AUGUSTS, 2021
Kopā ar ekspertiem izstrādāts Ceļvedis oglekļneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam.
JŪNIJS, 2021
Līdz ar C-Track 50 projekta noslēgumu ir pienācis laiks izcelt 11 partnervalstīs paveikto klimata un enerģētikas plānošanas jomā. Projekta partneri ir koncentrējušies uz integrētu ilgtspējīgas enerģijas un klimata politikas plānu 2050. gadam izstrādi vietējā līmenī, kā arī reģionālās enerģētikas plānošanas informēšanu / attīstīšanu, pamatojoties uz formulētām prioritātēm. Kopumā ir atbalstītas 107 pašvaldības un 11 reģioni, kā rezultātā līdz 2050. gadam ietaupīti ∼ 16 500 GWh enerģijas ietaupījumi un atjaunojamās enerģijas ražošana un ∼ 14 500 kt CO2 emisijas.
C-Track50 noslēdzošajā vebināru cikla seminārā tika apskatīti dažādi finansēšanas mehānismi, kas var atbalstīt enerģētikas un klimata plānus. Galvenā uzmanība tika pievērsta inovāciju publiskajiem iepirkumiem (PPI), energoefektivitātes līgumiem (EPC), ELENA mehānismam (Eiropas vietējā enerģētikas palīdzība) un enerģētikas kopienām un pūļa finansējumam. Plenārsēdes diskusijās tika skartas tādas finansēšanas iespējas kā tirgus iesaistīšana un novatoriski finansēšanas instrumenti, savukārt četrās paralēlās sesijās tika aprakstītas iepriekš minētās tēmas. Projekta vadītāja Latvijā Aija Zučika seminārā iepazīstināja ar reģiona ELENA projekta pieteikuma sagatavošanas pieredzi, kā arī kopā ar Eiropas investīciju bankas pārstāvi moderēja sesiju par šo jautājumu.
MAIJS, 2021
Starptautiskā mērogā tiek rīkotas projekta tiešsaistes sērijas no 20. maija līdz 1. jūnijam, kuru mērķis ir atbalstīt pašvaldības, reģionus un to ieinteresētās puses klimata un enerģētikas plānu izstrādē, īstenošanā un finansēšanā.
APRĪLIS, 2021
Šī gada 23. aprīlī notika tikšanās ar Zemgales plānošanas reģionu, kurā iepazīstināja ar C-Track50 projekta rezultātiem un pastāstītu par ELENA projekta ideju – izveidot 10 mobilitātes punktus Rīgas metropoles areālā. Projekta vispārējais mērķis ir viedas un ilgtspējīgas mobilitātes mezgla sistēmas attīstība Rīgas galvaspilsētas reģionā, lai veicinātu ilgtspējīgu modālo pāreju uz sabiedrisko transportu.
SEPTEMBRIS, 2020
Rīgas plānošanas reģions Zemgales pašvaldībām dalās ar pieredzi
Rīgas plānošanas reģiona eksperti projekta C-TRACK-50 ietvaros 2020.gada 28. septembrī iepazīstināja Zemgales plānošanas reģiona pašvaldības ar rezultātiem izstrādājot 9 ilgtspējīga enerģētikas un klimata rīcības plānus.
Rīgas plānošanas reģiona eksperte Marika Rošā (Rīgas plānošanas reģions) sniedza pārskatu par Rīgas plānošanas reģiona pieredzi 9 ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānu izstrādē. Viņa dalījās pieredzē par plānu izstrādes procesu – izaicinājumiem, ar kuriem pašvaldība saskaras (datu vākšana; mērķu, darbību un rezultātu noteikšana), kā arī sniedza ieskatu rīcībās, kuras pašvaldības ir izvēlējušās iekļaut plānā, lai sasniegtu CO2 emisiju samazināšanas mērķi 2050. gadam
Deviņām Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām izstrādāti ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāni
Ar Rīgas plānošanas reģiona (RPR) atbalstu deviņām reģiona pašvaldībām tika izstrādāti ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāni 2050. gadam ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu un klimata pārmaiņas. Tās ir Tukuma, Siguldas, Lielvārdes, Ogres, Mārupes, Ādažu, Ķekavas, Salaspils, Ķeguma, pašvaldības.
Šie ir daļa no 116 plāniem, ko ES programmas “Apvārsnis 2020” projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) ietvaros izstrādā 11 valstīs.
Rīgas plānošanas reģiona un “C-TRACK-50” projekta vadītāja Aija Zučika: “Šo plānu izstrāde ir vēl viens solis tuvāk ambiciozo mērķu sasniegšanā saistībā ar klimatam pārmaiņu mazināšanu. Katra pašvaldība kopā ar ekspertiem izstrādāja šos plānus, balstoties uz īstenojamiem un nepieciešamiem pasākumiem novadā. Plānos biežāk minētās aktivitātes ir saistītas ar apgaismojumu sistēmu izbūvi, ēku atjaunošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu, apkures sistēmu sakārtošanu novadā.”
Plānu izstrāde tika uzticēta energoefektivitātes profesionāļiem, kas specializējušies enerģētikas politikas jautājumos. Papildus pašvaldībām tiek nodrošināta iespēja iesaistīties projekta pieteikuma sagatavošanā Eiropas Investīciju bankas programmas “ELENA” piedāvājam finansējumam mobilitātes punktu izveidei novada teritorijā.
