RPR

Riverways akcija "Upes oga" ar aicinājumu aktīvāk pavadīt brīvo laiku uz ūdens uzņem apgriezienus

21 Jūl, 2014

Jau ilgāku laiku noris projekta “Riverways” ieviešana, kura ietvaros notiek gan sava veida upju inspekcija – kuras upes kurās sezonās ir laivojamas, tīrāmas no šķēršļiem, kas par tām atspoguļojams izziņas materiālos u.c., gan atpūtas infrastruktūras labiekārtošana upju krastos sadarbībā ar projekta partneriem – pašvaldībām, gan arī pasākumi ar mērķi popularizēt ūdenstūrismu kā demokrātisku alternatīvu aktīvai atpūtai gan tālu prom no apdzīvotam vietām, gan dažu stundu garumā netālu no dzīvesvietas. Viens no tā diem – akcija “Upes Oga”.

Šajā vasarā projekta “Riverways” ietvaros norit akcija “Upes oga”, kuras laikā iedzīvotāji aicināti pievērsties aktīvai brīvā laika pavadīšanai, izmantojot dažādos ūdenstūrisma pakalpojumus Latvijā un Igaunijā esošajās upēs un ezeros, tai skaitā Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. Akcijā, kuras noslēgumā iespējams vinnēt atpūtu 4 personām, aktīvi piedalās gan uzņēmēji – inventāra iznomātāji, gan pasākumu organizatori, gan arī paši laivotāji. Akcijas noteikumi un norises plašāk aprakstīti akcijas mājas lapā www.upesoga.lv.

Akcija “Upes oga” aicina doties laivot visdažādākos upju un ezeru maršrutus, ne tikai populārākos – Gauju, Salacu, Abavu vai Irbi. Izrādās, Latvijā ir vairāk nekā 20 lielākas un mazākas upes, kuras ir piemērotas vairāku dienu vai tikai dažu stundu maršrutiem, turklāt ne vienmēr nepieciešams šķērsot lielus attālumus, lai nokļūtu līdz maršruta sākuma vai beigu punktam. Tiem, kuriem laivošanas iespējas Latvijā jau ir izzinātas vai iegadījies laiks doties lielākos pārbraucienos, akcija aicina izmēģināt ūdensceļus arī Igaunijā. Dienvidigaunijā viena no populārākajām upēm ir Vehandu, bet laivošanai piemērotas būs arī mazās un mežonīgās Emajegi, Kepu, Elva. Savukārt Ahjas krastos ir unikālas, vairāk nekā 20 metrus augstas smilšakmens klintis. Abās valstīs ir līdzīga laivošanas kultūra, taču ir samērā neieraksti doties ārpus savas valsts robežām, pat, ja tas ir tepat – uz kaimiņvalsti.

1. 2. 3.

1.Izbrauciens ar jūras kajaku pa Vecdaugavu, jūras piekrasti, Daugavu, Mīlgrāvi, Ķīšezeru sadarbībā ar “Jūras laivas” (G.Skrabes foto)
2. Šķēršļu josla bijuša dzirnavu aizsprosta izskatā uz Svētupes sadarbībā ar “Lāču laivas” (L.Grīnbergas foto)
3. Pastaiga upa Gauju pie Carnikavas ar airdēļiem sadarbībā ar “Latvijas SUP asociācija” (J.Smaļinska foto)

Upes Latvijā un Igaunijā ir tik dažādas! Līdz ar to katrs var piemeklēt sev piemērotāko, atbilstoši prasmēm, pieejamajam inventāram, vēlmēm un laikam, ko katrs ir gatavs veltīt laivošanai. Šajā ziņā lieti noder uzņēmēju – inventāra iznomātāju padoms – vairākums no viņiem ne vien latviski, bet arī viesiem no citām valstīm labprāt izstāstīs par labākajiem maršrutiem, piemērotāko inventāru un kā ar to pareizi apieties, lai laiks uz ūdens tiktu pavadīts maksimāli patīkami.

