Piektdien, 17.oktobrī Rīgas pilsētas Rātsnamā notika diskusija par dzelzceļa līnijas Rail Baltica2 projekta īstenošanas perspektīvām, uz kuru Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs bija aicinājis pašvaldību, Satiksmes ministrijas un pilnsabiedrības „RB Latvija” pārstāvjus.
Sanāksmes mērķis bija diskutēt par dzelzceļa līnijas Rail Baltica2 novietojumu un jautājumiem, kas saistīti ar dzelzceļa līnijas būvniecībai rezervējamām teritorijām, ceļu tīkla un infrastruktūras pielāgošanu. Pašlaik septiņpadsmit Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību teritoriju šķērso potenciālie dzelzceļa līnijas trašu novietojuma varianti, savukārt Zemgales plānošanas reģionā Rail Baltica2 projekta īstenošana tieši skar divas pašvaldības – Iecavas un Bauskas novadus. Aicinājumam diskutēt par Rail Baltica2 projekta īstenošanu bija atsaukušās lielākā daļa iesaistīto Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību.
Šobrīd pilnsabiedrība „RB Latvija”, pamatojoties uz 2014.gada aprīlī noslēgto līgumu ar Satiksmes ministriju, izstrādā projektu „Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” (turpmāk – detalizētās izpētes projekts). Detalizētās izpētes projekta ietvaros tiks noteikts plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltica2 precīzs novietojums Latvijas teritorijā, izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums un veiktas nepieciešamās izpētes un priekšdarbi dzelzceļa līnijas būvprojektēšanas, zemju atsavināšanas un būvniecības procesu uzsākšanai līdz 2020.gadam.
Saskaņā ar detalizētās izpētes projekta darba uzdevumu, pašlaik tiek izskatīti vairāki varianti Eiropas platuma dzelzceļa pamatlīnijas (1435 mm) trasei un ievadam Rīgā. Sanāksmes dalībniekus ar dzelzceļa trases variantiem un to pamatojumu iepazīstināja pilnsabiedrības „RB Latvija” Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes vadītājs Neils Balgalis. Lai gan jau iepriekš pilnsabiedrības „RB Latvija” pārstāvji bija atsevišķi tikušies ar Rail Baltica2 īstenošanā iesaistītajām pašvaldībām, taču šoreiz gan detalizētās izpētes projekta izstrādātāji, gan pašvaldības varēja gūt kopējo priekšstatu par jautājumiem un problēmām, kas saistās ar 200 km garo dzelzceļa līnijas trasējumu Latvijas teritorijā.
Pasākuma laikā katras pašvaldības pārstāvjiem bija iespēja paust viedokli par prezentētajiem Rail Baltica2 trašu variantiem, argumentējot pašvaldības nostāju. Visaktīvākā diskusijas daļa bija par dzelzceļa līnijas ievades variantiem Rīgā un perspektīvajiem savienojumiem ar Rīgas dzelzceļa staciju, ostu un lidostu. Dzelzceļa līnijas Rail Baltica2 projekta īstenošanai būs būtiska ilgtermiņa ietekme uz katras iesaistītās pašvaldības attīstību nākotnē. Lielākā daļa pašvaldību Rail Baltica2 izbūvi redz kā jaunu, ekonomisko aktivitāti veicinošu attīstības potenciālu, savukārt dažas Pierīgas pašvaldības uzskata, ka dzelzceļa līnija fragmentētu to teritoriju, skartu apdzīvojumu, ainaviskos un saimnieciskos resursus, un drīzāk radītu zaudējumus to teritorijām.
Kā informēja Satiksmes ministrija un pilnsabiedrība „RB Latvija”, detalizētās izpētes laikā tiks pamatots un izvēlēts viens galvenais dzelzceļa līnijas trases variants, lai 2016.gadā varētu uzsākt visus nepieciešamos priekšdarbus Rail Baltica2 dzelzceļa līnijas izbūvei, t.sk. tehniskā projekta izstrādi. Tāpēc nepieciešamības gadījumā Rīgas plānošanas reģions organizēs arī citas šāda veida diskusijas par Rail Baltica2 projekta īstenošanu.