Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca, lai palīdzētu tautiešiem atrast darbu reģionā, sadarbojas ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra un vairākām personāla atlases kompānijām, sociālo tīklu grupās un e-pastos izplatot darba sludinājumus, kuros darba devēji meklē speciālistus ar ārvalstīs iegūtu pieredzi. Lai gan varētu šķist, ka šāda pieeja darba meklēšanu padara ātrāku un vienkāršāku, remigrantu pieredze rāda, ka realitātē process bieži vien ir sarežģītāks.
Remigrantu darba jautājumu risināšanā ir uzkrāta praktiska pieredze, kas varētu palīdzēt tiem, kuri meklē darbu Rīgā vai citviet Latvijā – ieteikumi tapuši apkopojot darba devēju, personāla atlases speciālistu un pašu remigrantu viedokļus Rīgas plānošanas reģionā.
Tautieši no ārzemēm atgriežas ar labām svešvalodu zināšanām ne tikai angļu valodā, un tā ir viena no lielākajām priekšrocībām, meklējot darbu Latvijā. Pieprasīti ir arī speciālisti, kas pārvalda norvēģu, zviedru, dāņu un vācu valodas, un, kā zināms, no Skandināvijas un Vācijas katru gadu atgriežas liels skaits remigrantu.
Uz Rīgu un Rīgas reģionu nereti pārceļas ģimenes, kur viens no laulātajiem vai partneriem ir ārzemnieks, un te, tikpat svarīgas kā svešvalodu zināšanas, ir arī latviešu valodas prasmes. Piemēram, ja uzņēmumā, kur strādā tikai latvieši, darbā tiek pieņemts ārzemnieks, mainās viss uzņēmuma darbs un komunikācija. Pat, ja tiešajā darbā latviešu valoda nav nepieciešama, visas darba instrukcijas, grāmatvedība un citi dokumenti ir latviešu valodā. Iespējams, arī darba devējs tik labi nepārzina angļu valodu, lai pilnvērtīgi komunicētu ar jauno darbinieku. To sauc par “viena cilvēka efektu”, kad, pieņemot darbā kaut vai tikai vienu ārzemnieku, notiek “pārslēgšanās” uz angļu valodu, bet uzņēmums tam var nebūt gatavs.
Augstu tiek vērtēta pieredze starptautiski zināmā uzņēmumā ārzemēs un iegūtās tehniskās iemaņas, kas nereti ir ļoti vērtīgas, efektīvas un noderīgas Latvijas darba tirgū. Tiek meklēti speciālisti, piemēram, ar specifiskām zināšanām darbā ar dažādām sistēmām ne tikai informācijas tehnoloģiju inovācijās, bet arī servisa un loģistikas sistēmās, dažādās datu bāzēs un tamlīdzīgi.
Pirms tiek pieņemts lēmums atgriezties uz dzīvi Rīgā vai citviet Latvijā, ieteicams ņemt vērā, ka tas ir citāds darba tirgus un citāds algu līmenis nekā remigranta mītnes zemē. Remigranti reizēm domā, ka darba sludinājumā publicētā alga ir maināma, bet tā ir tāda, kā minēta sludinājumā. Pēc intervijām ar kandidātu reizēm var būt izmaiņas par 10 – 15 % palielinājumu, bet ne divkāršu vai trīskāršu. Ja alga ir norādīta 2000 eiro, tā nebūs 4000.
Latvijā kopumā ir zemākas darba algas, bet tai pat laikā arī zemāks dārdzības līmenis. Jārēķinās arī ar to, ka te ir atšķirīga darba vide un kultūra. Tiešā veidā pārnest savu darba situāciju no ārzemēm uz Latviju nav iespējams, pat ja darba pienākumi abās valstīs ir ļoti līdzīgi. Var gadīties, ka jāapgūst un jāsaprot vairākas jaunas lietas, kas nesaistās tikai ar tiešo darbu. Septiņu gadu darbs kādā ārzemju rūpnīcā nepadara darbinieku labāku vai prasmīgāku, salīdzinot ar vietējiem.
Jau trešo gadu Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra mūsu tautiešiem, kas pārceļas uz dzīvi Rīgā “Diasporas relokācijas atbalsta programmas” ietvaros piešķir vienreizēju atgriešanās pabalstu 1845 eiro apjomā.
2026.gadā finansējums ir plānots 20 remigrantiem, un kopējais programmas budžets ir 36 900 eiro. Pieteikumu iesniegšana ir atvērta un pieteikumi tiek pieņemti tik ilgi, kamēr tiek izlietots viss attiecīgās atbalsta programmas gada budžets.
Lai saņemtu atbalstu, jāizpildās konkrētiem nosacījumiem, un viens no tiem ir mēneša darba alga ne mazāka par 2500 eiro bruto. Ir gadījumi, kad remigranti izsaka neizpratni par šādu algas prasību. Rīgā un Rīgas reģionā tā ir pilnīgi reāla. Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra sadarbībā ar personāla atlases uzņēmumiem ir izveidojusi atsevišķu portālu, kurā vidēji tiek publicētas vairāk nekā 600 labi apmaksātas vakances, kur algas sasniedz sešus, septiņus un vairāk tūkstošus eiro mēnesī, kas ir apkopotas portālā “Live Riga”.
Tautiešiem ārzemēs tā ir iespēja turpināt dzīvi Rīgā un Pierīgā, nesamazinot savu dzīves līmeni, kāds tas ir bijis mītnes zemē.
Lai atgriešanās noritētu veiksmīgi, tā ir rūpīgi un mērķtiecīgi jāsagatavo, kur viens no galvenajiem punktiem ir darba atrašana. Piesakoties uz vakancēm, ir jābūt skaidram plānam par atgriešanos, citādi saruna var tikt uztverta nenopietni.
Aizsūtot savu CV un saņemot uzaicinājumu uz darba interviju, darba devēji gaida konkrētību – kad kandidāts varēs sākt strādāt. Neskaidrība, vispārīgums un nepārliecinātība nav labi sabiedrotie. Ir saprotams, ka mītnes zemē varbūt jāpārdod mājoklis, jānostrādā darba līgumā norādītie mēneši, jānokārto citas formalitātes, bet darba devējam ir savas intereses un viņam vajag darbinieku. Ja kandidāts intervijās ir nekonkrēts, ir mazas izredzes, ka viņš tiks izvēlētas.
Meklējot darbu, vēl atrodoties mītnes zemē, notiek attālinātas intervijas, un arī tad ir labi, ja kandidāts uzreiz var pateikt, kad varēs sākt strādāt. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad darba devējs jau ir izvēlējies pieņemt darbā konkrēto speciālistu, bet viņš nevar konkrēti atbildēt, kad varēs sākt strādāt.
Lai arī atgriešanās Latvijā ir ne tikai racionāls, bet arī ļoti emocionāls lēmums, darba līgums starp darbinieku un darba devēju pēc būtības ir biznesa darījums, kurā abas puses vienojās par pienākumiem, darba algu un citiem jautājumiem.
