Atskats uz semināru “Rīgas metropoles areāla mobilitātes telpiskā vīzija 2030”, kas notika šī gada 6. februārī Ādažos. Diskusija un II koprades seminārs “Rīgas metropoles areāla mobilitātes telpiskā vīzija” notika projekta „NSB CoRe” ietvaros.
Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks apsveic klātesošos Ādažos un, īsi raksturojot Ādažu transporta attīstības vīziju, uzskata, ka sarunas, kad satiekas vairāku transporta nozaru un pašvaldību pārstāvji, dod sapratni par plānu un konkrētām rīcībām. Pirmā reize, kad Pierīgas pašvaldības bija līdzīgās sarunās iesaistītas, bija pie Ministru prezidenta Māra Kučinska izveidotajā Pierīgas pašvaldību apvienībā ar mērķi risināt ar pasažieru pārvadājumiem, skolu tīklu un pirmsskolas izglītības iestāžu trūkumu, mājokļu politiku, infrastruktūras izbūvi saistītus jautājumus. Tā bija diskusija, kur Pierīgas pašvaldībām pirmo reizi bija iespēja satikt un pārrunāt jautājumus ar Pasažieru vilciens (PV), Latvijas Dzelzceļš (LDz). Šādās sarunās var izveidoties vienots priekštats par vēlamo transporta modeli, kurp ejam 5 – 10 – 20 gadu periodos. Citādi parasti plāno, lai risinātu vakardienas problemātiku, bet notiek straujas izmaiņas – cilvēku mobilitāte, tirgus, Rail Baltica.
Rūdolfs Cimdiņš, Rīgas plānošanas reģions, iepazīstina ar NSB CoRe projektā paveikto un uzsākto Rīcības plānu Rīgas metropoles areālam. Izvērtējot ikdienas svārstmigrāciju uz Rīgu 2018.gadā, ir palielinātas Rīgas metropoles areāla teritorijas. Iekšējā Rīgas metropoles ietekmes zonā, kur svārstmigrācija ir vismaz 50% no iedzīvotājiem, ir iekļauta Jelgava, Sigulda, Engures novads. Ārējā Rīgas metropoles ietekmes zonā, kur svārstmigrācija ir no 30-50%, iekļauta Salacgrīvas, Līgatnes, Skrīveru novadi, Aizkraukles un Bauskas pilsētas u.c., funkcionālās ietekmes zonā, kur svārstmigrācija ar Rīgu ir 20-30%, iekļauta Valmiera, Mērsraga novads u.c.
Ģirts Bramans, AS RB Rail, apsveic visus, ka Beidzot sāk piepildīties daudzus gadus atpakaļ iezīmētās vīzijas, beidzot sāk notikt lielie infrastruktūras projekti – tiek paplašināta lidostas infrastruktūra, iepirkti vilcieni, realizē Rail Baltica. Viena stunda no Ādažiem līdz Rīgai ir pielīdzināma rītdienas vienai stundai, piemēram, no Pērnavas līdz Ādažiem. Tikšanās transportu starpā, kā šodien, notiek reti. Varbūt pateicoties lielajiem projektiem, varbūt jaunam darba cēlienam – jaunai valdībai vai kādu citu iemeslu dēļ. Ģirts Bramans sniedz priekšstatu par Rail Baltica projekta kopējo virzību trijās Baltijas valstīs.
Vladimirs Krasausks, RIX iepazīstina klātesošos ar lidostas infrastruktūras attīstības projektiem, kurus lidosta uzsāk daudz drošāk, tā kā lidostas un AirBaltic veiksmīgas darbības rezultātā pasažieru skaits pieaug ātrāk kā pesimistiskajā prognozē.
Pēc 5.kārtas realizācijas lidojumu intensitāte var pieaugt līdz 54 lidojumiem stundā.
6.kārtas (KF projekta II kārtas) ietvaros, par kuru līgums noslēgts tikko decembra beigās, izbūvēs heliportu (šobrīd helikopteri atdarina lidmašīnu nosēšanās trajektoriju un aizņem skrejceļu) un izbūvēs dažādu vides uzlabojumu infrastruktūru. Projekta ieviešana – 2023.g. Šajā laikā izbūvēs Rail Baltica staciju, RIX reģionālo zāli (lidostas ieejas priekšā, kur šobrīd īslaicīgās apstāšanās stāvvietas), piebraucamos ceļus, kravu peronu, autobusu staciju tuvāk pie Rail Baltica peroniem un RIX reģistrācijas zāles. 2
Rodžers Jānis Grigulis, AS Pasažieru vilciens, skaidro, ka Pasažieru vilciens (PV) par valsts dotāciju tehniski izpilda valsts pasūtījumu pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. PV pieder vilcieni un depo, kur vilcienus remontē un uztur, bet cenu un pārvadājumus regulē valsts (Autotransporta direkcija (ADT)).
PV veic 84 tūkstošus reisu gadā, ar 99% precizitāti. Pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru apjoms jeb PV tirgus daļa ir tikai 40%. Vilcienam vajadzētu būt dominējošam pasažieru pārvadāšanas veidam. Vajadzētu braukt visur, kur ir dzelzceļa sliedes, kaut uz Ventspili. PV kapacitāte ir pietiekama, tādēļ prognoze 25,7 milj. pasažieru ir reāla.
PV attīsta vilcienu eksprešu reisu koncepciju – režīmu, lai stundā var aizbraukt līdz Cēsīm, divās stundās līdz Daugavpilij, jo uz vilcienu neattiecas sastrēgumi. Maksimumstundās PV pārvadā 18 tūkst. pasažieru ar 40 vilcieniem 40 reisos, kas pēc pasažieru skaita ir otra “Rīgas satiksme” (90% no RS autobusu parka).
Starp valsti un pašvaldībām notiek konkurence par pasažieri un dotāciju. PV pilda valsts pasūtījumu, autobusu parki pieder pašvaldībām vai privātajiem komersantiem. Vajadzētu vienoties. NAP?, Transporta attīstības pamatnostādnes?
Neils Balgalis, SIA Grupa93 (G93) par Rīgas brīvostas kruīzu terminālu attīstības iespējām: G93 Kopā ar Ventspils Augstskolu Rīgas brīvostas pasūtījumā 2018.gada nogalē veica pētījumu un šādi ir galvenie secinājumi:
Rīgā kruīzu kuģus apkalpo Rīgas pasažieru ostā, kur tuvākajā laikā var sagaidīt termināļa uzlabošanu, un, kad pietrūkst kapacitātes, – arī attālajā Krievu salas termināli (pasažierus ved uz Rīgas centru ar eksprešu autobusiem).
Pasaules kruīzu tirgus pēdējos desmit gados ir nepārtraukti pieaudzis un pieaugs arī nākotnē. Rīgai ir labs potenciāls kruīza segmentā, bet ir nepieciešams jauns termināls pilsētas centra tuvumā.
Plašāks diskusijas kopsavilkums.
