Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute-Marihina iepazīstināja ar profesionālās un mūžizglītības perspektīvām Rīgas plānošanas reģionā. Viņa norādīja, ka pakāpeniski profesionālā izglītības joma attīstās un pieaug pēc tās pieprasījums skolēnu vidū. Viņa norādīja, ka izglītojamo skaits šobrīd ir ap 28 tūkstošiem. Gandarījums par to, ka lielāko īpatsvaru veido izglītojamo inženierzinātnēs, kā arī par salīdzinoši augstajām atzīmēm – lielāks īpatsvars ir skolēnu ar vidējo atzīmi 8 balles. Tāpat viņa norādīja, ka izveidojusies laba sadarbība ar pašvaldībām izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā un izglītības iestāžu saglabāšanā.
Savukārt Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks norādīja uz profesionālās izglītības iestāžu trūkumu Pierīgā. Vēsturiski Pierīga veidojusies uz lauku un kolhozu bāzes, lēnām pāraugot par strauji augošiem rajoniem, kurus arvien vairāk par savām mājvietām izvēlas ģimenes un uzņēmumi ražotņu un loģistikas centru izvietošanai. Līdz ar rūpniecības attīstību Pierīgā uzņēmumi akūti saskaras ar darbaspēka trūkumu. Tai pat laikā vecāki turpina izvēlēties ģimnāzijas un vidusskolas bērnu izglītībai pēc pamatskolas beigšanas. Padomes priekšsēdētājs daudz lielākas perspektīvas tieši saskatītu profesionālās ievirzes izglītībai bērniem.
“Arvien grūtāk Pierīgā nodrošināt darbavietas tā saucamo “balto apkaklīšu” darbiniekiem. It īpaši pēc administratīvi teritoriālās reformas, kas pašvaldību skaits un līdz ar to darbavietas būtiski samazinājās. Jādomā, kā vairāk reklamēt jauniešu vidū profesionālās izglītības prestižu un jāveicina apguves pieejamību. Šobrīd mēs redzam, ka pieaug pieprasījums tieši pēc speciālistiem ražošanā. Vienlaikus darbaspēka problēmu risināšanā jārisina īres mājokļu pieejamība,” norāda Māris Sprindžuks.
Tam piekrita arī Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs, norādot, ka arī viņa pašvaldībā vidējais izglītības izglītojamais iet uz vidusskolu: “Mums ir jāmaina paradigma. Olaines koledža ir piesaistījusi ES naudas mūsdienīgi aprīkotu laboratoriju izveidei. Mums ir spēcīga ķīmiskās uzņēmējdarbības bāze. Neskatoties uz to, grūti mainīt vecāku domāšanu, jo prioritāri viņi dod priekšroku līdzšinējai sistēmai – vidusskolai.”
Savukārt Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne pauda pozitīvu pieredzi profesionālās izglītības jomā, minot, ka ir izveidojusies laba sadarbība izglītības jomā, kas ļauj vairāk iepazīt un reklamēt profesionālo izglītību un tās apguves iespējas.
Diskusiju noslēdza Māris Sprindžuks, kas atzina, ka Pierīga ir kompakta teritorijas ziņā, bet tā arī turpmāk būs Latvijas dzinējspēks. Viņš pauda cerību, ka kopīgi ir jāveido izglītības apguves sistēma tāda, lai iegūtā izglītība ļautu turpināt dzīvot bērniem savā novadā, jo viņiem tur būtu labs darbs. Vienmēr gribam dot priekšroku vietējiem iedzīvotājiem, tā vietā, lai piesaistītu darbaspēku no ārvalstīm.
Savukārt izglītības ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktores vietniece Baiba Bašķere pastāstīja, ka mūžizglītības jomā situācija uzlabojas. 2021.gada rādītāji ir labāki, sasniedzot jau 7-8% rādītājus: “Mūsu mērķis ir sasniegt 12% pieaugušo 25 – 64 gadu vecumā iesaisti pieaugušo izglītībā 2027.gadā. Lielākais izaicinājums ir digitālo prasmju pilnveide. Mēs nevaram šobrīd ar to lepoties, bet nākamajā plānošanas periodā tieši šim tiks veltīta liela uzmanība un paredzēti projekti. Mēs redzam lielu lomu pašvaldībās, kas ir kā tilts ar iedzīvotājiem mūžizglītības jomā. Daudz vairāk koncentrējamies uz tām prasmēm un to apmācībām, kas ir nepieciešamas darba tirgū.”
