Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Attīstības padomes sēdē reģiona pašvaldību vadība aicināja satiksmes ministru Tāli Linkaiti un viņa vadīto ministriju aktīvāk iesaistīt reģionālos politiķus nozares politikas veidošanā un kopīgiem spēkiem meklēt risinājumus samilzušajām problēmām ceļu infrastruktūras sakārtošanā. Šobrīd daudzi lēmumi tiek pieņemti “ierēdņu” kabinetos, bet kopīga darba rezultātā tie būtu daudz vairāk pietuvināti un pamatoti patiesajai situācijai pašvaldībās.
Pašvaldības norādīja, ka nav turpināma valsts politika, ka valsts ceļu uzturēšana lielā mērā gulstās uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem – valstij jābūt ilgtspējīgam risinājumam. Tāpat ceļu uzturēšanai ir jābūt valsts prioritāšu saraksta sākumā, jo bez tiem nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu pašvaldību funkciju izpildi, kā rezultātā cieš iedzīvotāji un uzņēmējdarbība.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits sēdē pašvaldību vadību iepazīstināja ar satiksmes nozares politiku nākamajiem gadiem, kas skar reģiona attīstību, kā arī bija atvērts diskusijai par reģionam svarīgiem jautājumiem. Rīgas plānošanas reģionā ietilpst 30 pašvaldības.
Pašvaldību vadību satrauca ministra teiktais, ka ceļu uzturēšanai un savešanai kārtībā valstij nav papildu līdzekļu un no iepriekšējās valdības pārmantotais līdzekļu deficīts mērāms 4 miljardu eiro apmērā. Viņš atzina, ka valsts prioritāšu līmenī ceļi nav pat desmitniekā. Ministrs godīgi atzinās, ka neredz risinājumus pārredzamā nākotnē. Pašvaldību pārstāvji tomēr aicināja ministru domāt par risinājumiem. Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda norādīja, ka ir jādomā, kā rast līdzekļus ceļiem no esošā finansējuma, akcīzes nodokļa, vai arī sakārtot valsts aizņēmuma saņemšanas principus, kas šobrīd tiek fokusēts uz Eiropas Savienības fondu projektiem.
Daiga Mieriņa, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja, aicināja vietējās nozīmes pasažieru pārvadājumu plānošanā jau ņemt vērā jauno reģionālo karti, lai tā būtu kopsolī un risinātu mobilitātes problēmas reģionā. Turklāt ir svarīgi, lai valsts kopējā politika tiktu veidota, sadarbojoties visām ministrijām – nevis katrai individuāli. Nav pieņemami, ka dažādi nozares jautājumi tiek skatīti atrauti no kopējā skatījuma, piemēram, izglītības, veselības aprūpes, u.tml.
Māris Sprindžuks, Ādažu novada domes priekšsēdētājs, atzina, ka, lai neveidotos absurdas situācijas, kuru risināšana pēc tam gulstas uz pašvaldību pleca, jau nozares politikas veidošanā daudz svarīgāk ir iesaistīt reģionālo politiķu līmeni. Šobrīd tas nenotiek efektīvā līmenī un parasti ir tehniskā līmenī. Ministrs atzina, ka reģions ir vienmēr laipni gaidīts sniegt savu redzējumu un pārstāvību par svarīgiem politikas jautājumiem.
Savukārt Česlavs Batņa, Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks, atzina, ka nav normāli, ka katrai ministrijai un valsts iestādei ir savas reģionālās kartes – viņš atgādināja, ka politiķi bija solījuši izveidot vienotu redzējumu, balstoties uz vienu reģionālā iedalījuma karti.
Aivars Nalivaiko, Inčukalna novada domes priekšsēdētājs, aicināja domāt par risinājumiem ceļu uzturēšanas veidošanā, jo dzīvošana uz ES fondu līdzekļiem nav ilgtspējīgs risinājums. Viņu arī interesēja, kad un kā tiks attīstīts pasažieru vilciens nākotnē.
Ministrs apliecināja, ka jaunajiem pasažieru vilcieniem būtu jāsāk kursēt jau tuvākajos gados – sākot no 2021. gada, turklāt plānots attīstīt Rīgā mobilitātes punktus, kur varētu ērti Pierīgas iedzīvotāji pārsēsties sabiedriskajam transportam Rīgā. Pasažieru vilcienu satiksmē vairāk tiks attīstīta eksprešu kustība, lai Pierīgas iedzīvotāju ātrāk nokļūtu Rīgā. Nākotnē šī pasažieru vilcienu kustība būs intensīva – ik pēc 15 minūtēm.
Ar satiksmes ministru tika apspriesti arī tādi jautājumi kā transporta politikas pamatnostādnes pēc 2020. gada, Rīgas metropoles areāla mobilitāte un mobilitātes punktu attīstība. Sēdē ar progresu sabiedriskā transporta reģionālo maršrutu jomā iepazīstināja VAS “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš, savukārt VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange atbildēja uz jautājumiem, kas skar auto ceļu infrastruktūru.
