Šodien Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps iepazīstināja ar prezidenta Egila Levita iniciatīvu par kultūrvēsturiskajām zemēm – Vidzemi, Kurzemi, Zemgali, Latgali un Sēliju – un to robežu definēšanu. Tā galvenā nepieciešamība ir stiprināt, attīstīt un sekmēt vietējās kopienās, attīstot piederības sajūtu noteiktai kultūrvēsturiskai telpai, kā arī saglabāt kultūrvēsturiskās vērtības. Tas neparedzēs jaunu administratīvo veidojumu vai jaunu valsts pārvalžu izveidošanu. Ja administratīvo reģionu un vēsturisko zemju robežas nesakritīs un ja viena pašvaldības teritorija būs divās kultūrvēsturiskajās zemēs, tad būs jārūpējas par abu identitāšu saglabāšanu un kopšanu. Ļoti svarīga būs pašu kopienu aktivitāte un pieprasījums, kā šī identitāte ir kopjama un atbalstāma un tam pretī nāks valsts un pašvaldību atbildība.
Savukārt Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone informēja par likumprojekta par latviešu zemēm izstrādes gaitu un rīcības plāna izstrādi uz septiņiem gadiem. To izstrādās integrēti ar jaunā perioda kultūras vadlīnijām. Plāna izstrādē iecerēts ietvert arī citas nozares, piemēram, izglītību, veidojot izpratni par novada mācību. Liels darbs sagaidāms pētniecības attīstīšanā novadpētniecībā saistībā ar vēsturisko zemju izcelsmes, veidošanās vēsturi. Tāpat šī joma esot saistāma ar kultūrtūrisma piedāvājuma veidošanu un iekļaušana tūrisma maršrutos.
Abi pārstāvji bija vienisprātis, ka šis ir labs veids, kā mēs varam īsteno dialogu ar dažādām iedzīvotāju kopienām un saglabāt to identitāti. Kā piemērs tiek minēti suiti. Ar šī robežām mēs skaidri varēsim iezīmēt, kur Latvijas teritorijā sākas un beidzas latgaļi, kurzemnieki, sēļi, vidzemnieki un zemgaļi, kā arī citas mazākas kultūras.
Otrajā sēdes daļā tika apskatīts jautājums par nekustamā īpašuma nodokļu reformu. “Mums kā pašvaldību vadītājiem ir loti atšķirīgs viedoklis, tostarp arī par nodokļu politiku. Tomēr mums ir skaidri kritēriji un principi, ko līdz šim esam īstenojuši. Līdz šim par jauno nodokļu reformu ir iztrūcis dialogs. Tāda dialoga par to, kādā virzienā būtu jāveido šī reforma, mums nemaz nav bijis. Mēs piekrītam, ka kadastrālās vērtības ir jāsakārto, bet tās nedrīkstētu būt tirgus vērtības, kas ir daudz par augstu. Nevar uzlikt tik nesamērīgu slogu uz iedzīvotājiem. Līdzīgi kā lauksaimnieku gadījumā ir jānosaka skaidras pieauguma robežas, kas būtu samērīgas un atbilstošas ienākumu pieaugumam,” norādīja Daiga Mieriņa, Rīgas plānošanas reģiona un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja.
Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis informēja, ka satraukumam par reformu nav pamata – tā izstrādē tiks piesaistītas arī pašvaldību pārstāvošās organizācijas. Šobrīd reformas izstrādātāji vairāk sliecas atstāt esošo mehānismu, kas ļauj pašvaldībām individuāli izstrādāt savus noteikumus par atlaižu piemērošanu. Valsts uzdevums būs nodefinēt pieļaujamās robežas. Šādu priekšlikumu atbalstīja arī pašvaldību pārstāvji. Dālderis arī norādīja, ka šobrīd Saeimā tiek lemts par kadastrālo likmju projekta atlikšanu. Šādā gadījumā NĪN reformas izstrāde notiks pakāpeniski.
