Kopā ar Āgenskalna tirgu un Baltic Studies Centre rīkojām iedzīvotāju, ekspertu, ražotāju, tirgotāju, pilsētplānotāju tiešsaistes diskusijas par tēmām “Pārtika e-komercijā: izaicinājumi tagad un nākotnē” (diskusija norisinājās 19. augustā plkst. 13.00 – 14.30), un “Atkritumi kā resursi Āgenskalna tirgū” (diskusija norisinājās 26. augustā plkst. 13.00 – 14.30), lai interaktīvā veidā pārrunātu un plānotu radošus, uz cilvēka ieguvumiem vērstus risinājumus.
Abu diskusiju laikā saņēmām atbildes uz tādiem jautājumiem kā: “Kā labāk un ērtāk organizēt tiešsaistes pārtikas tirdzniecību? Kā pārtikas iegāde internetā maina mūsu uztura paradumus? Kā tikt galā ar pieaugošo atkritumu daudzumu un izveidot Āgenskalna tirgū pilna cikla aprites centru? Kā pārvērst Āgenskalna tirgu par daudzfunkcionālu pārtikas centru un pulcēšanās vietu, kas iekļaujošā veidā vieno dažādas sabiedrības grupas un uzlabo cilvēku veselību un dzīves kvalitāti?”
Diskusijas joprojām iespējams noskatīties Āgenskalna tirgus Facebook lapā, kā arī sekojot saitēm: “Pārtika e-komercijā: izaicinājumi tagad un nākotnē” un “Atkritumi kā resursi Āgenskalna tirgū”
Pirmā diskusija: “Pārtika e-komercijā: izaicinājumi tagad un nākotnē” norisinājās 19. augustā
Lai gan mājražotāji un lielveikali iepirkšanos internetā piedāvā jau sen, sākoties COVID-19 pandēmijai, strauji attīstījās pārtikas e-komercija, cilvēkiem ēdienu biežāk iegādājoties tiešsaistē. Lai veicinātu sarunu par šīs jomas attīstību 2021. gadā, apspriestu dažādas prognozes par nākotnes iespējām, un kā tas ietekmēs cilvēku attiecības ar pārtiku, projekts IN-HABIT rīkoja diskusiju par pārtikas e-komerciju. Galvenais diskusijas mērķis bija noskaidrot, kā attīstīt un kā attīstīsies pārtikas e-komercija.
Diskusijā piedalījās gan Āgenskalna tirgus pārstāvji, sniedzot ieskatu par savu internetveikalu, gan KATKEVICH maiznīcas un brokastu kafejnīcas vadītāja Monta Vecozola, kas dalījās ar pieredzi, kā pielāgojās pandēmijai un izveidot savu internetveikalu. Dāvis Dudelis, “Avenei” saldējuma īpašnieks, iedvesmoja, kā radīt vēlmi pasūtīt saldējumus uz mājām pat ziemas laikā, un Raimonds Selga no “Kalve Coffee” atklāja, kā pandēmija veicinājusi kafijas tirdzniecību internetā. Tāpat dzirdējām nozares eksperta Gustava Gotauta viedokli, kurš jau vairākus gadus seko līdzi pasaules tendencēm un kam rūp e-komercijas nozares attīstība.
Diskusijā piedalījās:
Ilze Švarcbaha un Una Meiberga, Āgenskalna tirgus un projekta IN-HABIT pārstāves
Monta Vecozola, KATKEVICH maiznīcas un brokastu kafejnīcas vadītāja
Dāvis Dudelis, saldējuma Avenei īpašnieks un vadītājs
Raimonds Selga, SIA “Kalve Coffee” tehnoloģiskais vadītājs un līdzdibinātājs
Gustavs Gotauts, eCOMHUB īpašnieks un vadītājs.
Otrā diskusija: “Atkritumi kā resursi” norisinājās 26. augustā
Efektīva resursu izmantošana ir Eiropas Zaļā kursa stūrakmens. Īpašu aktualitāti šajā kontekstā ir ieguvusi aprites ekonomikas ideja, kas ir mēģinājums sekmēt ilgtspējīgu pieeju ražošanai un patēriņam. Pāreja uz aprites ekonomiku rosina domāt par materiālu un preču atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, atkritumus uztverot un izmantojot kā ražošanas resursus citām precēm un produktiem. Lai pārrunātu un aktualizētu aprites ekonomikas risinājumu iespējas Rīgā un Latvijā, projekta IN-HABIT ietvaros tika rīkota publiska diskusija. Diskusijas mērķis bija apzināt inovatīvus atkritumu mazināšanas un pārstrādes modeļus Latvijā un pasaulē, lai nākotnē ar IN-HABIT projekta un visu iesaistīto pušu atbalstu izveidotu pilnu atkritumu aprites centra pilotmodeli Āgenskalna tirgū.
