Rīgā ar vīru grieķi Nikosu Argiriu un diviem bērniem – divpadsmitgadīgo Mateosu un mazo māsiņu Artemisu ģimene atgriezās pirms nepilna gada – 2025. gada oktobrī. Tagad – 2026. gada augustā savā izveidotajā ģimenes restorānā “Garšas namiņš” Rīgā, Tallinas ielā 66 viņi katru dienu apkalpo jau četrdesmit, piecdesmit viesus, un Liene saka, ka bizness iet augšup. Panākumu atslēga ir tā, ka viņi visu laiku paši ir uz vietas, paši rūpējas par viesu labsajūtu un pārrauga visus procesus restorānā. “Ja mūsu vietā būtu tikai darbinieki, tad situācija, iespējams, būtu cita”, stāsta Liene, “visu darām paši – es esmu viesmīle, Nikos ir šefpavārs, mans brālis Oskars strādā pie kases. Esam ģimenes uzņēmums. Tikai tagad – pēc pus gada varam pieņemt darbā pirmo darbinieku – palīgu virtuvē.”
Atgriešanās iemesls Lienes ģimenei ir saistīts ar uzņēmējdarbību: “Iespēja atvērt savu restorānu Rīgā bez kredīta un bez īrētām telpām – man kā viesmīlības speciālistei un vīram kā šefpavāram bija galvenais iemesls, kāpēc atgriezāmies. Mēs restorānu atvērām divus mēnešus pēc pārcelšanās uz Rīgā.”
Vispirms uz Rīgu atbrauca Nikos, izpētīja telpas, vai tās der restorānam, vai piemērotas virtuves zonai, cik cilvēku varētu apkalpot. Nikos ilgi runāja un apspriedās ar Lienes brāli līdz ģimene pieņēma gala lēmumu – atgriezties, par ko bija ik pa laikam runājuši jau divi gadu garumā.
Lienes vīrs ir šefpavārs. Restorānā tiek pasniegti grieķu ēdieni – garneļu “Saganaki” un “Ladolemono”, grillēts astoņkājis ar mājas humusu, dažādi ēdieni ar Vidusjūras garšām. Uzkodās tiek piedāvāts tzatziki, sarkano piparu marmelāde, pitas maizītes un citi gardumi. Restorānā var baudīt arī latviskās garšas. Ziemās uz “Garšas namiņu” nāca klienti un vaicāja zupas, kas Grieķijā nav īpaši iecienītas, un tā Nikos ziemas sezonas ēdienkartē iekļāva soļanku un gaļas – dārzeņu zupas un buljonus . Cenas ir demokrātiskas. Dienas piedāvājums maksā 7.60 eiro, uzkodas 4.50 – 8 eiro un pamatēdieni 6.50 – 17.00 eiro.
“Restorānā galvenais ir šefpavārs”, saka Liene, “mūsu mērķis bija izveidot restorānu, kas ir pieejams vidusslānim – mājīgs, grieķisks, bet arī ar latviskām garšām. Mēs netēmējam uz augstas klases, dārgu restorānu”.
“Tiklīdz atvērāmies, pirmie apmeklētāji bija tuvējie iedzīvotāji un apkārtnē strādājošie. Viņi – kā mūs iepazina, tā nāca katru dienu. Tagad jau ir izveidojusies stabila klientūra, kas regulāri pie mums pusdieno. Piebrauc ar mašīnu, paēd un atkal dodas darbos”, stāsta Liene, “restorānu izveidojām paši savām rokām un esam tajā ieguldījuši Krētā sapelnītos līdzekļus. Finansējumu telpu atjaunošanai saņēmām no Rīgas Domes. Paši veicām remontu, krāsojām, domājām, iekārtojām, darījām. Sazīmējām restorāna un citu telpu plānus, paši izstrādājām interjerus. Daudz palīdzēja mans brālis Oskars. Viņš bija tas, kas ieteica atgriezties no Krētas un izveidot savu restorānu Rīgā. Mamma gan bija uztraukusies, ka plānojam pārcelties no labi iekārtotas dzīves pie Vidusjūras, bet tagad pati bieži nāk uz restorānu pusdienot.”
Attēlā: Liene Rokena-Argiriu, Nikos Argiriu un Rīgas plānošanas remigrācijas koordinatore Daina Šulca
“Kad atgriezos no Krētas, ieraudzīju Latviju citām acīm. Te ir lietus. Te viss smaržo. Te ir krāsas. Te ir daba – zāle, koki, parki”, turpina Liene, ”Latvijā ir ļoti attīstītas tehnoloģijas. Salīdzinot ar Krētu, mums ir ļoti maza birokrātija. Rīgā ir arī ļoti laba skolu un nodarbību organizācija. Mateos iet džudo un regbija treniņos. Esmu pārsteigta arī par augsto medicīnas un veselības aprūpes līmeni. Kad aizvedu mazo Artemisu uz Bērnu klīnisko slimnīcu pie opteometrista, iepriekš nekad nebiju saskarusies ar tik profesionālu apkalpošanu, modernām medicīnas iekārtām un darbinieku ieinteresēto attieksmi. Slimnīcas apmeklējums bija bez maksas. Sagaidījām rindu diezgan ātri un tikām mēneša laikā.”
Vienīgais vēl nenokārtotais un neskaidrais jautājums, kas Lienei ir jāatrisina, ir bērnu vārdu latviskošana. Meitu sauc Artemis. Kārtojot Latvijas pilsonību un personas kodu, viņas dokumentos ir ierakstīts Artemīda, arī Mateos ir latviskots un neatbilst grieķu valodai. Liene stāsta, ka grieķi saviem bērniem liek vārdus ar senu vēsturi. Sievietes vārds Artemis nozīmē medību un dabas dievieti, un Mateos grieķiem ir ziņnesis. Lienes un Nikosa ģimenē ir būtiski, lai bērnus sauc vārdos, kādi tie doti viņiem piedzimstot.
“Citādi mēs esam ļoti apmierināti ar dzīvi Rīgā. Es visu mēģinu uztvert tikai pozitīvi, un neviena valsts nav tikai paradīze”, saka Liene, “manas iekšējā sajūtas ir – mēs darījām pareizi, atgriežoties Latvijā. Man nav konkrētu ieteikumu mūsējiem, kas domā atgriezties no ārzemēm, kā tikai tas – ir jāzina, ko darīs, kas sagaida un kāpēc atgriežas. Ir jābūt skaidrai vīzijai par dzīvi, kādu veidos Latvijā.”
