Pēc tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kandidātu Juri Pūci Rīgas plānošanas reģiona (RPR) politiskā vadība atzinīgi novērtēja viņa iniciatīvu administratīvi teritoriālās jeb reģionālās reformas izstrādē daudz aktīvāk nekā līdz šim iesaistīt pašvaldības. Tai pat laikā ieteica atturēties no kādu konkrētu kritēriju izvirzīšanas, piemēram, iedzīvotāju skaits vai pakalpojumu loks.
Ministra kandidāts Juris Pūce atzina, ka šobrīd valdības veidošanas sarunas kontekstā netiek virzīts kāds konkrēts reformas modelis. Vispirms tiks veikta rūpīga analīze un ekspertīze un tad attiecīgi tiks veidots pats reformas modelis. Ministra kandidāts piedāvā kā bāzes prasību pašvaldībai pieturēties pie jau iepriekš likumā noteiktās normas par minimālo skaitu iedzīvotāju, kam jādzīvo pašvaldības teritorijā. Šīs likuma normas netika ievērotas līdzšinējās administratīvi teritoriālās reformas ieviešanā, bet šobrīd viņš aicinās pieturēties šim kritērijam.
Tam gan iebilda pašvaldību vadītāji, kas uzskatīja, ka šis nav objektīvs kritērijs. Pašvaldību vadītāji aicināja vispirms sākt ar mērķu noteikšanu, ko vēlas sasniegt ar reģionālo reformu un ko tā dos tieši iedzīvotājiem.
Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja, Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa norādīja, ka iedzīvotājiem aktuāls jautājums ir kāds man no tā labums! Iepriekšējā reforma atstāja noteiktus nospiedumus, piemēram, iedzīvotāji daudz vairāk koncentrējas ap attīstības centriem. Jebkura pašvaldību reforma nesīs blakus efektus. Tāpēc viss ir jāvērtē dažādu jomu kontekstā. Piemēram, kādiem pamata pakalpojumiem ir jābūt laukos. Tālāk pa ķēdītei jāizvērtē, cik pieejami ir šie pakalpojumi – vai cilvēkiem būs iespēja ar sabiedrisko transportu tur nokļūt. Nevar veidot pašvaldību tīklu mehāniski, vadoties no skaita vai funkciju izpildes kapacitātes.
Savukārt Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa aicināja reformas izstrādē daudz aktīvāk nekā iepriekš iesaistīt pašvaldības, prasot to viedokli. Viņš kā piemēru min savu pašvaldību, jo to parasti bez diskusijām vēlas apvienot ar Ogres novadu, bet Ikšķiles novads daudz vairāk jūtas piederīgāks Salaspilij vai pat Rīgai.
Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks ieteica reformas modeļa izstrādē vadīties pēc saprātīgas arhitektūras veidošanas principa. Respektīvi, nevis izvirzīt kādu konkrētu modeli un tad diskutēt, bet vispirms izvirzīt funkcijas un pakalpojumus un tad, balstoties uz tiem, būvēt pašu modeli. Valsts līdz šim maz balstās uz šo pieeju problēmu risināšanā.
Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere norādīja, ka nedrīkst sākt ar konkrētu kritēriju izvirzīšanu, piemēram, iedzīvotāju skaitu. Kāpēc plāns ir pašvaldības samazināt uz pusi? Kāds ir racionālais pamatojums?
Paldies Jurim Pūcem par ļoti labo diskusiju un uz sadarbību!
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kandidāts Juris Pūce piedalījās Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Attīstības padomes sēdē. Rīgas plānošanas reģionā ietilpst 30 pašvaldības. Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomi vada Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Jurēvica). Katra no sēdēm tiek veltīta kādai nozīmīgai tēmai reģionā, iniciējot diskusiju ar atbildīgajiem politikas veidotājiem valstī.