Nenoliedzami, netrūkst atraktīvu ļaužu, kurus doties upē motivē sacensības gars. Arī par viņiem ir domāts. Akcijas mājas lapā apkopota arī pieejamā informācija par dažādiem pasākumiem – sākot ar ūdensregatēm pilsētas vai Jūras svētku ietvaros, beidzot ar kausu izcīņas posmu sacensībām. Sacensības, turklāt, noris ne vien klasiskajiem laivotājiem, bet arī citu ūdenssporta veidu cienītājiem, piemēram, vindsērfotājiem, vai SUP-otājiem (SUP (stand-Up-Paddle), jeb airdēlis).

“Laivošana ir viens no aktīvās atpūtas veidiem, ar kuru var nodarboties ikviens,” saka Riverways projekta vadītāja Aiga Petkēvica. “Latvijā ir daudzi simti upju, kurās ir gan brasli, gan smilšakmens un dolomītu atsegumi, gan dižozoli, gan melnalkšņu sakņu vijumi, gan piejūras kāpas. Un liela daļa no šīm upītēm ir laivojamas. Šogad Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Riverways ietvaros ir attīrītas tādas upes kā Lielā Jugla, Mazā Jugla, Gauja (atsevišķos posmos), Salaca (pie Staiceles papīrfabrikas dambja), Tebra, Rīva, cietokšņa kanāls Liepājā un citas upītes. Šīs vietas iepriekš bija laivojamas, tikai pārvarot neskaitāmus sanesumus. Vēl arī Kurzemē, Vidzemē un arī Rīgas tuvumā pie upēm ir ierīkotas jaunas atpūtas vietas. Atliek tikai izvēlēties jaunu maršrutu kādā no mazajām upītēm un doties to izpētīt.”

Tikpat nepelnīti piemirsta ir iespēja laivot jūras piekrastē. Latvijā Rīgas jūras līca un jūras krasta līnija, iespējams, būs piemērotāka laivotājiem ar nelielu iepriekšēju pieredzi, taču “laivotājiem no Latvijas, iespējams, piemērotāka būs laivošana Igaunijas jūras piekrastē, kur nav vajadzīgas īpašas prasmes braucienam pa jūru, kā tas varētu likties. Maršrutā no Hāpsalas līdz tuvākajām saliņām laivotājiem īsts baudījums būs siltais jūras ūdens drošajos un seklajos jūras līčos,” atklāj Aiga.

Tagad noorganizēt laivošanu Latvijā un Igaunijā ir pavisam vienkārši. Atliek tikai doties uz mājas lapu www.upesoga.lv, kur kontaktu sadaļā ir apkopota informācija par laivu nomām. Turpat arī apkopotas idejas upju maršrutiem. Izīrējot laivu, uz laivas atradīsiet uzlīmi, kur būs norādīts akcijas kods. To nepieciešams reģistrēt kopā ar savu vārdu un uzvārdu mājas lapā www.upesoga.lv vai sūtot sms uz numuru 1879 un norādot ar atstarpēm: “Oga, vārds, uzvārds, kods, upe, kurā laivojiet”, piemēram: Oga Janis Berzins 99 Venta. Maksa par īsziņu EUR 0.19.

Tie, kuri akcijas laikā reģistrēs savu laivu braucienu gan pa Latvijas, gan Igaunijas upi, varēs laimēt vienu no vērtīgajām balvām – atpūtu brīvdienās Igaunijā 4 personām: dodoties atklāt brīnumzemi bērniem Veru novadā vai izbaudot relaksējošu nedēļas nogali jūras krastā Lēnemā apriņķī vai pavadot piedzīvojumu nedēļas nogali Otepē, Valgas apriņķī.

Laivošanas akcija norisināsies no 2014. gada 1. jūlija līdz 15. novembrim.

Šogad Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Riverways ietvaros tiek tīrītas upes, iekārtotas atpūtas vietas pie upēm un uzliktas norādes par maršrutiem, lai laivošana kļūtu ērtāka, baudāmāka un saistošāka kā viens no atpūtas veidiem. Tāpat ūdenstūrisma attīstībai tiek sagatavots ceļvedis par laivošanas iespējām Latvijā un Igaunijā. Tas ir būtisks ieguldījums, lai laivošanai piesaistītu ne tikai pašmāju tūristus, bet arī ārzemniekus, jo, kā zināms, reti kur Rietumeiropā ir saglabājusies tik neskarta un unikāla daba, kāda tā ir Latvijā un Igaunijā, tāpēc saudzēsim to!