Raivis Anspaks, Salaspils novada domes priekšsēdētājs, uzrunājot remigrantus, sacīja: “Mums ir svarīgi zināt, kas jums ir nepieciešams un kas jūs uztrauc, lai nākotnē zinātu vairāk par to, kas vajadzīgs tautiešiem, kas atgriežas uz dzīvi mūsu novadā. Salaspils prioritātes ir infrastruktūra un demogrāfija. Domājam par ģimenēm – drīzumā novadā būs jauns – bērnu pieskatīšanas pakalpojums, lai vecākiem vajadzības gadījumā būtu droša iespēja, kur atstāt savus bērnus. Bērnudārzu, skolu un dzīves kvalitātes jautājumi ir svarīgi visiem novada iedzīvotājiem. Atgriešanās stāsts lielā mērā ir stāsts par cilvēku entuziasmu. Mēs gaidām un atbalstām jaunas idejas uzņēmējdarbībai.”
Anita Skubiļina, Salaspils novada pašvaldības Attīstības, investīciju un īpašumu daļas vadītāja: “Pašvaldība ir atvērta individuālām uzņēmējdarbības konsultācijām. 2026. gadā piešķirtais valsts un pašvaldības finansējums remigrantu jaundibinātajiem uzņēmumiem un darba vietām Salaspils novadā ir 6486 eiro. Lai saņemtu šo vai mazāku grantu nepieciešams remigranta vai darba devēja līdzfinansējums. Pagājušajā gadā grants tika piešķirts Sandrai Purēnai no Norvēģijas. Jaunā uzņēmēja attīsta un veido bērnu mēbeļu ražotni Salaspils novadā ar fokusu uz eksporta tirgiem. Arī šogad grants tiks piešķirts gan kapitālieguldījumiem, piemēram, ražošanas vai servisa iekārtām, gan darba algām. Konkursā varēs pieteikties remigranti, kas uz Salaspils novadu pārcēlušies pēdējo divu gadu laikā un Salaspils uzņēmumi, kas atvērs jaunas darba vietas tieši remigrantiem. Remigrantu konkursa nolikums un pieteikšanās termiņs tiks publicēts pašvaldības mājas lapā www.salaspils.lv ”
Sandra Purēna, Norvēģijas remigrante, uzņēmuma SIA “Pure Wood” dibinātāja Salaspilī, 2025. gada granta saņēmēja: “Esam sākuši bērnu galdiņa modeļa izstrādi. Vasaras vidū tā būs pabeigta. Iestrādes notika jau Norvēģijā, kad paši savām, ģimenes vajadzībām, izgatavojām galdiņu bērniem, kas Norvēģijāg guva salīdzinoši lielu atsaucību un interesi. Tagad esam nodibinājuši uzņēmumu Salaspilī un attīstām mēbeļu dizainu un ražošanu, pētam potenciālos tirgus, vairāk skatāmies uz Norvēģiju. Grantu, ko saņēmām no valsts un pašvaldības, ieguldījām ražošanas iekārtas iegādei. Dokumentu sagatavošanā, lai pieteiktos konkursam, ļoti palīdzēja pašvaldība.”
Linda Sondore, remigrante no Kanādas: “Pēc 10 gadu prombūtnes Kanādā uz Salaspils novadu pārcēlāmies 1. aprīlī. Mēs visi – es, dēls un vīrs esam gan Kanādas, gan Latvijas pilsoņi. Pirms aizbraukšanas strādāju farmācijas uzņēmumā “Grindeks”. Esmu ķīmiķe, vīrs ir tālbraucējs autovadītājs. Abi meklējam darbu. Skatāmies arī sev piemērotas uzņēmējdarbības iespējas. Ir domas gan par dārzniecību, gan atkritumu apsaimniekošanu. Mēs vairāk sliecamies uz pakalpojumu biznesu, ne ražošanu. Kanādā strādāju plastmasas ķīmijas uzņēmumā, un vīrs Andris savā profesijā – tālbraucējs autovadītājs.”
Ilze Iesalniece – Brukinga, remigrante no Jaunzēlandes: “Mans vīrs ir Jaunzēlandes pilsonis un jau ilgāku laiku meklē darba iespējas Latvijā. Viņa profesionālā darbība ir saistīta ar piena fermu menedžmentu. Pati strādāju Salaspils novada pašvaldības Būvvaldē. Atgriežoties mums lielākais izaicinājums bija bērna iekārtošana skolā, bet tagad viss ir veiksmīgi atrisinājies. Aktuālākais ir vīra darba vai uzņēmējdarbības uzsākšana, cerams, Salaspils novadā.”
Veneranda Bogdāne, Salaspils pamatskolas direktore: “Mūsu skolā patlaban mācās pieci remigrantu bērni no Lielbritānijas, Norvēģijas, Krievijas un Beļģijas. Lielākais izaicinājums remigrantu bērniem ir latviešu valodas apguve un izglītības dokumentu nokārtošana mītnes zemēs. Nozīmīgs faktors labām sekmēm un bērna patikai uzsākot skolas gaitās, ir patiesa vecāku ieinteresētība bērnu izglītības iegūšanā.”
Daina Šulca, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore: “Viens no galvenajiem veiksmīgas atgriešanās priekšnoscījumiem ir laicīga saziņa ar remigrācijas koordinatoru. Piecas svarīgākās lietas, ko ieteicams nokārtot pirms pārcelšanās un pārcelšanās laikā ir dokumenti mītnes zemē, mājoklis, darbs, bērnudārzs un skola Rīgas plānošanas reģionā. Ja šīs lietas ir sakārtotas, atgriešanās parasti ir veiksmīga. Remigrantu uzņēmējdarbības konkurss paver jaunas iespējas piepildīt savus sapņus un būt pastāvīgam savās darbībās. Finansējums ir neliels, bet tomēr tas ir zināms atbalsts, uzsākot uzņēmējdarbību Salaspils novadā.”
Mūsu tautieši, atgriezušies uz dzīvi Salaspilī, atzīmēja novada priekšrocības – tuvību dabai, veselīgo pārtiku, tīrās ielas, ziedu dekorācijas pilsētvidē, kā arī vietējo iedzīvotāju un pašvaldības ieinteresētību. Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raivis Anspaks: “Pie mums – Salaspils novadā cilvēki atgriežas labā vidē.”
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz Salaspils novadu pēc dzīves ārzemēs 2025. gadā ir atgriezušās 102 personas, 2024. gadā – 87, 2023. gadā – 81 persona. Remigrācijas līkne ne tikai Salaspilī, bet visā valstī ir augšupejoša.
Par remigrantu uzņēmējdarbības konkursu sazinieties:
Anita Skubiļina, Salaspils novada pašvaldības Attīstības, investīciju un īpašumu daļas vadītāja anita.skubilina@salaspils.lv tālr. 28719972
Daina Šulca, remigrācijas koordinatore Rīgas reģionā: par atgriešanos Rīgas plānošanas reģionā Rīgā, Jūrmalā, Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novados; e-pasts koordinators@rpr.gov.lv tel. +371 26614179
