Rīgas plānošanas reģions (RPR) rīkoja reģiona pašvaldību un nozares ekspertu tikšanos, lai iepazīstinātu ar ieceri par enerģētikas un klimata politikas plānu izstrādi pašvaldībām.
Jau inofrmējām, ka ar Rīgas plānošanas reģiona atbalstu desmit reģiona pašvaldībām tiks izstrādāti ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plāni 2030. gadam ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu un samazināt klimata pārmaiņās. Šī būs daļa no plānotajiem 115 plāniem, ko finanšu instrumenta “Apvārsnis 2020” projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) ietvaros izstrādās 11 valstīs.
Rīgas plānošanas reģiona un “C-TRACK-50” projekta vadītāja Aija Zučika norādīja, ka šobrīd par plānu izstrādi interesi ir izrādījušas vairāk pašvaldību, nekā noteikts izstrādāt. Šie plāni paredzēs arī konkrētus pasākumus 3 miljonu eiro apmērā katrai pašvaldībai. Tie var būt vairāki mazāki projekti, kas kopā sekmēs klimata izmaiņu samazināšanos. Piemēram, jau šobrīd pašvaldības pieteikuma anketās ir norādījušas, ka viņām interesētu atbalsta plānu izstrāde ēku atjaunošanai, ielu apgaismojam rekonstrukcijai un katlu māju sakārtošanai. Rīgas plānosānas reģions plāno atbilstoši katras pašvaldības vajadzībām piesaistīt ekspertus.
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks iepazīstināja pašvaldību pārstāvjus ar Nacionālās attīstības plāna 2020 starpposma izvērtējumu un gatavošanos plāna 2030 izstrādei. Viņš akcentēja, ka pašvaldībām ir liela loma valsts mikrolīmenī lēmumu ietekmēšanā un lemšanā, lai veidotu iltspējīgu enerģētikas politiku. Tām ir instrumenti, lai šo politiku īstenotu. Šobrīd NAP2030 lielāks uzsvars tiks likts uz sabiedrības novecošanos, stabila vidusslāņa veidošanos, inovatīvu un efektīvu uzņēmējdarbību un Rīgas metropoles areālu. Eksperts arī norādīja, ka saistībā ar ilgstpējīgas politikas veidošanos Latvija ir sevi labi parādījusi – esam 27 vietā starp vairāk nekā 150 valstīm.
Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākā eksperte Helēna Rimša informēja par Enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam izstrādes gaitu, kuram drīzumā sāksies sabiedriskās apspriešanas. Šī plāna īstenošanā nozīmīga loma būs pašvaldībām, lai kopīgi īstenotu enerģētikas politiku valstī.
Savukārt Satiksmes minsitrijas Transporta un sakaru drošības nodaļas vecākā eksperte Marianna Heislere akcentēja, ka efektam uz klimata pārmaiņu mazināšanu svarīgi ir samazināt SEG emisijas no transporta. Pēc ministrijas iniciatīvas šobrīd tiek veikts pētījums par alternatīvu degvielas veidu ieviešanu Latvijā, kas dotu vislielāko emisiju samazinājumu. Nākotnē plānots izveidot tīklu ar 150 uzlādes stacijām elektromobiļiem, veicināt to iegādi ar subsīdiju piešķiršanu, kā arī loģistikas tīklu pilnveidošanu pilsētās un piepilsētas teritorijās, ierobežojot intensīvu satiksmes kustību, kas rada liela apjoma izmešus.
Salaspils novada domes izpilddirektors Mareks Kalniņš informēja par pašvaldības pieredzi novada klimata pārmaiņu risku pielāgošanas stratēģijas izstrādē līdz 2025. gadam. Tas ir pozitīvs piemērs, kā, iesaistot pašvaldību un ekspertus top rīcības plāns un tālāk tas soli pa solim tiek īstenots.
Šī tikšanās notika “Apvārsnis 2020” programmas projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) ietvaros. Projekta mērķis ir mobilizēt un atbalstīt valsts pārvaldes iestādes, pārskatot un izstrādājot enerģētikas politikas prioritātes oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kā arī sekmēt starpnozaru sadarbību un iedrošināt pašvaldības rast finansējumu, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata plānus ar mērķi sasniegt neitrālas oglekļa emisijas līdz 2050. gadam. Projekta vadošais partneris ir Atēnu Nacionālā tehniskā universitāte un projektā ir apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2021. gada 28. februārim.
