Noslēdzošajā cikla diskusijā par mazajām ostām uzstājās Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika, kas izstāstīja galvenās ostas perspektīvas.
Jānis Megnis, pētījuma autors: “Latvijas mazajām ostām un ar tām saistītajiem uzņēmumiem ir būtiska ietekme uz reģionu ekonomisko aktivitāti. Mazās ostas Latvijas valsts neatkarības gados no bijušās PSRS Rīgas zvejas ostas “port punktiem” kļuvušas par patstāvīgi funkcionējošiem reģionālās ekonomikas attīstības centriem, kuros apvienotas pašvaldību un uzņēmumu intereses. Vienlaicīgi dinamiskas attīstības turpināšanai mazās ostas šobrīd sagaida jauni izaicinājumi un iespējas: kravu struktūras un ražošanas diversifikācija, projekts “Rail Baltic”, administratīvi reģionālā reforma, izmaiņas LR “Likumā par ostām”. Konkrētais pētījums ir devis iespēju paskatīties uz nākotnes izaicinājumiem no jauniem skatu punktiem, tādēļ Mazo ostu asociācijas vārdā vēlos pateikties par iespēju tajā piedalīties, kā arī visiem, kas veltīja savu laiku un resursus šī pētījuma realizācijai.”
Latviju Baltijas jūras reģiona kopējā kontekstā raksturo stratēģisks ģeogrāfisks izvietojums ar neaizsalstošām ostām un attīstītu autoceļu un dzelzceļu infrastruktūru, kas vienlaicīgi nodrošina gan Krievijas un citu NVS valstu, gan ES iekšējā tirgus apkalpošanu. Tranzīta pakalpojumu klāsts aptver ostu, dzelzceļu, autopārvadātāju, muitas noliktavu un brokeru, kā arī kuģu aģentu, ekspeditoru un naftas un naftas produktu cauruļvadu operatoru pakalpojumus, kas visi darbojas starptautiskās konkurences apstākļos un galvenokārt konkurē ar pārējo Baltijas valstu, kā arī Somijas un Krievijas transporta nozares uzņēmumu piedāvājumu. Galvenās svārstības nozares dinamikā rada ārējā pieprasījuma izmaiņas. To pamatā ir globālās ekonomiskās krīzes un COVID-19 pandēmijas izraisītais kravu transporta apjomu samazinājums. Latvijas ostās kravu kritums ir ~ 28%. Taču tieši mazajās ostās kravu apgrozījuma samazinājums pēdējo gadu laikā nav tik ievērojams kā lielajās, jo visas starptautiskajā kravu transportā iesaistītās mazās ostas raksturo izteikts kravu eksports, pārkraujot vietējās izcelsmes kravas – kokmateriālus, kūdru, akmens šķembas, keramzītu, granti, labības graudus, skaidu granulas, smilti, zivis. Lai gan mazajās ostās pārkrauto kokmateriālu apjomam ir tendence samazināties, nozīmīgākā mazajās ostās pārkrauto kravu grupa ir kokmateriāli, ko nosaka mazo ostu atrašanās tiešā kokmateriālu ieguves vietu tuvumā.
Diskusija notika projekta plānotā pētījuma ietvaros un balstījās uz 3 mazo industriālo ostu analīzi (Salacgrīvu, Skulti, Mērsragu), kuru primārais darbības veids ir kravu pārkraušanas operācijas un kuras nodrošina lielāko kravu apgrozījumu starp mazajām ostām. Tika analizēts ne tikai ostas potenciāls, investīciju piesaistes iespējas un attīstības vīzija, bet arī spēja sadarboties, t.sk publiskā sektora ( valsts, reģiona, pašvaldību) iesaiste un interese ostas attīstības veicināšanā. Darba gaitā plānotas 3 tiešsaistes tikšanās/diskusijas ar ostu administrācijas, uzņēmēju un iesaistīto pušu ( pašvaldību, reģionu) pārstāvjiem.
