Tā bija otrā tikšanās ar politikas veidotājiem platformā ZOOM, ko rīkoja Rīgas plānošanas reģions kopā ar IN-HABIT projekta Latvijas partneriem. Diskusijā tika apkopoti Latvijas tirgus eksistences modeļus ar mērķi risināt problēmas.
Dalībnieki pārrunāja vairākas aktuālas tēmas:
Diskusijā piedalījās pārstāvji no Rīgas domes, Rīgas plānošanas reģiona, Baltic Studies Centre, Āgenskalna, Siguldas, Mālpils un Ādažu tirgiem.
Āgenskalna tirgus un Kalnciema kvartāla pārstāvji dalībniekiem ieskicēja sastaptās labās prakses ārpus Latvijas, apmeklējot un piedaloties starptautiskās tirgus konferencēs. Kā piemēram, piedaloties Toronto konferencē, iegūtas vairākas atziņu, kā vienu minot, ka tirgus nav tikai tirdzniecības vieta, tas ir arī multi-funkcionāls centrs un pašvaldība to arī atzīst, piedaloties tā atbalstā un sadarbībā. Tirgus ir dzīves dzinulis, ne tikai vieta, kur pirkt produktus.
Vairāk labo prakšu piemērus aicinām klausīties videoierakstā (02:00 – 07:00 min.).
Turpinājumā Āgenskalna tirgus un Kalnciema kvartāla pārstāvji informēja, cik atšķirīgi ir pārvaldības modeļi un sadarbība ar pašvaldībām, starp “Kukū” Ādažu, Mālpils, Āgenskalna tirgus un Kalnciema kvartālu. Kāpēc ir izveidoti tirgus plači, kur tā arī nestrādā un kādas ir pašiniciatīvas, entuziasma modeļi, kuri apsīkst, ieskicējot labās prakses, kuras varētu būt unificējamas, tādā veidā izveidojot stratēģiskāku skatījumu uz tirgu skatījumu Latvijā (09:30 – 20:00).
Rīgas domes pārstāve Alija Turlaja dalījās ar savu vīziju par tirgus attīstības stratēģijas iespējām un publisko privāto partnerību (20:30 – 29:00).
Diskusijas sadaļā dalībnieki izteica izaicinājumus ar kādiem tie saskarās un kās varētu tikt uzlabots attiecībā, lai atvieglotu darbu gan tirgotājiem, gan pārvaldītājiem:
Šī diskusija apstiprināja, ka tirgi Latvijā attīstās kā sabiedriskās infrastruktūras sastāvdaļa un kā to paredz IN-HABIT pieeja, to pārvaldībai jābūt iekļaujošai, elastīgai un balstītai uz uzticamās partnerībās starp valsti, uzņēmējiem un kopienām.