Rīgas plānošanas reģions (RPR) ir viens no valsts izveidotajiem plānošanas reģioniem, kas aptver galvaspilsētu Rīgu un republikas nozīmes pilsētu Jūrmalu, kā arī 28 novadus Latvijas centrālajā daļā. Vairāk par Rīgas plānošanas reģionu: www.rpr.gov.lv .
JŪNIJS, 2020
Mārupes novada pašvaldība plāno līdz 2030. gadam samazināt CO2 par 20%
Ar Rīgas plānošanas reģiona (RPR) atbalstu izstrādāts Mārupes novada Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plāns 2050. gadam ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu un klimata pārmaiņas. Tā ietvaros Mārupes pašvaldība plāno līdz 2030. gadam savā teritorijā samazināt CO2 emisijas par 20%, savukārt līdz 2050.gadam – pat līdz 80%.
Edgars Rantiņš, Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs: “Mārupes novads pēdējos gados ir ieņēmis visstraujāk augošās pašvaldības statusu. Pašvaldībā pieaug ne tikai iedzīvotāju skaits, bet arī aktīvo uzņēmumu un nodarbināto daudzums, kas nozīmē arī jaunus izaicinājumus videi draudzīgākas enerģijas nodrošināšanā un mazāka CO2 emisiju līmeņa nodrošināšana.”
Mārupes novada pašvaldība redz kompleksus pasākumu risinājumus enerģētikā, lai nodrošinātu enerģijas patēriņa ziņā zaļāka novada veidošanos ilgtermiņā. Līdz 2030. gadam plānots īstenot pasākumus, kas ļautu samazināt enerģijas patēriņu pašvaldības ēkās par 20%, bet ar informatīviem pasākumiem mājokļu sektorā par 5%. Tāpat starp pašvaldības mērķiem ir samazināt enerģijas patēriņu daudzdzīvokļu ēku sektorā, gadā sekmējot 1-2 daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu. Savukārt līdz 2050. gadam plānots nodrošināt atjaunojamo energoresursu lietojumu Mārupes novada centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Šie ir pietiekami ambiciozi, bet īstenojami plāni, kuru rezultāts būs novada ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā.
Plānots, ka kopējās nepieciešamās investīcijas varētu sasniegt 22 miljonus eiro līdz 2050. gadam, no kuriem 1,28 milj. eiro būtu pašvaldības līdzekļi, bet pārējo veidotu valsts un ES līdzekļi un programmas un privātās investīcijas infrastruktūrā. Ņemot vērā, ka viens no valsts prioritārajiem virzieniem “Stratēģijā Latvijas oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam” ir valsts pāreja uz zema oglekļa ekonomiku, liela daļa no plānotajiem pasākumiem rīcības plānā ir tieši šādu ekonomiku stimulējoši. Zaļās izaugsmes politikas instrumentu ieviešanai nepieciešamo finansējumu iespējams iegūt no dažādiem finansējuma avotiem: pašvaldības budžeta īstermiņa un vidēja termiņa pasākumiem; privātiem līdzekļiem ilgtermiņa projektiem, kas saistīti ar ēku atjaunošanu; ES struktūrfondu līdzekļiem pārējai uz AER un citiem ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumiem, kā arī ilgtspējīgiem transporta risinājumiem.
Kopējās enerģijas gala patēriņa apjoms Mārupes novadā kopš 2014.gada gadā pieaug par vidēji 12%. Lai gan enerģijas patēriņš ik gadu nepārtraukti pieaug, minimālas izmaiņas ir novērojamas dalījumā pa enerģijas nesējiem: elektroenerģija un siltumenerģija sastāda vienādu daļu no kopējā enerģijas patēriņā (45%), fosilie kurināmie transporta vajadzībām (10%). Atjaunojamo energoresursu lietojums kopš 2014.gada ir palielinājies par 35%, tomēr tā īpatsvars starp visiem energonesējiem sastāda mazāk kā 1%.
Klimata ietekmju mazināšanas un pielāgošanās pasākumi Mārupes novadā ir vērsti uz četrām galvenajām fokusa grupām. Pašvaldības infrastruktūras sfērā ir ietverts pasākumu kopums, kas risina jautājumus ar enerģijas patēriņa racionālu izmantošanu pašvaldības ēkās un ielu apgaismojumam, kā arī plāno rīcības klimata pielāgošanās veicināšanai pašvaldībā. Mājokļu sektorā ir iekļauti pasākumi mājokļu atjaunošanai un tās veicināšanai, kā arī plašākai un racionālai atjaunojamo energoresursu lietošanai privātmājās. Transporta un mobilitātes sadaļā ir plānoti pasākumi, kas veicinās ilgtspējīgu un videi draudzīgu transporta lietojumu un risinājumu ieviešanu pašvaldības teritorijā. Pakalpojuma sektors ietver siltumapgādes un citus pakalpojumu sniedzējus pašvaldībā, kurās plānoti vides un klimata pasākumi.
Lielākie CO2 emisiju sektori 2018.gadā Mārupes novadā bija ražošana (49%), mājokļu sektors (28%) un transports (20%), kuros ir augsts fosilā kurināmā īpatsvars. Pašvaldības sektors veido 7% no kopējām CO2 emisijām novadā. Nākotnē būtiska uzmanība tiks pievērsta transporta sektoram, kas ir viens no lielākajiem CO2 izmešu radītājiem. Enerģijas patēriņš kopējā privātā un pašvaldības transporta sektorā pēdējo 5 gadu laikā ir paaugstinājies par 55%, ko var skaidrot ar vieglo automašīnu skaita pieaugumu Mārupes novadā.
