sadarbību enerģētikas un klimata politikas plānu izstrādē plānošanas reģionu kontekstā.

Rīgas plānošanas reģiona un “C-TRACK-50” projekta vadītāja Aija Zučika norādīja, ka par plānu izstrādi interesi ir izrādīja vairāk pašvaldību, nekā noteikts izstrādāt. Aktuāls jautājums ir par to, ka šie ilgtermiņa energoefektivitātes plāni tiks izstrādāti, tiks paredzētas dažādi pasākumi, bet kā palīdzēt ar šo projektu finansējuma piesaisti?

Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākā eksperte Andžela Pētersone informēja par Enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam izstrādes gaitu un mērķiem enerģētikas efektivitātes sasniegšanā – par 0,8% samazināt enerģijas gadā no kopējā valsts enerģijas patēriņa. Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas būtu jāsasniedz, ir tieši transports un SEG emisiju samazināšana, jo transportā pēdējos gados to īpatsvars būtiski pieaudzis, jo palielinājies privāto transportlīdzekļu skaits un transportlīdzekļu nolietojums.

Zemgales plānošanas reģiona pārstāvis Raitis Madžulis atzina, ka ar plānošanas reģiona atbalstu pašvaldībām plānots uztaisīt 16 energoefektivitātes plānus, bet Saeimā iekļuvušās jaunās partijas runā par administratīvi teritoriālo reformu, kas savukārt nozīmē problēmas plānošanā – tagad nav zināms, kā notiks šī reforma, cik daudz un kurām pašvaldībām būs jāapvienojas, u.tml.

Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve Indra Murziņa norāda, viņu plānošanas reģionā interesi par enerģētikas plānu izstrādi ir izrādījušas vien 4 pašvaldības. Pašvaldības ir inertas. Daļai pašvaldību nav speciālistu, kuru tiešais uzdevums būtu darboties ar plānošanu un enerģētiku. Tas arī kavē iesaisti un pašu iniciatīvu, kaut ko mainīt.

Šī tikšanās notika “Apvārsnis 2020” programmas projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) ietvaros. Projekta mērķis ir mobilizēt un atbalstīt valsts pārvaldes iestādes, pārskatot un izstrādājot enerģētikas politikas prioritātes oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kā arī sekmēt starpnozaru sadarbību un iedrošināt pašvaldības rast finansējumu, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata plānus ar mērķi sasniegt neitrālas oglekļa emisijas līdz 2050. gadam. Projekta vadošais partneris ir Atēnu Nacionālā tehniskā universitāte un projektā ir apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2021. gada 28. februārim.

19. septembris

Rīgas plānošanas reģions (RPR) rīkoja reģiona pašvaldību un nozares ekspertu tikšanos, lai iepazīstinātu ar ieceri par enerģētikas un klimata politikas plānu izstrādi pašvaldībām.

Jau inofrmējām, ka ar Rīgas plānošanas reģiona atbalstu desmit reģiona pašvaldībām tiks izstrādāti ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plāni 2030. gadam ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu un samazināt klimata pārmaiņās. Šī būs daļa no plānotajiem 115 plāniem, ko finanšu instrumenta “Apvārsnis 2020” projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) ietvaros izstrādās 11 valstīs.

Rīgas plānošanas reģiona un “C-TRACK-50” projekta vadītāja Aija Zučika norādīja, ka šobrīd par plānu izstrādi interesi ir izrādījušas vairāk pašvaldību, nekā noteikts izstrādāt. Šie plāni paredzēs arī konkrētus pasākumus 3 miljonu eiro apmērā katrai pašvaldībai. Tie var būt vairāki mazāki projekti, kas kopā sekmēs klimata izmaiņu samazināšanos. Piemēram, jau šobrīd pašvaldības pieteikuma naketās ir norādījušas, ka viņām interesētu atbalsta plānu izstrāde ēku atjaunošanai, ielu apgaismojam rekonstrukcijai un katlu māju sakārtošanai. Rīgas plānosānas reģions plāno atbilstoši katras pašvaldības vajadzībām piesaistīt ekspertus.

