Maija sākumā atjaunotajā Āgenskalna tirgū Rīgā aizvadīta projekta In-Habit sanāksme. Projekta mērķis Rīgā ir veicināt veselīgu un iekļaujošu dzīvesveidu Āgenskalnā, veidojot Āgenskalna tirgu kā daudzfunkcionālu, radošu pārtikas centru. Projekta sanāksmē Rīgas komandai, kurā sadarbojas Baltic Studies Centre, Rīgas plānošanas reģions un Kalnciema Kvartāls (KK), pievienojās projekta partneri no Redingas Universitātes (Apvienotā Karaliste), TESSERAE (Vācija) un Book on the Tree (Apvienotā Karaliste). Sanāksmes mērķis bija tuvāk iepazīstināt ārvalstu kolēģus ar Āgenskalna tirgu un pārrunāt un koordinēt turpmākās projekta aktivitātes dzimtes, līdzdalības procesa un komunikācijas jomās.
Sanāksmi ievadīja tirgus apmeklējums, kura laikā Āgenskalna tirgus atjaunotāju komanda iepazīstināja projekta partnerus ar tirgu un tajā plānotajām aktivitātēm, tostarp koprades virtuvi, tirgus e-veikalu, latviešu literatūras audiodušām, dabas stūri u.c. Kalnciema Kvartāla līdzīpašnieks Kārlis Dambergs un arhitekte Liene Griezīte pastāstīja par tirgus pārņemšanu un atjaunošanu. KK pārstāve Darja Trizna pastāstīja par iecerēto tirgus darbību un plašo sadarbības partneru loku, kuru iesaiste palīdzēs tirgu veidot par izglītojošu, radošu un dažādas sabiedrības grupas iekļaujošu telpu.
Projekta sanāksmē tika pārrunāta esošā situācija un izaicinājumi projekta četros darbības virzienos Āgenskalna tirgū: koprades virtuve, e-veikals, atkritumu mazināšana un tirgus vides labiekārtošana. Āgenskalna tirgus attīstīšana tika aplūkota plašākā pilsētvides attīstības kontekstā, apsverot integrētu pilsētas politiku, sadarbības attīstību, teritoriālo attīstību un tehniskus un sociālus risinājumus. Atsevišķa sesija bija veltīta dzimtes tēmai. Tajā ar Labklājības ministrijas, Rīgas pašvaldības, NVO pārstāvjiem un pētniekiem tika pārrunāti Rīgā un Āgenskalnā aktuāli jautājumi dzimtes, dzimumu līdztiesības un ģimeņu labklājības jomā, kā piemēram, sieviešu veselības aprūpes un bērnudārzu pieejamība, drošas un iekļaujošas pilsētvides veidošana sievietēm, senioriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jaunām ģimenēm, mazturīgiem iedzīvotājiem u.c. Pēcpusdienas darbseminārā ar uztura speciālistu, pētnieku, pavāru, uzņēmēju un politikas veidotāju dalību tika attīstīts tirgus koprades virtuves koncepts. Darba grupas izstrādāja idejas, kā koprades virtuvi veiksmīgāk izmantot saliedējošām kopienas aktivitātēm, bērnu un jauniešu iesaistei, un mazāk aizsargāto grupu iesaistei. Sanāksmes atziņas un priekšlikumi tiks izmantoti projekta turpmākās pētnieciskās un praktiskās aktivitātēs Āgenskalnā.