______________________________________________
Otrais C-Track 50 vebinārs notika 2020. gada 9. jūnijā, pulcējot vairāk nekā 130 dalībniekus un parādot vietējo ieinteresēto personu plašo interesi visā ES par risinājumu meklēšanu vērienīgu projektu īstenošanai. Seminārā galvenā uzmanība tika pievērsta dažādām novatoriskām shēmām ilgtspējīgas enerģijas un klimata pasākumu finansēšanai no iedzīvotāju finansējuma vietējā līmenī, uzņemot praktiskus darbiniekus, kā arī institucionālos dalībniekus.
FEBRUĀRIS, 2020
III elektroniskais ziņu izdevums latviešu valodā (2020. gada februāris)
Rīgas plānošanas reģions apmeklē projekta C – TRACK – 50 īstenošanas sanāksmi
Laika posmā no 2020. gada no 12. līdz 13. februārim Poznaņā, Polijā tikās: “Apvārsnis 2020” programmas finansētā projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm, lai pārrunātu projekta ieviešanas gaitu, kā arī diskutētu par katrā valstī inovatīvām finansēšanas programmām energoefektivitāti uzlabojošu projektu īstenošanai.
NOVEMBRIS, 2019
Rīgas plānošanas reģions nozīmīgā enerģētikas un klimata forumā stāsta par projekta C-Track-50 ieguvumiem
“Esam lepni, ka varam sniegt arī savu artavu Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) mērķu sasniegšanā. Šobrīd mūsu reģions kopā ar ekspertiem projekta C-Track-50 ietvaros izstrādā 10 reģiona pašvaldībām ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plānus 2050. gadam ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu un samazināt klimata pārmaiņas,” tā nozīmīgā šai tēmai veltītā forumā “Enerģētikas un klimata plāns 2030 – ceļā uz ilgtspējīgu valsti” atzina Rīgas plānošanas reģiona Administrācijas vadītājs Edgars Rantiņš.
E. Rantiņa prezentācija
Kopumā forumā, starp kura rīkotājiem bija arī Rīgas plānošanas reģions, piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku. To atklāja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. Viņš norādīja, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030.gadam iezīmē ceļu uz lielāku konkurētspēju. Latvijas ekonomikai ir jāmainās un valsts ir radījusi plānu, kā to izdarīt. Jaunais klimata un enerģētikas plāns neparedz tikai pienākumus, bet arī iespējas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti. Plāns būtībā pasaka, kādā veidā varēsim kļūt vēl “zaļāki” un konkurētspējīgāki.
Videouzrunā klātesošajiem Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aicināja foruma apmeklētājus, ka Latvija gadiem ilgi ir turējusies pretī klimata politikai, jo tā tikusi uzskatīta kā apgrūtinājums, ka tā kaut ko atņems. Tomēr klimata politika ir Latvijas iespēja, lai celtu labklājību, bet tas prasīs paradumu un domāšanas maiņu,” piebilda Kariņš. Premjers uzsvēra, ka ar klimata politiku Latvijai netiek “kaut kas uzspiests”, bet gan tā dod iespēju valstij piedalīties vērtību ķēdē, rodot jaunus risinājumus izaugsmei.
Rīgas plānošanas reģions ar Zemgales plānošanas reģionu pārrunā Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu izstrādi
Rīgas plānošanas reģiona projekta C – TRACK – 50 ekspertu komanda sniedz atbalstu 10 Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām un veic Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu izstrādi. 2019. gada 15. novembrī notika divpusējā tikšanās ar Zemgales plānošanas reģiona ekspertiem, kuras laikā organizācijas dalījās ar pieredzi plānu izstrādē, kā arī apsprieda politikas rekomendācijas enerģijas un klimata mērķu izpildei 2030 un 2050. gadam.
OKTOBRIS, 2019
Rīgas plānošanas reģions izglīto Zemgales pašvaldības
Rīgas plānošanas reģiona eksperti projekta C-TRACK-50 ietvaros dalījās ar pieredzi ar Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībām par 10 ilgtspējīga enerģētikas un klimata rīcības plāniem, kuru izstrāde šobrīd tiek veikta kopīgi ekspertiem sadarbojoties ar pašvaldību speciālistiem.
Rīgas plānošanas reģiona eksperts Agris Kamanders sniedza ieskatu galvenajos izaicinājumos plānu izstrādē, kā arī minēja iespējamos risinājumus, kuriem nākotnē pašvaldībām būtu vērts pievērst uzmanību.
Kā vieni no būtiskākajiem risinājumiem būtu nepieciešamība pēc energopārvaldes sistēmu izstrādes un ieviešanas reģionu līmenī, kā arī pašvaldību ēku apsaimniekošanas uzņēmumu un energoefektivitātes projektu organizēšana pašvaldībās.
SEPTEMBRIS, 2019
Rīgas plānošanas reģions apmeklē projekta C – TRACK – 50 īstenošanas sanāksmi
Laika posmā no 2019. gada no 17. līdz 18. septembrim Atēnās, Grieķijā, tikās: “Apvārsnis 2020” programmas finansētā projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm, lai pārrunātu projekta ieviešanas gaitu, kā arī diskutētu par valstu pieredzi, īstenojot daudzlīmeņu sadarbību horizontālā un vertikālā līmenī enerģijas un klimata politikas izstrādē un ieviešanā.
