Trešdiena, 2024. gada 3. jūlijs
Teksta izmērs:

Rīgas plānošanas reģiona uzsāktajā diskusiju ciklā eksperti diskutē par Torņakalna lomu integrētas pilsētvides attīstībā

16 Apr, 2016

Torņakalns ir viena no tuvās Pārdaugavas mazāk pārveidotajām Rigas centra teritorijām, kuru sagaida pārmaiņas tuvējā nākotnē. Šobrīd Latvijas Universitāte uzsākusi darbu pie akadēmiskā centra Torņkalnā un studentu pilsētiņas jeb kampusa izveidi. Bet tas ir tikai viens no šīs vietas projektiem – kā integrēt dažādus pilsētvides projektus šajā apkaimē un iegūt maksimālo sinerģiju vienotas socio-ekonomiskas Torņakalna teritorijas plānošanai? Par šo jautājumu Rīgas plānošanas reģiona Latvijā īstenotā projekta “Live Baltic Campus” pirmajā diskusiju cikla tikšanās reizē diskutēja pieaicinātie projektu eksperti.

Mūsdienās pasaulē liels izaicinājums ir monolītas pilsētvides veidošana, kas būtu saskaņā ar iedzīvotājiem, vidi, uzņēmējdarbību un nodrošinātu ilgtspējīgu un cita citu papildinošu ekosistēmu. Viens no šādiem plānošanas piemēriem varētu kļūt Torņakalna apkaime, attīstot to caur integrētu dizaina plānošanas prizmu, atzīst sociālantropologs un projekta “Live Baltic Campus” eksperts Viesturs Celmiņš.

Latvijas Universitātes bastions jeb kampuss

Latvijas Universitāte pērn atklāja Dabaszinātņu akadēmisko centru septiņos stāvos ar 30 auditorijām, 73 studentu mācību un 65 zinātniski pētnieciskā darba laboratorijām. Tajā ikdienā uzturas līdz pat 2500 studentu un aptuveni 180 akadēmiskā personāla personas. Uzbūvētais centrs ir pirmais stūrakmens Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra jeb studentu pilsētiņas un kampusa izveidē. Ideja par studentu kampusu ir divdesmit, trīsdesmit gadus sena. Sākotnēji kā potenciālās vietas ir apsvērtas gan Kleisti, gan Salaspils, gan Rumbula, bet par labu Torņkalnam lemts, jo svarīgi bija atrasties Rīgas centrā. Imants Klāvs LU pārstāvis min, ka daudzviet pasaulē kampusi no piepilsētām tiek atkal pārvietoti uz pilsētu centriem, kā, piemēri, ir Norvēģija un Nīderlande.

Kampusa attīstīstība ir tikai sākumposmā. Iecerēts būvēt vēl divas līdzīgas ēkas, kā arī studentu apartamentus ar 2300 – 2500 vietām. Nākamajā ēkā varētu izmitināt vairākus zinātniskos institūtus, Datorikas fakultāti, Fizikas un matemātikas fakultāti, Medicīnas fakultāti, kurā studiju process šobrīd notiek četrās dažādās vietās un vēl klīnikās. Trešā ēka iecerēta kā Sociālo un humanitāro zinātņu bloks. Šobrīd ar Rīgas domi norit sarunas par vēl nedaudz vairāk kā 2 ha izmantošanas iespējām zinātņu pārneses un komercializācijas centra – Medicīnas un dzīvības zinātņu tehnoloģiju centra – vajadzībām. Tiek domāts arī par sporta infrastruktūru. Projekts ir ambiciozs, bet Latvijas Universitāte to vēlas redzēt pabeigtu jau līdz 2021.gadam.

“Baltic Urban Labs” zīmēt attīstības vīziju pulcēs dažādas sabiedrības grupas

Cits Torņkalna apkaimē īstenots projekts ir “Baltic Urban Lab”, kura mērķis ir pilnveidot pilsētvides plānošanu, izstrādājot un testējot jaunu integrētu plānošanas pieeju un sadarbības modeli Mūkusalas ielai pieguļošo teritoriju reģenerācijā. Projekts ir starptautisks un palīdz pilsētām revitalizēt konkrētas teritorijas un pārveidot tās gudrā, ilgtspējīgā teritorijā ar augstu dzīves un darba vides kvalitāti. Kā norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Jana Grīnhofa, šis projekts kalpos par labās prakses piemēru, jo veidos jaunu sadarbības modeli pilsētplānošanā – iesaistīs zemes īpašniekus, aptuveni 200 apkaimes uzņēmējus, iedzīvotājus, pilsētas plānotājus, arhitektus veidot kopīgu vietas attīstības vīziju nākamajiem gadiem.

Torņakalns kā prioritārās teritorijas jēdziens

Kā norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Guntars Ruskulis, ideja par plānveidīgu Torņakalna attīstības plānošanu aizsākās pirms diviem gadiem, kad, izstrādājot Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģiju, valsts pašvaldībai deva uzdevumu izvirzīt prioritārās attīstības teritorijas, lai mērķtiecīgi koncentrētu resursus uz tām teritorijām, kur publiskā intervence paredzama nākamajos 7 vai 20 gados.

