Mežgarciems ir ciems Ādažu novadā netālu no Carnikavas un ne visi zina, ka tas veidojies kā PSRS Pretgaisa aizsardzības spēku daļas nr. 43690 militārais ciemats (pilsētiņa), kas izvietojusies Garciema apkārtnes mežā otrpus dzelzceļam. Lai gan liela daļa informācijas par bāzi nav saglabājusies vai atrodas Krievijā, zināms, ka bāze ierīkota 1961. gadā PSRS Bruņoto spēku 6. atsevišķās Ļeņingradas (mūsdienu Sanktpēterburga) Pretgaisa aizsardzības armijas (PGA) karaspēka mācību vajadzībām.
Mežgarciema bāzē atradās kontrolpunkts, administratīvās ēkas, sargu būdas, lielas garāžas un trīs ievērojami angāri raķešu palaišanas autotehnikai. Daļa ēku ir daļēji ieraktas zemē un teritorijas apkārtnē atrodas bedres un zemes vaļņi. Iespējams, kazarmās izvietojās gan armijas štābs, gan ēdnīca.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1993. gada otrajā pusē karaspēks ar tehniku, iekārtām, dokumentāciju un visām militārpersonu ģimenēm pameta Mežgarciemu un pārcēlās uz Krievijas iekšieni – Toropecas pilsētu Tveras apgabalā. Šobrīd Mežgarciemā ir tapis mūsdienīgs uzņēmējdarbības parks, taču tajā arī saglabājusies vienstāva štāba ēka blakus parādes laukumam, puspagrabi, betona angāri, kazarmu telpas u.c. objekti. 2020. gadā atjaunotas un vienuviet izstādītas arī teritorijā atrastās dekoratīvās betona plāksnes ar padomju varu un armiju slavinošiem zīmējumiem un saukļiem.
Padomju okupācijas perioda kartēs Mežgarciems neeksistēja un arī šobrīd vieta ir salīdzinoši neizzināta, tieši tāpēc Carnikavas pašvaldība ar projekta “Militārais mantojums” atbalstu ir izveidojusi jaunu infrastruktūru – skatu platformu, četrus informatīvus stendus par militārajām aktivitātēm Carnikavas novadā un Vidzemes piekrastē no 1917. gada līdz padomju laikiem un citu papildus infrastruktūru. Vieta ir brīvi pieejama apmeklētājiem un dod iespēju papildināt pastaigu pa Mežgarciemu ar jaunām zināšanām un pieredzi.