Sanāksmes ietvaros notika seminārs par nacionālajiem klimata un enerģijas plāniem, kur projekta valstu pārstāvji diskutēja par situāciju katrā no valstīm:
Enerģētikas sektors ir nozīmīgākais siltumnīcefekta gāzu emitētājs Latvijā. Un 46% no šī sektora emisijām rada transports. Ir būtiska katra iniciatīva, kas tiecas mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas,” atzina seminārā piedalīties uzaicinātā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pārstāve Ilze Podniece.
Viņa prezentēja Latvijas pozīciju attiecībā uz oglekļa neitraltātes kā arī klimata uh enerģijas ilgtermiņa plāniem, atzīstot, ka Projekts C-TRACK-50 ir arī viena no platformām, kā pašvaldību pārstāvji tiek informēti un iesaistīti Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādē
JŪLIJS, 2019
II elektroniskais ziņu izdevums latviešu valodā (2019. gada jūlijs)
APRĪLIS, 2019
Rīgas plānošanas reģiona (RPR) pašvaldības virzās uz ambicioziem mērķiem CO2 izmešu samazināšanā – salīdzinot laika periodu pirms desmit un divdesmit gadiem tās uzņēmušās smazināt kaitīgos gāzes izmešus par aptuveni 20%. Tā secināts Rīgas plānošanas reģiona rīkotā semināra laikā ar piecām reģiona pašvaldībām un nozares ekspertiem. Seminārs tika rīkots starptautiska projekta “C-TRACK-50” ietvaros, lai kopīgi apspriestu līdz šim novados īstenoto enerģētikas politiku, kā arī pārrunātu jaunas iniciatīvas enerģētikas jomā, piemēram, ilgtspējas enerģētikas un klimata politikas rīcības plānu 2050. gadam izstrādi.
Pašvaldības iepazīstināja arī ar novadu aktualitātēm. Kā vienu no inovatīvākajiem projektiem enerģētikā var minēt Salaspils pašvaldības uzsākto projektu ar saules kolektoru parka izveidi. Minētajam parkam jau ir ieguldīta kapsula nākamajām paaudzēm. Pašvaldība ir aprēķinājusi, ka šāda parka izveide ļaus ietaupīt CO2 izmešus par 4190 tonnām gadā. Pašvaldības pārstāvis Gatis Žogla atzīst, ka enerģētika ir viena no novada prioritātēm jau vairākus gadus, tā rezultātā novadā jau līdz šim ir īsetnoti daudzi nozīmīgi projekti energoefektivitātes veicināšanai, piemēram, atzīstami rezultāti sasniegtu ēku renovācijas jomā.
Kā lielāko izaicinājumu ambiciozo mērķu sasniegšanā Ādažu pašvaldība min arvien pieaugušo iedzīvotāju skaitu un ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, kā rezultātā arī palielinās enerģijas patēriņš. Novadam ir jābūt pietiekami elastīgam ar piedāvātajiem risinājumiem, lai enerģijas patēriņa pieaugums neatstātu ietekmi uz CO2 pieaugumu. Ādažu pašvaldības energopārvaldnieks Anrijs Zēbergs atzīst, ka apņemšanās, par 20% samazināt CO2 emisiju līmeni, salīdzinot ar 2010. gadu, vēl nav sasniegta, bet tam tuvojas. Daļēji izdevies īstenot enerģijas patēriņa samazināšanos par 5% dzīvojamā sektorā, īstenojot dažādus informatīvus pasākumus, piemēram, par ēku renovāciju. Pašvaldība aktīvi pielieto zaļos publiskos iepirkumus.
Ogres mērķis ir par 20% palielināt energoefektivitāti novadā un salīdzinot ar 1990. gadu par 20% samazināt CO2 emisiju patēriņu. Ogres novada pašvaldības pārstāvis Edgars Pārpucis norāda, ka novads ir plašs ar 64 publiskām pašvaldības ēkām. Līdz ar to enerģijas samazināšana tajās ir arī ļoti liels finansiāls izaicinājums, kas tiek īstenots ļoti pakāpeniski. Viens no nozīmīgākajiem projektiem ir šķeldas katla uzstādīšana vienā no katlu mājām un modernizēšana, kā rezultātā 40% saražotā siltuma šobrīd veido šķelda.
Tukuma novada apņemšanās ir samazināt CO2 izmešus par 20%, salīdzinot ar 2000. gadu, kas šobrīd ir daļēji izpildīts. Ēkām tas nozīmētu CO2 samazinājumu par 3000 t, transportam – 1000 t, centralizētajai siltumapgādei – 6000 t. Pašvaldība šobrīd veic sertifikāciju, lai iegūtu energoefektivitātes sertifikātu. Finanšu trūkums, straujšs infrastruktūras nolietojums, liela pretestība no iedzīvotāju puses ēku renovācijai – šie ir daži iemesli, kas padara sarežgītāku energoefektivitātes procesu novadā, atzīst Tukuma novada pašvaldība spārstāvis Toms Akmentiņš.
Lielvārdes novada pašvaldības pārstāve Sandra Pudāne informēja, ka šobrīd pašvaldība uzsākusi vairākus energoefektivitātes projektus, piemēram, ielas apgaismojuma nomaiņu uz LED, vairāku pašvaldības ēku nosiltināšanu.
MARTS, 2019
Rīgas plānošanas reģions ar ekspertiem diskutē par risinājumiem energoefektivitātes veicināšanai
Rīgas plānošanas reģions (RPR) noslēdzošajā apaļā galda diskusijā ar Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Zemgales plānošanas un Kurzemes plānošanas reģionu ekspertiem diskutēja par risinājumiem energoefektivitātes veicināšanai pašvaldībās.
