Piektdiena, 2026. gada 23. oktobris
Teksta izmērs:

Valsts Aizsardzības dienests deva reālu iespēju atgriezties

22 Okt, 2026

Raivo Grablovskim bija 11 gadi, kad viņš aizbrauca dzīvot  uz Turīnu Itālijā. Mamma tur jau strādāja, un Raivo sāka iet skolā. Itāļu valodu viņš iemācījās divu, trīs mēnešu laikā, skolotāji bija ļoti pretimnākoši un strādāja ar Raivo individuāli. Turīna atrodas Itālijas ziemeļos, 40 kilometrus no Francijas.

Itālijā viņš pabeidza vidusskolu ar padziļinātu informātikas un programmatūras novirzienu. Ieguvis šo specialitāti 19 gadu vecumā, Raivo turpināja strādāt ar loģistiku un menedžmentu saistītiem jautājumiem dažādos vietājos uzņēmumos līdz pat brīdim, kad viņš brīvprātīgi pieteicās Valsts aizsardzības dienestā, tika uzņemts un dienestu uzsāka šī gada vasarā. Raivo Grablovskim tagad ir 26 gadi.

Raivo Rīgā ielidoja šī gada 16. jūlijā, nakti pārgulēja lidostā, un 17. jūlijā devās uz dienestu. Viņš bija pieteicies brīvprātīgi un izturējis atlases procesu. Raivo visu laiku bija vēlējies atgriezties Latvijā, bet nezināja, ar ko sākt, kur iet, ko darīt?  Vecāmamma un vecaistēvs ir jau miruši. Ziņa, ka  Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsoņi līdz 27 gadu vecumam, Raivo nodomāja, ka tā ir lieliska iespēja atgriezties Latvijā.

Raivo stāsta: “Man Itālijā bija darbs, draugi un draudzene. Dzīvoju izteikti itāliskā vidē un mentalitātē. Runāju tikai itāļu valodā. Es pat plānoju celt pats savu māju, bet visu laiku neatstāja šī iekšējā sajūta, ka Turīna it kā ir manas mājas, bet tomēr īsti nav. Itālijā satiku cilvēkus no visas pasaules, bet man trūka savas zemes un latvieši. Tuvumā nebija neviena cilvēka, ar ko parunāt latviski. Uz Latviju visas dzīves laikā biju atbraucis tikai tāpēc, ka pasei beidzās derīguma  termiņš un vajadzēja jaunu. Pamazām mana iekšējā sajūta Itālijā kļuva sarežģītāka – to ir grūti tā vienkārši izstāstīt.  Vienīgā reize, kad, dzīvojot Itālijā, es satiku latviešus, bija autobusā – viņi bija tūristi. Protams, latviešus dzirdēju arī lidostās. Es arvien vairāk vēlējos dzīvot Latvijā. Vienkārši tāpat atgriezties bez labām latviešu valodas zināšanām un nezinot, ar ko sākt, kas būs, man bija bail. Iespēja iestāties valsts aizsardzības dienestā deva pārliecību, ka atgriešanās ir iespējama.”

Raivo Grablovskis trīs mēnešus ir apguvis valsts aizsardzības dienesta apmācības, viņam daudz palīdzēja un palīdz, atbalsta instruktori. Raivo tagad ir uzņemts vienībā, kur veiks dienesta pienākumus vēl 11 mēnešus, un jau tagad ir pieteicies turpināt dienestu profesionālajā armijā – Nacionālajos bruņotajos spēkos. Vairāk informācijas par pieteikšanos valsts aizsardzības dienestā www.klustikaravirs.lv

Raivo saka: “Svinīgā karavīra zvēresta nodošana, apliecinot pildīt karavīra pienākumus un aizstāvēt savu valsti, pie Brīvības pieminekļa līdz šim ir bijusi mana lielākā un svarīgākā diena. Sajūtas raisīja daudz dziļas emocijas.  Latvijas jauniešiem, kas dzīvo ārzemēs un plāno atgriezties, varu ieteikt nebaidīties spert šo soli – pieteikties valsts aizsardzības dienestā – tā ir gan lieliska izdevība atgriezties, gan iespēja uzreiz iekļauties konkrētā sistēmā, runāt latviešu valodā. Man militārais dienests ir nākotnes perspektīva”.

Par atgriešanos Rīgā un Rīgas reģionā sazinies ar remigrācijas koordinatori Dainu Šulcu

T: +371 26614179

E-pasts: koordinators@rpr.gov.lv

Jautājumos par pieteikšanos valsts aizsardzības dienestam sazinies ar Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamentu

T: +371 67335009

E-pasts: VAD@klustikaravirs.lv

© Rīgas plānošanas reģions. 2022 / Izstrādātājs
Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu
Mūsu portālā tiek izmantotas sīkdatnes. Lietojot portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzini vairāk!