Projekta mērķis ir:
· noteikt un izmantot ES mēroga paraugpraksi atjaunojamo energoresursu izmantošanai siltumapgādē un dzesēšanā, kā arī panākt labās prakses iestrādi reģionālās plānošanas dokumentos;
· izstrādāt plānošanas metodiku un vadlīnijas Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu (IERP) izstrādei un īstenošanai;
· sekmēt IERP plānu ieviešanu partnerreģionos, ko nodrošinātu galveno iesaistīto pušu un iedzīvotāju sadarbība
Projekta pamatojums. Latvijas valdība ir izvirzījusi ambiciozu mērķi panākt to, ka līdz 2020. gadam 40% kopējā enerģijas patēriņā sastāda atjaunojamie enerģijas avoti. Šī mērķa sasniegšana prasa sadarbību starp visām iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm (politikas veidotājiem, uzņēmējiem, sabiedrību), pamatojoties uz zināšanām un augstu izpratni visos līmeņos par efektīvu un ilgtspējīgu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu. Tradicionāli AER īpatsvars Latvijā ir salīdzinoši augsts, t.i., 2012. gadā AER veidoja 35,8%[1] no kopējā enerģijas bruto galapatēriņa, kurā lielāko daļu veido biomasa. Malka ir populārākais un visbiežāk izmantotais biomasas resurss siltumenerģijas ražošanā decentralizētajā siltumapgādē. Lai sekmētu atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā, galvenokārt apkurē, tiek īstenotas vairākas atbalsta shēmas. Nacionālā līmenī ir izstrādāta politika, lai sekmētu atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumapgādes sistēmās, tomēr šobrīd nav noteiktas prasības reģionālā vai vietējā līmenī ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu izstrādei.
Atjaunojamo energoresursu izmantošanu konkrētās teritorijas siltumapgādes sistēmās iekļauj teritoriju attīstības plānos. Turklāt tās pašvaldības, kas ir parakstījušas Pilsētu mēru paktu (the Convenant of Mayors) ir izstrādājušas IERP. Reģionālā līmenī trūkst pamatotas metodikas saskaņotai pieejai reģionālo plānu izstrādē. Bieži trūkst tiešas sasaistes starp valsts stratēģiju un reālām darbībām vietējā līmenī. Izveidojot IERP pārvaldības komitejas (Country Governance Committees), tiks nodrošināta platforma turpmākām darbībām atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai siltumapgādē un dzesēšanā reģionālā līmenī. Vienlaikus, īstenojot šo projektu RPR, kas ir projekta pilotteritorija šajā klimatiskajā zonā, tiks izstrādāts paraugprojekts – bāzes IERP plāns, kuru pēc projekta ieviešanas var ieviest arī citos Latvijas reģionos un kaimiņu valstīs.
Būtiska loma 2020. gada enerģētikas mērķu sasniegšanā un plašākai atjaunojamo energoresursu izmantošanai siltumapgādē un dzesēšanā ir aktīva dalībvalstu sadarbība un labās prakses apmaiņa reģionālo IERP izstrādē. Tieši šādu atbalstu paredz sniegt dotais projekts.
Projekta ietvaros paredzēts izstrādāt sešus IERP atjaunojamo energoresursu izmantošanai siltumapgādē un dzesēšanā. Projekts tiks īstenots sešos pilotreģionos, un katrs projekta partneris, t.sk., RPR atrodas vienā no sešām ES raksturīgākajām klimatiskajām zonām. Tas nozīmē, ka katra projekta partnera dalība ir nozīmīga, lai sasniegtu vispārējo projekta mērķi – paraug IERP izstrādi, kas varētu tikt izmantoti visā ES teritorijā. IERP izstrādās balstoties uz projekta ietvaros izstrādātu metodiku, ņemot vērā katra reģiona atjaunojamo energoresursu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (turpmāk – Direktīva) prasībām, kas paredz optimāli izmantot atjaunojamos energoresursus siltumapgādē un dzesēšanā, izmantojot centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas tīklus. Lai nodrošinātu atbalstu šo plānu īstenošanā un efektīvu ieinteresēto pušu sadarbību, katrā pilotreģionā tiks veidotas patstāvīgas IERP pārvaldības komitejas (Country Governance Committees).
Plānotie projekta rezultāti:
· Izstrādāts IERP priekš RPR, kas ir balstīts uz paraugprakses piemēriem ES, AER piedāvājuma un pieprasījuma kartēšanas, izstrādāts kā paraug plāns šai klimatiskajai joslai, kas var tikt izmantots par pamatu reģionālu IERP izstrādei citos reģionos Latvijā un kaimiņvalstīs;
· RPR izveidota un patstāvīgi darbojas IERP pārvaldības komiteja (Country Governance Committees) – sadarbības platforma iesaistot valsts, reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvjus u.c. puses, kuru sadarbība ir nepieciešama IERP ieviešanā un uzraudzībā;
· Metodikas un vadlīniju izstrāde, atjaunojamo energoresursu pieprasījuma un piedāvājuma kartēšanai reģionālā līmenī, lai nodrošinātu pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanu, balstītu izmaksu efektivitātes analīzē saskaņā ar Direktīvas prasībām;
· Stiprināta politikas veidošanas kapacitāte vietējā un reģionālā līmenī atjaunojamo energoresursu izmantošanai siltumapgādē un dzesēšanā.
Projekta partneri: Rīgas plānošanas reģions projektu īsteno sadarbībā ar Sistēmu integrācijas studiju institūtu (ISIS), Itālija, kas ir projekta vadošais partneris, Enerģētikas un vides termo tehnikas komiteju, Itālija; Atjaunojamo energoresursu un taupības centru, Grieķija; Castilla y Leon reģionālo enerģētikas institūciju, Spānija; Melnās jūras Enerģētikas izpētes centru, Bulgārija; SIA „Ekodoma”, Latvija; Austrijas Enerģētikas aģentūru; Rhodobe reģiona pašvaldību apvienību, Bulgārija; Rietummaķedonijas reģiona attīstības aģentūru, Grieķija un Emilia-Romagna reģionālā vides aizsardzības aģentūra, Itālija.
Finansējums: Projekts saņēmis atbalstu no ES programmas Viedā enerģija Eiropai / the EU Intelligent Energy Europe.
Kopējais projekta budžets ir 1,2 MEUR, no tiem RPR budžets ir 71 793 EUR, t.sk. 53 844 EUR EK līdzfinansējums. Projektu īstenos no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 30.augustam.
Kontaktinformācija:
Inga Brieze, Projekta koordinatore, Rīgas Plānošanas reģions,
e-pasts: inga.brieze@rpr.gov.lv; tālr. +371 67 559823; www.rpr.gov.lv
[1] Avots: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30170
http://www.csb.gov.lv/notikumi/pieaug-atjaunojamo-energoresursu-paterins-un-sarazotas-energijas-apjoms-36548.html