Rīgas plānošanas reģiona un starptautiska projekta “C-TRACK-50” projekta vadītāja Aija Zučika norāda, ka šobrīd norit darbs pie priekšlikumu izstrādes, kas sekmētu pašvaldības kļūt efektīvākas enerģētikas un klimata politikas veidošanā. Notikusī diskusija palīdzēs sagatavot priekšlikumus, kas labāk atbilstu Latvijas situācijai. Diskusijas laikā eksperti dalījās ar ārvalstu piemēriem, ko būtu vērts arī pārņemt Latvijai.
Diskusijā tika aplūkotas vairākas perspektīvas idejas. Piemēram, katrai pašvaldībai štatā ir vajadzīgs energoeksperts, jo pieredze rāda, ka šāda eksperta esamība sniedz jūtamus rezultātus energopolitikas veidošanā pašvaldībā; veicināt elktromobilitāti pašvaldībās, subsidējot to pāriešanu uz elektromobiļiem pašvaldību funkciju veikšanai; sekot Somijas piemēram un ar dažādām iniciatīvām veicināt kā otra transporta izvēli ģimenēs e-velosipēdu; noteikt publiskajos iepirkumos, ka, iepērkot mēbeles, noteiktam procentam ir jābūt no otrreizēji pārstrādāta materiāla vai jauno mēbeļu radīšanā ir jāizmanto nolietotās mēbeles (jāatjauno vai jāizmanto kā izejmateriālus jaunu, modernu radīšanā).
Šī ir noslēdzošā tikšanās trīs diskusiju ciklā, kas notika “Apvārsnis 2020” programmas projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) ietvaros. Projekta mērķis ir mobilizēt un atbalstīt valsts pārvaldes iestādes, pārskatot un izstrādājot enerģētikas politikas prioritātes oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kā arī sekmēt starpnozaru sadarbību un iedrošināt pašvaldības rast finansējumu, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata plānus ar mērķi sasniegt neitrālas oglekļa emisijas līdz 2050. gadam. Projekta vadošais partneris ir Atēnu Nacionālā tehniskā universitāte un projektā ir apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2021. gada 28. februārim.
FEBRUĀRIS, 2019
Rīgas plānošanas reģions apmeklē projekta C – TRACK – 50 īstenošanas sanāksmi
Laika posmā no 2019. gada 5. līdz 6. februārim Oviedo, Spānijā, tikās: “Apvārsnis 2020” programmas finansētā projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm, lai pārrunātu projekta ieviešanas gaitu, kā arī diskutētu par valstu pieredzi, īstenojot daudzlīmeņu sadarbību horizontālā un vertikālā līmenī enerģijas un klimata politikas izstrādē un ieviešanā.
Sanāksmes laikā projekta partneri dalījās ar pieredzi CO2 emsiju samazinošu projektu ieviešanā transporta sektorā.
29. NOVEMBRIS, 2018
Ar Rīgas plānošanas reģiona (RPR) atbalstu desmit reģiona pašvaldībām tiks izstrādāti ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plāni 2050. gadam ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu un samazināt klimata pārmaiņas. Vienošanās ir noslēgta ar Tukuma, Limbažu, Ķekavas, Carnikavas, Salaspils, Ādažu, Siguldas, Ogres, Ķeguma un Lielvārdes pašvaldību.
Šī būs daļa no plānotajiem 115 plāniem, ko finanšu instrumenta “Apvārsnis 2020” projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) ietvaros izstrādās 11 valstīs. Latvijā tas tiks veikts ar Rīgas plānošanas reģiona ekspertu atbalstu.
Plānu ietvaros pašvaldības izstrādās aktivitātēs energoefektivitātes paaugstināšanai un CO2 samazināšanai, savukārt Rīgas plānošanas reģions nodrošinās ekspertu palīdzību projekta pieteikumu sagatavošanā vismaz 30 miljonu apmērā izstrādāto aktivitāšu īstenošanai.
Rīgas plānošanas reģiona un “C-TRACK-50” projekta vadītāja Aija Zučika: “Daļa pašvaldību jau ir pievienojušās pilsētu mēru paktam, tādējādi apņemoties par vismaz 20% samazināt CO2 un arī citu siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2020. gadam. Pašvaldības jau šobrīd aktīvi darbojas, lai atbalstītu savā teritorijā atbildīgas un ilgtspējīgas enerģētikas politikas veidošanu. Šo plānu izstrāde būs vēl viens solis tuvāk ambiciozo mērķu sasniegšanā. Katra pašvaldība kopā ar savas jomas ekspertiem izstrādās šos plānus, balstoties uz īstenojamiem un nepeiciešamiem pasākumiem novadā. Pēc sākotnējām sarunām ar pašvaldībām var secināt, ka šie pasākumi sastāvēs no aktivitātēm, kas saistītas ar apgaismojumu sistēmu izbūvi, ēku atjaunošanu, apkures sistēmu sakārtošanu un līdzīgām.”
Plānu izstrāde ilgs gadu, un tā tiks uzticēta profesionāliem energoefektivitātes plānu izstrādātājiem, kas to veiks sadarbībā ar nozares ekspertiem. Papildus pašvaldībām tiks nodrošināta iespēja saņemt finanšu un energo ekspertu atbalstu, sagatavojot projekta pieteikumus to aktivitāšu īstenošanā, kas tiks minētas sagatavotajos plānos.
