Lai veicinātu izpratni par Zaļā publiskā iepirkuma kritēriju izstrādi un piemērošanu, starptautiska projekta “GreenS” ietvaros Rīgas domē eksperti tikās pasākumā “Zaļais publiskais iepirkums – pašvaldību izaicinājumi un iespējas”, lai kopīgi diskutētu, kā palielināt videi draudzīgu iepirkumu īpatsvara palielināšanu.
Pasākumā piedalījās vairāk nekā 80 dalībnieku no pašvaldībām, uzņēmumiem un kopumā valsts pārvaldes, kas ikdienā tieši vai netieši ir saistīti ar iepirkumiem.
Pasākumu atklāja Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Edgars Rantiņš, kas uzsvēra pašvaldību lomu videi draudzīgas Latvijas veidošanā.
Aija Zučika, Rīgas plānošanas reģiona un projekta “GreenS” pārstāve, atzina, ka šobrīd pašvaldības ir daudz labākā situācijā, jo ir izstrādāti virkne instrumentu, kas atvieglo šo Zaļo publisko iepirkumu piemērošanu. Piemēram, no valsts puses ir sagatavoti un pieņemti kritēriji, noteiktas produktu un pakalpojumu grupas, kur tos obligāti jāpiemēro, savukārt, piemēram, projekta “GreenS” ietvaros izstrādāti dokumentu paraugi noteiktās grupās, kas ļauj ērtāk un ātrāk sagatavot iepirkumu dokumentāciju. Tāpat notikušas dažādas diskusijas ar uzņēmējiem, kas ļāvis gan no vienas puses iedrošināt tos pilnveidot savus videi draudzīgus pakalpojumus un produktus, gan no citas puses – identificēt problēmas.
Eksperti dalījās ar Latvijas un ārvalstu veiksmīgas pieredzes piemēriem. Jānis Brizga, Zaļā publiskā iepirkuma eksperts, kā pozitīvu piemēru minēja Preiļu novada pašvaldību, kas pirms vairākiem gadiem īstenoja ārējā apgaismojuma iepirkumu vairākām ielām un atļāva izvērtēt tā ieguvumus. Divu gadu laikā projekts ir uzrādījis būtisku CO2 izmešu daudzuma samazinājums – pat četras reizes mazāks, sniedzot 8 000 eiro ietaupījumu gadā. Otrs piemērs, ko minēja eksperts, ir Ventspils Mūzikas vidusskolas būvniecība Ventspilī, kas būs Zaļā publiskā iepirkuma paraugs un rezultātā tiks iegūta energoefektīvākā ēka Latvijā. Ēkai plānotais CO2 emisijas novērtējums ir zem 10,74 kg CO2/m2 gadā, kas sabiedriskai ēkai būtu viens no labākajiem rādītājiem Latvijā.
Dr. oec. Džineta Dimante, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore, aicināja pašvaldības speciālistus aizdomāties par aprites ekonomikas veidošanu savā novadā. Šobrīd daudzviet pasaulē, domājot zaļi, tiek veidota dalīšanās ekonomika, piemēram, izmantojot kopīgu braukšanu ar transportu pašvaldības ietvaros. Kā Latvijā veiksmīgus piemērus atbildīgai un inovatīvām pieejām var minēt koprades māju Cēsīs, kad pašvaldība iesaistīja sabiedrību, lai atrastu pielietojumu pamestām telpām. Arī Mārcienas pirmsskolas izglītības iestādi, kas pārtapa par pansionātu.
Māris Klismets, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, informēja, ka šobrīd tiek pārskatīti sansiedzamie mērķi, saistībā ar Zaļā publiskā iepirkuma īpatsvaru publiskajos iepirkumos. Valsts mērogā 2020. gadā sasniegt 20% īpatsvaru būtu ļoti labs rādītājs. Šobrīd Latvijas līmenī ir sakārtota Zaļo iepirkumu izvērtēšanas joma, kā rezultātā šādu iepirkumu īpatsvars kļuva zemāks, jo ne visi uzrādītie projekti atbilda šim principam. Vienota metodoloģija nav arī Eiropas Savienībā – daudzviet tiek uzrādīti augsti rādītāji, bet patiesībā izmantoti mazāk stingri kritēriji vai arī rēķināts tikai produktu un pakalpojumu grupās, kur obligāti šāds iepirkums jāpiemēro.
Ar interesantiem piemēriem no Eiropas valstu prakses dalījās Dr. Mervyn Jones no “Sustainable Global Resources”.
Semināra praktiskajā daļā varēja iepazīties ar Latvijā izstrādātu unikālu būvniecības kalkulatoru, kas ļauj aprēķināt CO2 emisijas un atvieglo pašvaldībām darbu konkurusu nolikumu sagatavošanā. Praktiskā sesijā bija iespējas iegūt iemaņas kalkulatora izmantošanā.
Otra praktiskā sesijas tēma tika veltīta ēdināšanas iepirkumiem, kurā vienkopus paneļdiskusijā tikās ēdināšanas paklapojumu sniedzēji, PVD un skolas. Šī diksusija bija unikāla, jo bija iespēja izdiskutēt, kā salāgot dažādu pušu intereses un nonākt pie kvalitatīva gala pakalpojuma sniegšanas, kas apmierinātu visas puses.
Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem par Zaļo publisko iepirkumu, sākot ar 2017. gada 1. jūliju Zaļais publiskais iepirkums ir obligāti jāpiemēro noteiktām preču un pakalpojumu grupām kā biroja papīram, drukas iekārtām, datortehnikai, ēdināšanas pakalpojumiem, tīrīšanas līdzekļiem, iekštelpu un ielu apgaismojumam, kā arī satiksmes signāliem.
Zaļā publiskā iepirkuma mērķis ir veicināt videi draudzīgas politikas veidošanu pasaulē, samazinot darbības ietekmi uz vidi un veicinot videi draudzīgus un ilgtspējīgus uzlabojumus sabiedrības dzīves apstākļos. Viens no instrumentiem, kā veicināt šādas atbildīgas politikas veidošanu, ir atbilstošu vides un energoefektivitātes prasību iekļaušana valsts un pašvaldību iepirkumos. Tas ļauj nodrošināt ne tikai videi draudzīgu produktu un pakalpojumu īpatsvara pieaugumu, bet sekmē finansiālus un sociālus uzlabojumus pašvaldībās.
Pasākums “Zaļais publiskais iepirkums – pašvaldību izaicinājumi un iespējas” notika ES programmas “Apvārsnis 2020” (Horizon 2020) finansēta projekta “GreenS” ietvaros, kura mērķis ir veicināt zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu pašvaldību konkursos. Latviju šajā projektā pārstāv Rīgas plānošanas reģions un Rīgas pašvaldība ar Rīgas Enerģētikas aģentūru.
Foto: Anrijs Požarskis
