Jau gadu desmitiem arheologi Rīgas reģionā atrod vēstījumus par laikiem, kad šo zemi apdzīvoja lībiešu, zemgaļu un kuršu ciltis. Pateicoties vikingiem un it sevišķi tirgoņiem – no varjagiem līdz grieķiem, kas kuģošanai izmantoja Daugavu pat tūkstoš gadus atpakaļ, reģions nebija izolēts no pārējās pasaules.
XII gadsimta beigās Rīgā ieradās kristiešu misionāri, drīz pēc viņiem arī krustneši, kurus sūtīja Romas pāvests. 1201. gadā Bīskaps Alberts uz senas līvu apmetnes pamatiem nodibināja Rīgu. Kad vietējās ciltis bija pakļautas, jaunie valdnieki nodibināja Livonijas konfederāciju, kas eksistēja līdz 16. gadsimta vidum.
Pēc savienības sabrukšanas Rīgas reģionu un pārējo teritoriju, kura tagad veido Latvijas valsti, pakļāva Polija, Zviedrija un XVIII gadsimta laikā – arī Krievijas cariste. Tikai XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā, Krievijas caristes valdīšanas beigu periodā, Rīgas reģiona teritorija sāka pieņemt tās tagadējo vizuālo izskatu un izveidoja ekonomiskās struktūras pamatus.
XX gadsimts Rīgas reģionam vairākos aspektos izrādījās traģisks laiks. I pasaules kara laikā, 1916. un 1917. gada sākumā, pirmie Latvijas strēlnieki izgāja ugunskristības Nāves salā un pie Ložmetēju kalna. II pasaules kara laikā, 1944. gada beigās un 1945. gada sākumā, pie Lestenes un Džūkstes notika sevišķi asiņainas kaujas. Latviešu leģionāri, kurus mobilizēja Vācu armija, sīvi cīnījās, lai nosargātu savu zemi pret vairākkārt pārāko Padomju armiju Kurzemē. Veltīgi latvieši cerēja uz rietumu sabiedrotajiem. Vācu okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam arī Latvijā tika realizēts holokausts un desmitiem tūkstošu ebreju tika sūtīti nāvē uz Rumbulas mežiem un Salaspils koncentrācijas nometni. Padomju okupācijas laikā, 1941. un 1949. gadā tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tika deportēti uz Sibīriju. Daudzi no viņiem mājās tā arī neatgriezās.
Neskatoties uz to, XX gadsimts bija arī varonības laiks. 1918. gada 18. novembrī tagadējā Nacionālā teātra telpās Rīgā tika pasludināta pirmās Latvijas Republikas neatkarība. 1919. gada 11. novembrī Latvijas galvaspilsēta tika veiksmīgi aizstāvēta pret Krievijas ģenerāli Bermontu. Rīga bija tā vieta, kur pēc pusgadsimta Padomju okupācijas tika atjaunota cīņa par neatkarību, kas vainagojās ar panākumiem, Latvijai pilnībā atgūstot savu brīvību.
9. gadu tūkstotis p.m.ē. – Pirmās arheoloģiskās liecības par iedzīvotājiem tagadējā Rīgas reģiona teritorijā.
2. gadu tūkstotis p.m.ē. – Teritorijā apmetas uz dzīvi pirmbaltu ciltis.
1185. g. – Bīskapa Meinarta vadībā tiek uzcelta pirmā mūra celtne – Ikšķiles baznīca.
1198. g. – Pirmo reizi hronikā tiek minēts Rīgas vārds.
1201. g. – Livonijas bīskaps, Brēmenes domkungs Alberts liek pamatus Rīgai.
1230.g. -Pirmais Kursas dalīšanas līgums, līgumā minēta Kandava, Pūre, Matkule
1282. g. – Rīga iekļaujas Hanzas pilsētu savienībā.
1297.- 1330. g. – Karš starp Livonijas Ordeni un Rīgas pilsētu.
1385. g. – Limbažiem piešķirtas pilsētas tiesības un tā tiek uzņemta Hanzas pilsētu savienībā.
1368.g. – Vēstures avotos pirmo reizi minēta Salacgrīvas osta.
1521. – 1524. g. – Par valdošo reliģiju regionā kļūst luterānisms.
1561. – 1721. g. – Teritorija atrodas Polijas – Lietuvas, vēlāk – Polijas un Zviedrijas pakļautībā.
1721. – 1795.g. – Saskaņā ar Nīstādes miera līgumu un Polijas treso dalīšanu tagadējā Rīgas reģiona teritorijas tiek iekļautas Krievijas impērijā.
1798. g. – Tukumam piešķirtas pilsētas tiesības.
1861. g. – Reģiona teritorijā tiek uzbūvēta pirmā dzelzceļa satiksmes līnija, kas Rīgu savieno ar Daugavpili.
1857. g. – Sākas Rīgas aizsardzības vaļņa nojaukšana.
1850.- 1880. g. – Latviešu tautas nacionālā atmoda.
1868. g. – Rīgas latviešu biedrības dibināšana.
1873. g. – Latviešu I Vispārējie dziesmu svētki.
1915. g. – Rūpniecības uzņēmumu evakuācija sakarā ar frontes tuvošanos Rīgai.
1918. g. 18. 11. – Rīgā proklamē neatkarīgu Latvijas valsti.
1919. g. 11. 11. – Bermonta karaspēks cieš sakāvi pie Rīgas.
1920. g. – Jūrmalai piešķirts pilsētas statuss.
1920. / 1921. g. – Miera līguma parakstīšana starp Latviju un Padomju Krieviju. Rietumu valstis atzīst Latviju de jure.
1928. g. – Ogrei tiek piešķirtas pilsētas tiesības.
1940. g. 17. 06. – Sarkanā armija okupē Rīgu. Padomju sistēmas izveidošana.
1941.g. 14.06. – Pirmā masu deportācija uz Sibīriju.
1941.g.01.07. – Vācu armija okupē Rīgu.
1944.g.13.10. – Padomju karaspēks ieņem Rīgu. Padomju iekārtas atjaunošana.
1949. g. – Otrā masu deportācija no Latvijas.
1988. g. – Trešās atmodas sākums par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
1990. g. 04. 05. – Deklarācijas “Par Latvijas neatkarības atjaunošanu” pieņemšana.
1991. g. – Latvija tiek pasludināta par brīvu demokrātisku valsti.
2001. g. – Rīgas 800 gadu jubileja.
