Rīgas plānošanas reģiona (RPR) pašvaldības virzās uz ambicioziem mērķiem CO2 izmešu samazināšanā – salīdzinot laika periodu pirms desmit un divdesmit gadiem tās uzņēmušās smazināt kaitīgos gāzes izmešus par aptuveni 20%. Tā secināts Rīgas plānošanas reģiona rīkotā semināra laikā ar piecām reģiona pašvaldībām un nozares ekspertiem. Seminārs tika rīkots starptautiska projekta “C-TRACK-50” ietvaros, lai kopīgi apspriestu līdz šim novados īstenoto enerģētikas politiku, kā arī pārrunātu jaunas iniciatīvas enerģētikas jomā, piemēram, ilgtspējas enerģētikas un klimata politikas rīcības plānu 2050. gadam izstrādi.
Pašvaldības iepazīstināja arī ar novadu aktualitātēm. Kā vienu no inovatīvākajiem projektiem enerģētikā var minēt Salaspils pašvaldības uzsākto projektu ar saules kolektoru parka izveidi. Minētajam parkam jau ir ieguldīta kapsula nākamajām paaudzēm. Pašvaldība ir aprēķinājusi, ka šāda parka izveide ļaus ietaupīt CO2 izmešus par 4190 tonnām gadā. Pašvaldības pārstāvis Gatis Žogla atzīst, ka enerģētika ir viena no novada prioritātēm jau vairākus gadus, tā rezultātā novadā jau līdz šim ir īsetnoti daudzi nozīmīgi projekti energoefektivitātes veicināšanai, piemēram, atzīstami rezultāti sasniegtu ēku renovācijas jomā.
Kā lielāko izaicinājumu ambiciozo mērķu sasniegšanā Ādažu pašvaldība min arvien pieaugušo iedzīvotāju skaitu un ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, kā rezultātā arī palielinās enerģijas patēriņš. Novadam ir jābūt pietiekami elastīgam ar piedāvātajiem risinājumiem, lai enerģijas patēriņa pieaugums neatstātu ietekmi uz CO2 pieaugumu. Ādažu pašvaldības energopārvaldnieks Anrijs Zēbergs atzīst, ka apņemšanās, par 20% samazināt CO2 emisiju līmeni, salīdzinot ar 2010. gadu, vēl nav sasniegta, bet tam tuvojas. Daļēji izdevies īstenot enerģijas patēriņa samazināšanos par 5% dzīvojamā sektorā, īstenojot dažādus informatīvus pasākumus, piemēram, par ēku renovāciju. Pašvaldība aktīvi pielieto zaļos publiskos iepirkumus.
Ogres mērķis ir par 20% palielināt energoefektivitāti novadā un salīdzinot ar 1990. gadu par 20% samazināt CO2 emisiju patēriņu. Ogres novada pašvaldības pārstāvis Edgars Pārpucis norāda, ka novads ir plašs ar 64 publiskām pašvaldības ēkām. Līdz ar to enerģijas samazināšana tajās ir arī ļoti liels finansiāls izaicinājums, kas tiek īstenots ļoti pakāpeniski. Viens no nozīmīgākajiem projektiem ir šķeldas katla uzstādīšana vienā no katlu mājām un modernizēšana, kā rezultātā 40% saražotā siltuma šobrīd veido šķelda.
Tukuma novada apņemšanās ir samazināt CO2 izmešus par 20%, salīdzinot ar 2000. gadu, kas šobrīd ir daļēji izpildīts. Ēkām tas nozīmētu CO2 samazinājumu par 3000 t, transportam – 1000 t, centralizētajai siltumapgādei – 6000 t. Pašvaldība šobrīd veic sertifikāciju, lai iegūtu energoefektivitātes sertifikātu. Finanšu trūkums, straujšs infrastruktūras nolietojums, liela pretestība no iedzīvotāju puses ēku renovācijai – šie ir daži iemesli, kas padara sarežgītāku energoefektivitātes procesu novadā, atzīst Tukuma novada pašvaldība spārstāvis Toms Akmentiņš.
Lielvārdes novada pašvaldības pārstāve Sandra Pudāne informēja, ka šobrīd pašvaldība uzsākusi vairākus energoefektivitātes projektus, piemēram, ielas apgaismojuma nomaiņu uz LED, vairāku pašvaldības ēku nosiltināšanu.
Jau informējām, ka ar Rīgas plānošanas reģiona atbalstu desmit reģiona pašvaldībām tiks izstrādāti ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plāni 2050. gadam ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu un samazināt klimata pārmaiņas. Vienošanās ir noslēgta ar Tukuma, Limbažu, Ķekavas, Carnikavas, Salaspils, Ādažu, Siguldas, Ogres, Ķeguma un Lielvārdes pašvaldību. Plānu ietvaros pašvaldības izstrādās aktivitātēs energoefektivitātes paaugstināšanai un CO2 samazināšanai, savukārt Rīgas plānošanas reģions nodrošinās ekspertu palīdzību projekta pieteikumu sagatavošanā vismaz 30 miljonu apmērā izstrādāto aktivitāšu īstenošanai.
“Apvārsnis 2020” programmas projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) mērķis ir mobilizēt un atbalstīt valsts pārvaldes iestādes, pārskatot un izstrādājot enerģētikas politikas prioritātes oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kā arī sekmēt starpnozaru sadarbību un iedrošināt pašvaldības rast finansējumu, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata plānus ar mērķi sasniegt neitrālas oglekļa emisijas līdz 2050. gadam. Projekta vadošais partneris ir Atēnu Nacionālā tehniskā universitāte un projektā ir apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2021. gada 28. februārim.
Prezentācijas: