Saturday, 2024. gada 16. novembris
Teksta izmērs:

Par Rīgas plānošanas reģiona īstenoto ostu projektu stāsta TV

17 Apr, 2023

Kā informē LTV un ReTV, pēdējo piecu gadu laikā, īstenojot Latvijas–Igaunijas pārrobežu projektu EASTBALTIC Harbours, abu valstu jahtostu infrastruktūras attīstībā ieguldīti aptuveni 10 miljoni eiro. Projekta īstenotāji pauž pārliecību, ka tos ilgtermiņā izdosies atpelnīt, jo, piedāvājot labāku servisu, pieaugs arī ostās uzņemto jahtu skaits. 

Iesaistoties Latvijas–Igaunijas pārrobežu projektā “Austrumbaltijas ostas”, Liepājas jahtostā tika izbūvētas jaunas, arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem piemērotas piestātnes, jauna servisa ēka ar dušām un veļasmazgātavu. Līdzīgus uzlabojumus veica arī citās Latvijas jahtostās. Pieredzējuši burātāji jau atzinīgi novērtējuši, ka jahtostu pakalpojumu kvalitāte vairs neatšķiras no citu Eiropas valstu ostām. Tās beidzot, šķiet, pilnībā atbrīvojušās no padomju laiku nospieduma.

“Padomju laikā jūra bija slēgta. Nebija atļauts ar laivām privāti doties jūrā, un tas atstāja ietekmi. Tagad ostās daudzas lietas ir renovētas – ēkas, dušas, saunas. Tas, kas burātājam vajadzīgs. Jo, ja tu kuģo vairākas dienas, vajag nomazgāties un paēst,” sacīja burātājs Lauri Kurvits no Igaunijas.

Projekta virzītāji – Rīgas un Kurzemes plānošanas reģioni – atzinīgi vērtē Latvijas jahtostās paveikto un aizvadītajā ziemā tās aktīvi reklamējuši starptautiskās burātāju izstādēs. Interese par Baltijas valstu ostām esot visai liela, tāpēc pastāvot iespējas ilgtermiņā atpelnīt ostu sakārtošanā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldītos 10 miljonus eiro.

“Tūrists, kurš atbrauc, samaksā vienu eiro ostā un četrus eiro iztērē ostas apkārtnē. Šī tīri tūristiskā piekrastes attīstība; osta šeit spēlē ļoti lielu lomu,” norādīja Rīgas plānošanas reģiona projekta koordinatore Jūlija Jaunrodziņa.

Latvijas jahtostās cer, ka šogad ārvalstu burātājus šeit ierasties vairs neatturēs bailes no agresorvalsts Krievijas tuvuma. Pērn, kad valdījusi lielāka neziņa ģeopolitiskās situācijas jomā, jahtu skaits bija jūtami samazinājies.
“Ko man stāstīja viens vācietis: viņam krievu patruļkuģis braucis 2–3 stundas paralēli. Nekādu rāciju, ne kaut kas. Viņš vienkārši krīt uz nerviem. Protams, tu esi neomulīgi situācijā, kad tev blakus brauc karavīri, un tu nesaproti viņu nodomus. Tas ir apzināti, lai baidītu,” zināja stāstīt atpūtas kompleksa “Pāvilosta Marina” pārstāvis Ģirts Vagotiņš-Vagulis.

Uz to norādīja arī Liepājas jahtu ostas direktors Kārlis Kints: “Protams, Kaļiņingradas reģions joprojām paliek tas, kas dos ietekmi vēl labu laiku uz priekšu attiecībā uz to, cik daudz jahtu pie mums atnāk. Bet domāju, ka ir pamats nelielai cerībai, ka jahtu varētu būt vairāk.”

Liepājas jahtostā šogad pirmā ārvalstu jahta tika uzņemta jau pagājušajā nedēļā, taču aktīvā burāšanas sezona sāksies maijā un noslēgsies oktobrī. Parasti tās laikā Liepāja uzņem aptuveni 400 jahtu no Skandināvijas, Vācijas un vairākām citām valstīm. Pandēmijas gadā jahtu skaits samazinājās līdz 175, un pērn Krievijas tuvuma dēļ pakāpās tikai līdz 200. Šosezon Liepāja cer uzņemt vismaz 250 jahtu.

 

 

 

© Rīgas plānošanas reģions. 2022 / Izstrādātājs
Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu
Mūsu portālā tiek izmantotas sīkdatnes. Lietojot portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzini vairāk!