Rīgas plānošanas reģions Latvijā īsteno “Apvārsnis 2020” programmas projektu “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”). Projekta mērķis ir mobilizēt un atbalstīt valsts pārvaldes iestādes, pārskatot un izstrādājot enerģētikas politikas prioritātes oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kā arī sekmēt starpnozaru sadarbību un iedrošināt pašvaldības rast finansējumu, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata plānus ar mērķi sasniegt neitrālas oglekļa emisijas līdz 2050. gadam. Projekta vadošais partneris ir Atēnu Nacionālā tehniskā universitāte un projektā ir apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2021. gada 28. februārim.
30. OKTOBRIS, 2018
Plānošanas reģioniem ir nepieciešams deleģēt funkciju pastāvīgi analizēt enerģētikas politiku reģionālajā līmenī, jo šobrīd pēc to iniciatīvas plānošanas dokumentos tiek izstrādāta enerģētikas politika kopumā, bet netiek uzraudzīts un analizēts pašvaldību darbs jau pasākumu līmenī. Savukārt tas būtu svarīgi, lai virzītu vienotu politiku valsts un reģiona līmenī. To atzina Rūdolfs Cimdiņš, Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs.
Rīgas plānošanas reģions (RPR) šodien rīkoja plānošanas reģionu un ministriju apaļā galda diskusiju par daudzlīmeņu sadarbību enerģētikas un klimata politikas plānu izstrādē plānošanas reģionu kontekstā.
Rīgas plānošanas reģiona un “C-TRACK-50” projekta vadītāja Aija Zučika norādīja, ka par plānu izstrādi interesi ir izrādīja vairāk pašvaldību, nekā noteikts izstrādāt. Aktuāls jautājums ir par to, ka šie ilgtermiņa energoefektivitātes plāni tiks izstrādāti, tiks paredzētas dažādi pasākumi, bet kā palīdzēt ar šo projektu finansējuma piesaisti?
Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākā eksperte Andžela Pētersone informēja par Enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam izstrādes gaitu un mērķiem enerģētikas efektivitātes sasniegšanā – par 0,8% samazināt enerģijas gadā no kopējā valsts enerģijas patēriņa. Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas būtu jāsasniedz, ir tieši transports un SEG emisiju samazināšana, jo transportā pēdējos gados to īpatsvars būtiski pieaudzis, jo palielinājies privāto transportlīdzekļu skaits un transportlīdzekļu nolietojums.
Zemgales plānošanas reģiona pārstāvis Raitis Madžulis atzina, ka ar plānošanas reģiona atbalstu pašvaldībām plānots uztaisīt 16 energoefektivitātes plānus, bet Saeimā iekļuvušās jaunās partijas runā par administratīvi teritoriālo reformu, kas savukārt nozīmē problēmas plānošanā – tagad nav zināms, kā notiks šī reforma, cik daudz un kurām pašvaldībām būs jāapvienojas, u.tml.
Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve Indra Murziņa norāda, viņu plānošanas reģionā interesi par enerģētikas plānu izstrādi ir izrādījušas vien 4 pašvaldības. Pašvaldības ir inertas. Daļai pašvaldību nav speciālistu, kuru tiešais uzdevums būtu darboties ar plānošanu un enerģētiku. Tas arī kavē iesaisti un pašu iniciatīvu, kaut ko mainīt.
Šī tikšanās notika “Apvārsnis 2020” programmas projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) ietvaros. Projekta mērķis ir mobilizēt un atbalstīt valsts pārvaldes iestādes, pārskatot un izstrādājot enerģētikas politikas prioritātes oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kā arī sekmēt starpnozaru sadarbību un iedrošināt pašvaldības rast finansējumu, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata plānus ar mērķi sasniegt neitrālas oglekļa emisijas līdz 2050. gadam. Projekta vadošais partneris ir Atēnu Nacionālā tehniskā universitāte un projektā ir apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2021. gada 28. februārim.
19. SEPTEMBRIS, 2018
Rīgas plānošanas reģions (RPR) rīkoja reģiona pašvaldību un nozares ekspertu tikšanos, lai iepazīstinātu ar ieceri par enerģētikas un klimata politikas plānu izstrādi pašvaldībām.
Jau inofrmējām, ka ar Rīgas plānošanas reģiona atbalstu desmit reģiona pašvaldībām tiks izstrādāti ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plāni 2030. gadam ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu un samazināt klimata pārmaiņās. Šī būs daļa no plānotajiem 115 plāniem, ko finanšu instrumenta “Apvārsnis 2020” projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) ietvaros izstrādās 11 valstīs.
Rīgas plānošanas reģiona un “C-TRACK-50” projekta vadītāja Aija Zučika norādīja, ka šobrīd par plānu izstrādi interesi ir izrādījušas vairāk pašvaldību, nekā noteikts izstrādāt. Šie plāni paredzēs arī konkrētus pasākumus 3 miljonu eiro apmērā katrai pašvaldībai. Tie var būt vairāki mazāki projekti, kas kopā sekmēs klimata izmaiņu samazināšanos. Piemēram, jau šobrīd pašvaldības pieteikuma naketās ir norādījušas, ka viņām interesētu atbalsta plānu izstrāde ēku atjaunošanai, ielu apgaismojam rekonstrukcijai un katlu māju sakārtošanai. Rīgas plānosānas reģions plāno atbilstoši katras pašvaldības vajadzībām piesaistīt ekspertus.
