AUTORS: Daina Šulca, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore
Raksts remigrācijas portālā latviesi.com
Uz Rīgas reģionu ar remigrācijas koordinatora atbalstu 2022. gadā atgriezās 135 cilvēki un vēl 63 personas, kuras pārcēlās pašas un pēc konsultācijām un padoma vaicāja jau būdamas Latvijā. Daudzi jautājumi bija atrisināti pastāvīgi, bet pārcelšanās būtu noritējusi vienkāršāk un vieglāk, ja saziņa ar koordinatoru būtu uzsākta vēl mītnes zemē esot.
Mēs dažkārt aizmirstam, ka mainās ne tikai mūsu dzīves, bet arī valstu likumi
Pirms pārcelšanās uz dzimteni būtu vēlams uzzināt – cik daudz un par ko ir vai nav jāmaksā? Ne reizi vien ir bijis gadījums, ka, ievedot transporta līdzekļus un citas mantas, kas nav noformētas kā personīgās, sākās muitas jautājumu risināšana. Arī par privātiem pasta sūtījumiem, tai skaitā personiskām dāvanām, kas nāk ne no Eiropas Savienības valstīm un kuru vērtība pārsniedz 45 eiro, kopš 2021.gada 1.jūlija ir jāmaksā nodoklis.
Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības atsaukusies ne uz vienu vien mūsu remigrantu. Tur piešķirtos pabalstus var turpināt saņemt tikai tie Latvijas valsts piederīgie, kas līdz 2020.gada 31.decembrim dzīvoja un strādāja Apvienotajā Karalistē un turpināja dzīvot un strādāt arī pēc 2021.gada 1.janvāra.
Atgriešanās ābece – sazinies ar remigrācijas koordinatoru laicīgi un sakārto visus dokumentus savā mītnes zemē
Gada nogalē no Lielbritānijas atgriezās jauns vīrietis ar invaliditāti. Viņš bija plānojis, ka visus dokumentus saistībā ar mītnes zemi nokārtos attālināti – jau būdams Latvijā. Reālajā dzīvē tas nebūt neizrādījās vienkārši izdarāms, un atsevišķos gadījumos – pat neiespējami.
Lai uzsāktu dzīvi Latvijā, viņam tagad jādodas atpakaļ uz Londonu un jāsakārto nepieciešamās formalitātes, ko pēc tam iesniegt Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrā un citās iestādēs.
Ārzemēs nopelnītā pensija var būt arī zem 300 eiro un mazāka
Pagājušajā gadā Rīgā atgriezās remigrants no Anglijas, kur bija dzīvojis, strādājis un maksājis nodokļus 15 gadus. Jūnijā pensijas pārskaitījumi uz Latviju tika pārtraukti. Vēlāk noskaidrojās – viņš pats nebija pareizi nokārtojis formalitātes ar Lielbritānijas iestādēm. Tagad jautājums ir atrisināts un nauda tiek saņemta.
Šie cilvēki ir ļoti laimīgi, ka pirms aizbraukšanas maksājuši nodokļus Latvijā un tagad saņem arī Latvijas vecuma pensiju. Dzīvojot ārzemēs ir būtiski noskaidrot gan savas valsts, gan mītnes zemes likumus, lai nebūtu lieku pārsteigumu.
Krievijas pilsoņi aktīvi meklē radniecību Latvijā un sūdzas, ka neizdodas pārvest luksuss iedzīvi
2022. gadā aktivizējusies saziņa ar mūsu cilvēkiem, kas dzīvo un strādā Krievijā, kā arī ar Krievijas pilsoņiem, kuri meklē asinsradniecību Latvijā, lai saņemtu repatrianta statusu un pārceltos uz dzīvi Rīgā.
Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. To nosaka Repatriācijas likums.
Sazinoties ar Krievijas pilsoņiem, spilgtā atmiņā ir trīs epizodes dažādos komunikācijas kanālos – tiešsaistes tikšanās “Skype”, e-pasta sarakste un telefona saruna.
“Skype” saruna noritēja ar Maskavas iedzīvotāju. Viņa vecmāmiņa bijusi latviete un viņa plāni bija konkrēti – ģimene dzīvos Mežaparkā un dēls apmeklēs Franču liceju. E-pasta sarakstē Krievijas iedzīvotāja sūdzējās, ka nav iespējams pārvest viņas dārgās itāļu dizaina mēbeles uz Rīgu, jo dēļ kara Ukrainā kravu pārvadājumi ir traucēti, un ka mēs pilnīgi nerūpējamies par saviem pilsoņiem. Savukārt telefona saruna noritēja ar kādas potenciālas repatriantes mammu, kuras meita dzīvo ASV un kurai ASV nav piešķīrusi uzturēšanās atļauju. Mamma Rīgā dzīvo vismaz 30 gadus un tik pat kā neprot runāt latviski.
Vasarā no Maskavas uz dzīvi Rīgā pārcēlās latviešu ģimene
Dēlam rudenī vajadzēja sākt mācības 10. klasē. Latviešu valodas apguve un jaunieša iekārtošana skolā bija šīs ģimenes svarīgākais jautājums. Kopīgi ar Rīgas pašvaldības vispārējās izglītības skolu nodaļu sniedzām informāciju, kur reģistrēties vienotajiem iestājpārbaudījumiem Rīgas ģimnāzijās un vidusskolās, un, ka skolēniem, kuri brīvi nepārvalda vai vispār nepārvalda latviešu valodu, eksāmens notiks atsevišķā telpā un pedagogi viņiem palīdzēs saprast matemātikas uzdevumus, kas būs doti latviešu valodā.