Diskusijā tika apskatītas dažādas pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas atkritumu pārstrādē un apsaimniekošanā, ieskats likumdošanā un nākotnes aktualitātēs. Šīs dažādās prakses tiks “piemērītas” Āgenskalna tirgum ar mērķi izvēlēties piemērotākās, ko nākotnē arī potenciāli ieviest.
Diskusijā piedalījās:
Una Meiberga, Ilze Švarcbaha – Āgenskalna tirgus un projekta IN-HABIT pārstāves
Inga Belousa – IN-HABIT padomes locekle, Zaļā brīvība pārstāve – dalīsies ar ES Zaļā kursa pamatnostādnēm un normatīvā regulējuma aktualitātēm Latvijā, pastāstīs par projektu “Ar cieņu pret pārtiku” izstrādāto metodoloģiju un pārtikas atkritumiem vispār.
Dace Akule, Zaļās brīvība pārstāve – ilgtspējīgas modes eksperte, kura darbojas ar tekstila atkritumiem un aktīvi strādā, lai palīdzētu Latvijā izveidot sistēmu tekstila atkritumu savākšanai un pārstrādei, stiprinot aprites ekonomiku apģērbu un mājas tekstila ražošanas industrijā.
Mairita Lūse, vides aktīviste un Rīgas domes deputāte. Lūse ir biedrības Zero Waste Latvija valdes locekle. Rīgas domē ievēlēta 2020. gadā no Progresīvie/Attīstībai/Par! saraksta. Domē darbojas Sociālo jautājumu un Mājokļu un vides komitejā, kā arī vada par atkritumu samazināšanu atbildīgu darba grupu.
Krišjānis Liepa ir viens no “Repair Cafe Riga” aizsācējiem un joprojām organizē pasākumus katru mēnesi. Kas aizsācies kā domubiedru avantūra, ir pārtapis ilgstošā zināšanu apmaiņas kopienā. Katrs pasākums palīdz ieviest kādas izmaiņas ikdienas ieradumos.
Diskusijas notika Eiropas Savienības programmas Apvārsnis 2020 projekta IN-HABIT – “Iekļaujošas un veselīgas pilsētas” ietvaros, kura mērķis ir veicināt iekļaujošu veselību un labklājību mazās un vidējās pilsētās. Četrās projekta pilotpilsētās tiek pētīts, kā, izmantojot līdz šim nepietiekami novērtētus resursus – kultūru, pārtiku, cilvēku un dzīvnieku saites, mākslu un vidi, var veicināt veselību un labklājību, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu un iedzīvotāju dažādības aspektiem. Šie inovatīvie risinājumi tiks izstrādāti un īstenoti kopā ar vietējo kopienu pārstāvjiem. Projekts tiek īstenots no 2020. līdz 2025. gadam.
Āgenskalna tirgū pašreiz notiek vērienīgi rekonstrukcijas darbi un veiktas investīcijas, lai pārvērstu šo vietu par daudzfunkcionālu pārtikas, kultūras, tūrisma, izglītības un kopienas centru. IN-HABIT projekts šiem vietrades darbiem piepulcē četrus konkrētus rīcības virzienus, kas tiek īstenoti iedzīvotāju, uzņēmēju, pārvaldes iestāžu un pētnieku partnerībā:
· Tiešaites pārtikas tirdzniecības sistēmas izveide;
· Pilna cikla atkritumu aprites centra izveide;
· Kopienas virtuves iekārtošana;
· Jauniešu inovāciju stacijas izveide.
IN-HABIT projekts arī turpmāk rīkos kopīgas un atvērtas plānošanas sanāksmes, lai darbi un ieguldījumi pēc iespējas vairāk atbilstu apkaimes iedzīvotāju vajadzībām un veicinātu izpratni par dažādības un iekļautības nozīmi mūsdienīgā pilsētā.