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks iepazīstināja pašvaldību pārstāvjus ar Nacionālās attīstības plāna 2020 starpposma izvērtējumu un gatavošanos plāna 2030 izstrādei. Viņš akcentēja, ka pašvaldībām ir liela loma valsts mikrolīmenī lēmumu ietekmēšanā un lemšanā, lai veidotu iltspējīgu enerģētikas politiku. Tām ir instrumenti, lai šo politiku īstenotu. Šobrīd NAP2030 lielāks uzsvars tiks likts uz sabiedrības novecošanos, stabila vidusslāņa veidošanos, inovatīvu un efektīvu uzņēmējdarbību un Rīgas metropoles areālu. Eksperts arī norādīja, ka saistībā ar ilgstpējīgas politikas veidošanos Latvija ir sevi labi parādījusi – esam 27 vietā starp vairāk nekā 150 valstīm.
Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākā eksperte Helēna Rimša informēja par Enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam izstrādes gaitu, kuram drīzumā sāksies sabiedriskās apspriešanas. Šī plāna īstenošanā nozīmīga loma būs pašvaldībām, lai kopīgi īstenotu enerģētikas politiku valstī.
Savukārt Satiksmes minsitrijas Transporta un sakaru drošības nodaļas vecākā eksperte Marianna Heislere akcentēja, ka efektam uz klimata pārmaiņu mazināšanu svarīgi ir samazināt SEG emisijas no transporta. Pēc ministrijas iniciatīvas šobrīd tiek veikts pētījums par alternatīvu degvielas veidu ieviešanu Latvijā, kas dotu vislielāko emisiju samazinājumu. Nākotnē plānots izveidot tīklu ar 150 uzlādes stacijām elektromobiļiem, veicināt to iegādi ar subsīdiju piešķiršanu, kā arī loģistikas tīklu pilnveidošanu pilsētās un piepilsētas teritorijās, ierobežojot intensīvu satiksmes kustību, kas rada liela apjoma izmešus.
Salaspils novada domes izpilddirektors Mareks Kalniņš informēja par pašvaldības pieredzi novada klimata pārmaiņu risku pielāgošanas stratēģijas izstrādē līdz 2025. gadam. Tas ir pozitīvs piemērs, kā, iesaistot pašvaldību un ekspertus top rīcības plāns un tālāk tas soli pa solim tiek īstenots.
10. SEPTEMBRIS, 2018
Projekta ietvaros deviņām Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām piedāvājam iespēju saņemt ekspertu palīdzību, balstoties uz esošajiem ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāniem, izstrādāt ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plānus 2030. gadam.
Savukārt vienai Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībai piedāvājam iespēju saņemt ekspertu palīdzību izstrādāt no jauna ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plānu 2030. gadam. Plānu izstrādes periods no 2018. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam.
Atklāto uzaicinājumu pašvaldībām lasiet šeit.
Anketa pašvaldībām, kuras vēlas pieteikt savu dalību.
7. SEPTEMBRIS, 2018
Laika posmā no 2018. gada 6. līdz 7. septembrim Debrecenā, Ungārijā, tikās: “Apvārsnis 2020” programmas finansētā projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm, lai pārrunātu projekta ieviešanas gaitu, kā arī diskutētu par valstu pieredzi, īstenojot daudzlīmeņu sadarbību horizontālā un vertikālā līmenī enerģijas un klimata politikas izstrādē un ieviešanā.
AUGUSTS, 2018
Ar Rīgas plānošanas reģiona (RPR) atbalstu desmit reģiona pašvaldībām tiks izstrādāti ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plāni 2030. gadam ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu un samazināt klimata pārmaiņās. Šī būs daļa no plānotajiem 115 plāniem, ko 11 valstīs izstrādās finanšu instrumenta “Apvārsnis 2020” projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) ietvaros.
Par to rīkotajā pirmajā apaļā galda diskusijā “Daudzlīmeņu sadarbība emerģētikas un klimata politikas plānu izstrādē” informēja Rīgas plānošanas reģiona un “C-TRACK-50” projekta vadītāja Aija Zučika. Diskusija tika veltīta sadarbības iespēju veicināšanai, nacionālā un reģionālā līmenī izstrādājot politikas plānošanas dokumentus.
Marika Rošā, Rīgas plānošanas reģiona eksperte: “Deviņas no šīm desmit pašvaldībām ir savulaik parakstījušas pilsētu mēru paktu, un daudzas no tām jau šobrīd ir izvirzījušas mērķi par vismaz 40% samazināt CO2 un arī citu siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2020. gadam. Pašvaldības jau šobrīd aktīvi darbojas, lai atbalstītu savā teritorijā atbildīgas un ilgtspējīgas enerģētikas politikas veidošanu. Šī plāna izstrāde būs vēl viens solis, lai kopīgiem spēkiem saprastu rīcības, kas sniegtu atbalstu ambiciozo mērķu sasniegšanā.”
Raimonds Kašs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Klimata finanšu un tehnoloģiju nodaļas vadītājs, diskusijā informēja, ka klimats un enerģētika ir svarīgs aspekts nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta kontekstā: “Nākotnē tikai pieaugs vides un klimata loma Eiropas Savienības finansētos projektos. Jau šobrīd izskan, ka atbalsta programmās līdz 25% no izdevumiem, kas tiks veikti īstenotajiem projektiem, būs jābūt saistītiem ar klimatu – tas nenozīmē, ka tikai tiešā veidā, bet gan arī pastarpināti ar klimata komponente būs jāņem vērā arī atbalsta pasākumos iem, kas dažādās jomās, piemēram, lauksaimniecībai, rūpniecībai, pārtikas audzēšanai, transportam u.tml. Mēs jau šobrīd valstī virzāmies uz to, lai jaunu publisku ēku būvniecībā un atjaunošanā energoefektivitātes rādītājiem ir jāatbilstu “gandrīz nulles enerģijas” patēriņa prasībām.”