  

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks iepazīstināja pašvaldību pārstāvjus ar Nacionālās attīstības plāna 2020 starpposma izvērtējumu un gatavošanos plāna 2030 izstrādei. Viņš akcentēja, ka pašvaldībām ir liela loma valsts mikrolīmenī lēmumu ietekmēšanā un lemšanā, lai veidotu iltspējīgu enerģētikas politiku. Tām ir instrumenti, lai šo politiku īstenotu. Šobrīd NAP2030 lielāks uzsvars tiks likts uz sabiedrības novecošanos, stabila vidusslāņa veidošanos, inovatīvu un efektīvu uzņēmējdarbību un Rīgas metropoles areālu. Eksperts arī norādīja, ka saistībā ar ilgstpējīgas politikas veidošanos Latvija ir sevi labi parādījusi – esam 27 vietā starp vairāk nekā 150 valstīm.

Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākā eksperte Helēna Rimša informēja par Enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam izstrādes gaitu, kuram drīzumā sāksies sabiedriskās apspriešanas. Šī plāna īstenošanā nozīmīga loma būs pašvaldībām, lai kopīgi īstenotu enerģētikas politiku valstī.

  

Savukārt Satiksmes minsitrijas Transporta un sakaru drošības nodaļas vecākā eksperte Marianna Heislere akcentēja, ka efektam uz klimata pārmaiņu mazināšanu svarīgi ir samazināt SEG emisijas no transporta. Pēc ministrijas iniciatīvas šobrīd tiek veikts pētījums par alternatīvu degvielas veidu ieviešanu Latvijā, kas dotu vislielāko emisiju samazinājumu. Nākotnē plānots izveidot tīklu ar 150 uzlādes stacijām elektromobiļiem, veicināt to iegādi ar subsīdiju piešķiršanu, kā arī loģistikas tīklu pilnveidošanu pilsētās un piepilsētas teritorijās, ierobežojot intensīvu satiksmes kustību, kas rada liela apjoma izmešus.

Salaspils novada domes izpilddirektors Mareks Kalniņš informēja par pašvaldības pieredzi novada klimata pārmaiņu risku pielāgošanas stratēģijas izstrādē līdz 2025. gadam. Tas ir pozitīvs piemērs, kā, iesaistot pašvaldību un ekspertus top rīcības plāns un tālāk tas soli pa solim tiek īstenots.

10. SEPTEMBRIS, 2018

Projekta ietvaros deviņām Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām piedāvājam iespēju saņemt ekspertu palīdzību, balstoties uz esošajiem ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāniem, izstrādāt ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plānus 2030. gadam.

Savukārt vienai Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībai piedāvājam iespēju saņemt ekspertu palīdzību izstrādāt no jauna ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plānu 2030. gadam. Plānu izstrādes periods no 2018. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam.

Atklāto uzaicinājumu pašvaldībām lasiet šeit.

Anketa pašvaldībām, kuras vēlas pieteikt savu dalību.

7. SEPTEMBRIS, 2018

Rīgas plānošanas reģions apmeklē projekta C – TRACK – 50 īstenošanas sanāksmi

Laika posmā no 2018. gada 6. līdz 7. septembrim Debrecenā, Ungārijā, tikās: “Apvārsnis 2020” programmas finansētā projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm, lai pārrunātu projekta ieviešanas gaitu, kā arī diskutētu par valstu pieredzi, īstenojot daudzlīmeņu sadarbību horizontālā un vertikālā līmenī enerģijas un klimata politikas izstrādē un ieviešanā.

AUGUSTS, 2018

Notiek pirmā apaļā galda diskusija

Ar Rīgas plānošanas reģiona (RPR) atbalstu desmit reģiona pašvaldībām tiks izstrādāti ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plāni 2030. gadam ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu un samazināt klimata pārmaiņās. Šī būs daļa no plānotajiem 115 plāniem, ko 11 valstīs izstrādās finanšu instrumenta “Apvārsnis 2020” projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) ietvaros.

Par to rīkotajā pirmajā apaļā galda diskusijā “Daudzlīmeņu sadarbība emerģētikas un klimata politikas plānu izstrādē” informēja Rīgas plānošanas reģiona un “C-TRACK-50” projekta vadītāja Aija Zučika. Diskusija tika veltīta sadarbības iespēju veicināšanai, nacionālā un reģionālā līmenī izstrādājot politikas plānošanas dokumentus.

