Energokopienu noteikumi Latvijā ir spēkā kopš 2024. gada decembra, taču jaunais regulējums iesaistītajām pusēm ir radījis daudz neskaidrību jautājumos par elektroenerģijas kopīgošanas darbības principiem un izmaksām. Vienlaikus ar darbu pie vispārējā normatīvā ietvara pilnveidošanas Klimata un enerģētikas ministrija ir sagatavojusi jaunu Modernizācijas fonda programmas projektu, kas ar grantu palīdzību veicinās saules enerģijas, siltumsūkņu un akumulācijas iekārtu izmantošanu valsts, pašvaldību ēkās, daudzdzīvokļu ēkās un energokopienās. Šis finanšu instruments būs izšķirīgs dažādu energokopienu projektu aizsākumam elektroenerģijas un siltumapgādes jomās.
Plašāk par programmas “Atjaunīgo energoresursu izmantošana ēkās un energokopienās” Rīgas plānošanas reģiona energokopienu darba grupas sanāksmē 25. aprīlī ziņoja Finanšu instrumentu departamenta direktors Raimonds Kašs. Plānots, ka programma tiks apstiprināta tuvākajos mēnešos un pieteikumu iesniegšana tiks atvērta gada otrajā pusē. Vēl turpinās ieteikumu apkopošana, un arī šajā diskusijā izskanēja vairāki priekšlikumi, tostarp Latvijas Universitātes pētnieka Ivara Kudreņicka jautājumi par iekārtu sasaisti ar teritoriju, tehnisko palīdzību un atbalsta intensitāti.
Taču diskusija veda pie atziņas, ka elektroenerģijas kopīgošanas nosacījumi ir līdzvērtīgi neto norēķinu sistēmai, kas nozīmē, ka elektroenerģijas nodošana tirgotājam gala lietotājiem var būt finansiāli neizdevīga. Arī Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūras direktore Inga Kreicmane ilustrēja, kā, plānojot pilotus pašvaldības ēkām, priekšroka ir tūlītējam patēriņam un bateriju uzstādīšanai. Par pašvaldību un daudzdzīvokļu ēku projektiem detalizētāk darba grupa diskutēja kopā ar Rīgas enerģētikas aģentūras ekspertiem Valdi Ratniku un Māru Reču.
Rīgas plānošanas reģiona projektu īpašā mērķgrupa ir jaunieši, tāpēc arī šī tikšanās bija iespēja izvērtēt atjaunīgās enerģijas aktīvo lietotāju priekšrocības, līdzdalības ekonomiskos aspektus un piemērotību nākamajām paaudzēm. Ieskatu reģiona prioritātēs sniedza Maija Bebre. Darba grupas sanāksmi vadīja Krista Pētersone.
Energokopienu darba grupa tika organizēta Rīgas plānošanas reģiona projektu “ShareRES – Atjaunojamās enerģijas koplietošana enerģijas kopienās” (Interreg Europe programma) un “PowerYouth – Jauniešu līdzdalības veicināšana enerģētikas kopienu pasākumos” (Life programma) ietvaros.