VARAM pārstāvis arī norādīja, ka Latvijai pamazām izdodas pakāpeniski virzīties uz ogļekļa mazietilpīgu attīstību, kas nozīmē, ka vienlaikus ar ekonomikas attīstību samazinās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas: “Uz kopējā Eiropas Savienības valstu fona Latvija izskatās labi – Latvijai kopš 1990. gada ir izdevies samazināt SEG emisijas par vairāk nekā 57 %. Tomēr nākotnē svarīgi ir kāpināt īstenoto pasākumu un projektu kvalitāti un apjomus – piemēram, vērtējot no potenciālo interesentu aktivitātes Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai projektu īstenošanai klimata jomā aspekta, ir skaidri redzams, ka iespēju ir vairāk, nekā Latvijā tās izmantojam. Mums būtu jādomā gan par lielāku aktivitāti finansējuma saņemšanai projektu konkursos starptautiskā līmenī, gan arī par projektu iesniegumu kvalitātes uzlabošanos, tādējādi nodrošinot labākus projektu īstenošanas rezultātus.”
Helēna Rimša, Ekonomikas minsitrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākā eksperte, norādīja, ka šobrīd notiek darbs pie Enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam izstrādes, kas tiek izstrādāts balstoties uz regulu par enerģētikas savienības pārvaldību. Šis plāns balstīsies uz piecām dimensijām – dekarbonizāciju, energoefektivitāti, enerģētisko drošību, iekšējās enerģijas tirgu un pētniecību & inovācijām. Pašvaldības lielākā vai mazākā mērā tiek skartas visās dimensijās. Piemēram, uz centralizēto siltumapgādi attiecas dekarbonizācijas un energoefektivitātes dimensijas, bet arī iekšējā enerģijas tirgus dimensija, kur tiek skatīti jautājumi par elektrības un gāzes tirgu un enerģētikas nabadzību un enerģijas pieejamību. Plāna mērķis ir veicināt Latvijas ekonomikas tālāko attīstību, tās konkurētspēju reģionā un pasaulē, kā arī sabiedrības labklājību, un līdz 2030.gadam nodrošinot Latvijas iekšzemes kopprodukta atsaisti no SEG emisiju apjoma.
Šī bija pirmā no trim apaļā galda diskusijām, kas tiek īstenotas “Apvārsnis 2020” programmas projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) ietvaros. Projekta mērķis ir mobilizēt un atbalstīt valsts pārvaldes iestādes, pārskatot un izstrādājot enerģētikas politikas prioritātes oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kā arī sekmēt starpnozaru sadarbību un iedrošināt pašvaldības rast finansējumu, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata plānus ar mērķi sasniegt neitrālas oglekļa emisijas līdz 2050. gadam. Projekta vadošais partneris ir Atēnu Nacionālā tehniskā universitāte un projektā ir apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2021. gada 28. februārim.
APRĪLIS, 2018
Rīgas plānošanas reģions uzsācis Horizonts 2020 programmas projekta: “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (turpmāk projekta akronīms C -TRACK-50) īstenošanu.
Projekta vadošais partneris ir Atēnu Nacionālā tehniskā universitāte un projektā ir apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2021. gada 28. februārim.
Projekta mērķis ir mobilizēt un atbalstīt valsts pārvaldes iestādes, pārskatot un izstrādājot enerģētikas politikas prioritātes oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kā arī sekmēt starpnozaru sadarbību un iedrošināt pašvaldības rast finansējumu, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata plānus ar mērķi sasniegt neitrālas oglekļa emisijas līdz 2050. gadam.
Projektā galvenās plānotās aktivitātes saistītas ar Projekta partneru valstīs iesaistīto pašvaldību kapacitātes celšanu enerģētikas un klimata plānu 2050. gadam izstrādē un ieviešanā. Ieviešot Projekta aktivitātes, ir paredzēts:
Rīgas plānošanas reģions kā Projekta partneris veiks Projektā paredzēto pasākumu organizēšanu un koordināciju Latvijā, tehniski atbalstīs politikas plānošanas dokumentu izstrādi 10 Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām un sniegs atbalstu dokumentu sagatavošanai 10 Projekta iesniegumu sagatavošanai, kā arī veiks Projekta rezultātu izplatīšanu un pārnešanu uz citiem reģioniem.
Projekta nozīmīgākie ieguvumi Latvijai saistīti ar reģiona un pašvaldību plānošanas speciālistu kompetences stiprināšanu attiecībā uz enerģētikas un klimata politikas plānošanas dokumentu izstrādi un ieviešanu. Projekts paredz jaunu plānu izstrādi, kā arī aktuālo uzlabošanu, integrējot tajos oglekļa neitralitātes sasniegšanas līdz 2050. gadam mērķi, kā arī tehniskās palīdzības nodrošināšanu, sagatavojot projektu iesniegumus finanšu līdzekļu piesaistei dažādu iniciatīvu īstenošanā. Starpnozaru ekspertu sadarbības rezultātā tiks veikta ieteikumu izstrāde nacionālo prioritāšu definēšanai oglekļa neitralitātes līdz 2050. gadam sasniegšanai.
Laika posmā no 2018.gada 11. līdz 12. aprīlim C –TRACK – 50 projekta partneri tikās projekta uzsākšanas sanāksmē Funšalā, Portugālē, lai apspriestu projekta ieviešanas gaitu.
Papildus informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, aija.zucika@rpr.gov.lv tālr.+371 28307589