Banku, naudas un kredītu jautājumi
Iepazīstoties ar katra remigranta stāstu, kas ir dziļi individuāls un personisks, ir redzams, ka laicīgi ir jānokārto, piemēram, ar bankām saistīti jautājumi. Jāatver konts kādā no Latvijas komercbankām – lai saņemtu Internetbankas kodus kaut vai autentifikācijas nolūkos Latvijas valsts pārvaldes pakalpojumu izpildei. Ja ir neatmaksāti parādi – no tiem nekur neaizbēgs. Ir atklāti jārunā ar kredītiestādi un jāsastāda naudas atdošanas grafiks. Tas viss ir izdarāms, ja dara. Nepieciešamības gadījumā koordinators zvana bankām un skaidro remigranta interesējošos jautājumus. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad vaicā, vai iespējams saņemt mājokļa kredītu, piemēram, Norvēģijas valūtā.
Jautājumi un to nianses remigrācijas darbā ir visdažādākie. Pagājušajā gadā pēc vairāk nekā 10 gadu prombūtnes gatavojās pārcelties investīciju speciālists no Japānas. Viņam nebija ne mazākā priekšstata, kā lai Rīgā atrod darbu privātā finanšu sektorā? Tādā gadījumā koordinators lūdz konsultāciju, piemēram, Latvijas Komercbanku asociācijai, ko tālāk nodod remigrantam.
Ikdienas darbā koordinators sadarbojas teju ar visām valsts pārvaldes iestādēm, precizējot un sniedzot atbildes uz remigrantu jautājumiem.
Rīgas reģionā speciālistiem darba algas ir 1300 – 4500 eiro mēnesī
2022. gada rudenī notika Rīgas reģiona remigrācijas domnīca, kur piedalījās uzņēmēju biedrību pārstāvji no Ādažiem, Salaspils, Mārupes, Olaines un Rīgas. Ar konkrētām darba vakancēm iepazīstināja lidosta “Rīga” un gaisa filtrēšanas risinājumu uzņēmums “Dinair Filton” Olainē.
Darbs Rīgas reģionā nav problēma. Šobrīd tās ir vairāk nekā 2500 vakances visdažādākajās profesijās un amatos – gan privātajā, gan publiskajā sektorā.
Remigranti ir ziņojuši, ka atraduši darbu celtniecībā un IT nozarē ar tādām pat vai lielākām algām nekā saņēmuši Skandināvijā vai Lielbritānijā.
Uzņēmumi Rīgas reģionā darbiniekiem piedāvā arī papildus bonusus, piemēram, bezmaksas sporta zāles apmeklējumus, transportu uz un no darba, apmaksātas pusdienas un uzkodas, piemaksas pie darba algas.
Viens no svarīgākajiem remigrantu ieguvumiem, atgriežoties Rīgas reģionā, ir ārzemēs iegūtās svešvalodu prasmes un kontakti citās valstīs, kas ļauj veiksmīgi uzsākt uzņēmējdarbību vai algotu darbu tieši eksporta nozarē.
Ir atgriezušies remigranti, kas deklarējušies un uzsākuši dzīvi Rīgā, bet turpina strādāt attālināti kādā ārzemju uzņēmumā. Šajā gadījumā ir svarīgi sakārtot nodokļu jautājumus ar Valsts ieņēmumu dienestu. Risinājumi ir divi: darba devējs par remigrantu maksā socialās iemaksas, reģistrējoties VID kā sociālo iemaksu veicējs vai arī sociālās iemaksas veic pats remigrants, vienojoties ar darba devēju un VID reģistrējoties kā iekšzemes darba ņēmējs no darba devēja ārzemnieka.
Ja ir vilkme mājup, attālums nav lielākais šķērslis
Pārskatot Rīgas reģiona remigrantu mītnes zemes, jāsecina – latvieši ir visur. Indonēzija, Ķīna, Brazīlija, Katara, ASV, Kanāda, Meksika, Apvienotie Arābu Emirāti, Dienvidāfrika, Ēģipte, Japāna, Čīle, Meksika, Dominikānas Republika… Gruzija, Baltkrievija, Krievija. Gandrīz visas Eiropas valstis.
Ko tikai mūsu cilvēki pasaulē nav darījuši?! Strādājuši lielveikalos un sociālās aprūpes namos, skaistum kopšanas salonos, restorānos, bāros, veikalos, rūpnīcās, siltumnīcās un zemeņu laukos. Atgriežas finansisti, uzņēmēji, ārsti, zinātnieki, studenti, IT speciālisti, mākslinieki, audzinātājas bērnudārzos un auklītes ģimenēs. Šis saraksts nekad nebūs pabeigts, jo profesionālās pieredzes ieguvums ārzemēs ir gan ļoti plašs, gan ļoti mainīgs.
Dzīve prom no mājām dod rakstura rūdījumu un asāku skatu uz apkārt notiekošo.
Atgriešanās stāsts katram ir citādāks, bet kopīgais vienojošais – vēlēšanās dzīvot Rīgā vai tās tuvumā, vēlēšanās dzīvot Latvijā.
Dažkārt mēs domājam, ka visu jau zinām, bet labāk tomēr pavaicāt.
Rīgas reģiona remigrācijas koordinatora kontakti:
koordinators@rpr.gov.lv,+371 26614179
Remigrācijas koordinatoru programma darbojas kopš 2018. gada. Četru gadu laikā Rīgas reģionā sākta sadarbība ar 2932 mūsu cilvēkiem ārzemēs, no kuriem 905 jau atgriezušies. Vairāk nekā puse par savu dzīves vietu izvēlējusies Rīgu, tad seko Jūrmala, Ādaži, Mārupe, Sigulda, Salaspils, Ķekava, Ropaži un Olaine. Tuvākajos gados uz Rīgas reģionu plāno atgriezties vēl 530 potenciālie remigranti.