Eiropas projekts „Urban Innovative Action”, kura ietvaros Rīgas Domes Pilsētas attīstības departaments sagatavo projektu „Eksperimentālo metožu izmantošana konkrētas degradētās teritorijas revitalizācijai un atjaunojamai plānošanai ilgtspējīgai apsaimniekošanai un pārvaldībai”, paredz Kīleveina grāvja un apkārtējās teritorijas revitalizāciju. Šobrīd tiesa projekts vēl ir ieceres stadijā. Lai nodrošinātu, ka projekts ir inovatīvs, tika uzrunāti zinātnieki no LU Dabaszinātņu centra Ģeogrāfijas fakultātes Vides zinātnes bloka, biologi no Bioloģijas institūta, RTU, kā arī ainavu arhitekti no „ALPS”. Projekta pamatā ir ideja par sanācijas nepieciešamību, kā arī fitoremediācijas un citu inovatīvu pasākumu īstenošanu, peldošo salu ar dažādiem augiem izveidi u.tml. Domāts ne tikai par grāvi, bet arī tā apkārtni, kas ir visai plaša, tādēļ tā varētu kalpot par pastaigu un atpūtas vietu gan studentiem, gan vietējiem iedzīvotājiem. Projekta ietvaros tiek paredzēta iespēja studentiem prakses, laboratoriskos un monitoringa uzdevumus veikt šajā teritorijā.

Integrēta lietusūdens pārvaldība

Mūsdienu pilsētvides plānošanā ir jāņem vērā klimatisko pārmaiņu sekas. Vienas no tām ir biežākas un stiprākas lietusgāzes, kā rezultātā jārēķinās ar teritoriju pārplūšanu. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir iesaistījies starptautiskā projektā “iWater”, kas paredz izstrādāt integrētu lietus ūdens pārvaldību modernā pilsētvidē. Projekta pārstāvis Māris Ločmelis informē, ka Rīgā tas tiks īstenots Daugavgrīvas ielas apkaimē, veidojot kopsistēmu, kurā lietus ūdens tiks savāks kopā ar kanalizācijas ūdeni un novadīts uz Daugavgrīvas attīrīšanas ietaisēm. Efektīva lietusūdeņu sistēma varētu nākt par labu arī Kīleveina grāvim, palielinot ūdens kustību, kas pašreiz ir ierobežota un atkarīga no palienēm. Izmainoties ūdens līmenim Daugavā, mainās arī ūdens līmenis grāvī un rodas applūšanas riski.

Attiecībā uz Torņakalnu, Andris Ločmanis norāda, ka būtu jāizvairās no standartizētajiem risinājumiem, piemēram, lietusūdeņu savākšanas, uzņemot tos caurulēs ielu sarkano līniju robežās un tālāk novadot tos uz Kīleveina grāvi. Ņemot vērā, ka vieta ir zema un ar augstiem gruntsūdeņiem, ir skaidrs, ka problēmas sagādā gan gruntsūdeņi, gan lietusūdeņi. Tādēļ izaicinājums ir atrast efektīvu un vizuāli baudāmu risinājumu. Lai meklētu inovatīvas pieejas, kā arī pavērtu sadarbības iespējas, plānots gan studentu ideju konkurss, gan studentu vasaras skola, gan ekspertu pieredzes apmaiņa.

Par diskusiju ciklu

Rīgas Plānošanas Reģions kopā ar Latvijas Universitāti ir iesaistījies starptautiskā projektā”Live Baltic Campus”, kura ietvaros tiek veicināta augstskolu kā inovācijas mezglus attīstīšana, radot labāku pilsētvidi uzņēmumiem un iedzīvotājiem Centrālā Baltijas reģionā. Tā ietvaros tiks attīstītas zināšanas arī Latvijā, kā, izmantojot dizaina domāšanas metodes, pilsētvides plānotājiem un attīstītājiem veidot modernu pilsētvidi un integrēt atsevišķas teritorijas kopējā pilsētas plānojumā. “Dizaina domāšana” ir integrēta problēmu risināšanas pieeja, kas paredz plašu un gudru sabiedrības iesaistīšanu pilsētvides risinājumu izstrādē. Šobrīd uzsākts diskusiju cikls ar ekspertiem par Torņakalna apkaimes plānošanu.

“Live Baltic Campus” ir Interreg Centrālbaltijas programmas finansēts projekts, kura mērķis ir sekmēt reģiona konkurētspēju, veicinot pilsētas dzīvesvides uzlabošanu, kas tiktu panākta ar inovatīvas pieejas ieviešanu pilsētplānošanā, piemēram, izmantojot dizaina domāšanas metodes. Projekts tiek veidots uz augstkolu kampusu Stokholmā, Helsinkos, Turku, Uppsalā, Tartu un Rīgā piemēriem. Projekta vadošais partneris ir Helsinku Metropolia Augstskola Somijā ar partneriem Rīgas plānošanas reģionu, Latvijas Universitāti, Tartu Universitāti, Turku Universitāti, Stokholmas Universitāti, Upsalas Universitāti un Helsinki pilsētas domi.Asociētie projekta partneri ir Uusimaa reģiona padome un Turku pilsētas dome. Projekts tiek īstenots no 2015.gada oktobra līdz 2018.gada martam. Projekta kopējais finansējums ir 1 850 000 eiro.

     

          

© Rīgas plānošanas reģions. 2022 / Izstrādātājs
Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu
Mūsu portālā tiek izmantotas sīkdatnes. Lietojot portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzini vairāk!