Marika Rošā, Rīgas plānošanas reģiona eksperte: “Deviņas no šīm desmit pašvaldībām ir savulaik parakstījušas pilsētu mēru paktu, un daudzas no tām jau šobrīd ir izvirzījušas mērķi par vismaz 40% samazināt CO2 un arī citu siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2020. gadam. Pašvaldības jau šobrīd aktīvi darbojas, lai atbalstītu savā teritorijā atbildīgas un ilgtspējīgas enerģētikas politikas veidošanu. Šī plāna izstrāde būs vēl viens solis, lai kopīgiem spēkiem saprastu rīcības, kas sniegtu atbalstu ambiciozo mērķu sasniegšanā.”

Raimonds Kašs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Klimata finanšu un tehnoloģiju nodaļas vadītājs, diskusijā informēja, ka klimats un enerģētika ir svarīgs aspekts nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta kontekstā: “Nākotnē tikai pieaugs vides un klimata loma Eiropas Savienības finansētos projektos. Jau šobrīd izskan, ka atbalsta programmās līdz 25% no izdevumiem, kas tiks veikti īstenotajiem projektiem, būs jābūt saistītiem ar klimatu – tas nenozīmē, ka tikai tiešā veidā, bet gan arī pastarpināti ar klimata komponente būs jāņem vērā arī atbalsta pasākumos iem, kas dažādās jomās, piemēram, lauksaimniecībai, rūpniecībai, pārtikas audzēšanai, transportam u.tml. Mēs jau šobrīd valstī virzāmies uz to, lai jaunu publisku ēku būvniecībā un atjaunošanā energoefektivitātes rādītājiem ir jāatbilstu “gandrīz nulles enerģijas” patēriņa prasībām.”

VARAM pārstāvis arī norādīja, ka Latvijai pamazām izdodas pakāpeniski virzīties uz ogļekļa mazietilpīgu attīstību, kas nozīmē, ka vienlaikus ar ekonomikas attīstību samazinās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas: “Uz kopējā Eiropas Savienības valstu fona Latvija izskatās labi – Latvijai kopš 1990. gada ir izdevies samazināt SEG emisijas par vairāk nekā 57 %. Tomēr nākotnē svarīgi ir kāpināt īstenoto pasākumu un projektu kvalitāti un apjomus – piemēram, vērtējot no potenciālo interesentu aktivitātes Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai projektu īstenošanai klimata jomā aspekta, ir skaidri redzams, ka iespēju ir vairāk, nekā Latvijā tās izmantojam. Mums būtu jādomā gan par lielāku aktivitāti finansējuma saņemšanai projektu konkursos starptautiskā līmenī, gan arī par projektu iesniegumu kvalitātes uzlabošanos, tādējādi nodrošinot labākus projektu īstenošanas rezultātus.”

Helēna Rimša, Ekonomikas minsitrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākā eksperte, norādīja, ka šobrīd notiek darbs pie Enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam izstrādes, kas tiek izstrādāts balstoties uz regulu par enerģētikas savienības pārvaldību. Šis plāns balstīsies uz piecām dimensijām – dekarbonizāciju, energoefektivitāti, enerģētisko drošību, iekšējās enerģijas tirgu un pētniecību & inovācijām. Pašvaldības lielākā vai mazākā mērā tiek skartas visās dimensijās. Piemēram, uz centralizēto siltumapgādi attiecas dekarbonizācijas un energoefektivitātes dimensijas, bet arī iekšējā enerģijas tirgus dimensija, kur tiek skatīti jautājumi par elektrības un gāzes tirgu un enerģētikas nabadzību un enerģijas pieejamību. Plāna mērķis ir veicināt Latvijas ekonomikas tālāko attīstību, tās konkurētspēju reģionā un pasaulē, kā arī sabiedrības labklājību, un līdz 2030.gadam nodrošinot Latvijas iekšzemes kopprodukta atsaisti no SEG emisiju apjoma.

Šī bija pirmā no trim apaļā galda diskusijām, kas tiek īstenotas “Apvārsnis 2020” programmas projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) ietvaros. Projekta mērķis ir mobilizēt un atbalstīt valsts pārvaldes iestādes, pārskatot un izstrādājot enerģētikas politikas prioritātes oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kā arī sekmēt starpnozaru sadarbību un iedrošināt pašvaldības rast finansējumu, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata plānus ar mērķi sasniegt neitrālas oglekļa emisijas līdz 2050. gadam. Projekta vadošais partneris ir Atēnu Nacionālā tehniskā universitāte un projektā ir apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2021. gada 28. februārim.

 

APRILIS, 2018

Rīgas plānošanas reģions uzsāk projekta C – TRACK – 50 īstenošanu

Rīgas plānošanas reģions uzsācis Horizonts 2020 programmas projekta: “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (turpmāk projekta akronīms C -TRACK-50) īstenošanu.

Projekta vadošais partneris ir Atēnu Nacionālā tehniskā universitāte un projektā ir apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2021. gada 28. februārim.

Projekta mērķis ir mobilizēt un atbalstīt valsts pārvaldes iestādes, pārskatot un izstrādājot enerģētikas politikas prioritātes oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kā arī sekmēt starpnozaru sadarbību un iedrošināt pašvaldības rast finansējumu, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata plānus ar mērķi sasniegt neitrālas oglekļa emisijas līdz 2050. gadam.

Projektā galvenās plānotās aktivitātes saistītas ar Projekta partneru valstīs iesaistīto pašvaldību kapacitātes celšanu enerģētikas un klimata plānu 2050. gadam izstrādē un ieviešanā. Ieviešot Projekta aktivitātes, ir paredzēts:

  • Veicināt sadarbību vertikālā un horizontālā līmenī 11 ES valstīs, lai valsts pārvaldes iestādes kopīgi strādātu pie ES, nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa ilgtspējīgas enerģijas un klimata politikas plānošanas, integrēšanas un īstenošanas;
  • Identificēt stratēģiskās politikas prioritātes nacionālā līmenī, veicināt daudzlīmeņu pārvaldību un sinerģijas rezultātā īstenotu aktivitātes energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā;
  • Paaugstināt kapacitātes līmeni vietējā un reģionālā līmenī, integrēt ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas plānošanu, lai varētu sasniegt 2050. gada mērķus;
  • Izstrādāt vismaz 116 ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plānus 2050. gadam vietējā un reģionālajā līmenī, lai samazinātu enerģijas patēriņu un nodrošinātos pret klimata pārmaiņām;
  • Izstrādāt vismaz 105 finansējuma priekšlikumus ilgtspējīgu enerģētikas un klimata pasākumu/projektu īstenošanai;
  • Mērķtiecīgi sekmēt oglekļa neitralitātes idejas izplatību starp vismaz 50 000 ieinteresētajām pusēm Eiropas reģionos (vairāk kā 12 000 pašvaldības un enerģētikas aģentūras tiks uzrunātas caur ICLEI un FEDARENE tīklu);
  • Atbalstīt ES politikas virzienus un iniciatīvas, piemēram, Pilsētas mēru pakts enerģētikas un klimata jomā, mācoties un izplatot informāciju par labās prakses piemēriem.

Rīgas plānošanas reģions kā Projekta partneris veiks Projektā paredzēto pasākumu organizēšanu un koordināciju Latvijā, tehniski atbalstīs politikas plānošanas dokumentu izstrādi 10 Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām un sniegs atbalstu dokumentu sagatavošanai 10 Projekta iesniegumu sagatavošanai, kā arī veiks Projekta rezultātu izplatīšanu un pārnešanu uz citiem reģioniem.

Projekta nozīmīgākie ieguvumi Latvijai saistīti ar reģiona un pašvaldību plānošanas speciālistu kompetences stiprināšanu attiecībā uz enerģētikas un klimata politikas plānošanas dokumentu izstrādi un ieviešanu. Projekts paredz jaunu plānu izstrādi, kā arī aktuālo uzlabošanu, integrējot tajos oglekļa neitralitātes sasniegšanas līdz 2050. gadam mērķi, kā arī tehniskās palīdzības nodrošināšanu, sagatavojot projektu iesniegumus finanšu līdzekļu piesaistei dažādu iniciatīvu īstenošanā. Starpnozaru ekspertu sadarbības rezultātā tiks veikta ieteikumu izstrāde nacionālo prioritāšu definēšanai oglekļa neitralitātes līdz 2050. gadam sasniegšanai.

Laika posmā no 2018.gada 11. līdz 12. aprīlim C –TRACK – 50 projekta partneri tikās projekta uzsākšanas sanāksmē Funšalā, Portugālē, lai apspriestu projekta ieviešanas gaitu.

Papildus informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, aija.zucika@rpr.gov.lv tālr.+371 28307589

© Rīgas plānošanas reģions. 2018 / Izstrādātājs GRANDEM
Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu
Mūsu portālā tiek izmantotas sīkdatnes. Lietojot portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzini vairāk!