Sanāksmē tika pulcēti gan ministriju un pašvaldību pārstāvji, kas iesaistīti pārtikas aprites vai atkritumu mazināšanas jomās, gan NVO, izglītības un zinātnes iestāžu pārstāvji. Prezentāciju daļu iesāka Sandija Svarupa, Klimata un enerģētikas ministrijas LIFE integrētā projekta ieviešanas nodaļas vecākā eksperte, kas atgādināja Latvijai saistošos atkritumu samazināšanas mērķus un ilgtspējīgākās stratēģijas to sasniegšanai, kā arī pastāstīja par jau īstenotajām pārtikas atkritumu novēršanas iniciatīvām un informatīvajiem resursiem. Tālāk Dace Ugare, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma departamenta direktora vietniece, iepazīstināja ar Zemkopības ministrijas uzraudzīto ietvaru, noderīgiem resursiem un plāniem pārtikas pārpalikumu pārdalei.
Pēc jautājumu un atbilžu sesijas ar ministriju pārstāvjiem klātesošie pievērsās sanāksmes otrajai daļai, kur fokuss tika vērsts uz sabiedrisko ēdināšanu izglītības iestādēs. Pielietojot nesen izstrādāto Atkritumu audita rīku, secināts, ka tieši izniekotā pārtika ir viens no visapjomīgākajiem atkritumu veidiem Latvijas skolās. Vides izglītības fonda “Ekoskolu” un “Jaunie vides reportieri” programmu vadītājs Daniels Trukšāns prezentēja Latvijas ekoskolu pieredzi pārtikas atkritumu uzskaitē un mazināšanā periodā no 2016. gada līdz pandēmijas sākumam. Savukārt ar dažādām Rīgas pašvaldības skolās izmēģinātām pārtikas izšķērdēšanas mazināšanas metodēm un secinājumiem par to efektivitāti iepazīstināja Ingrīda Millere, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes, Izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste-eksperte.
Sanāksmes noslēgumā dalībnieki apmainījās ar pieredzi un idejām, kā arī plānoja turpmākos soļus apritīgākai pārtikas ražošanai, izplatīšanai un patēriņam, tēmas iekļaušanai pētījumos un izglītības aktivitātēs. Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās jau ir vairāki labie piemēri, kā arī tiek attīstīti nākotnes plāni, kuros noderēs seminārā diskutētās pieredzes. Sanāksmes secinājumi un savstarpējā sadarbība ir vērtīgs rīks, lai apzinātu un savestu kopā Rīgas reģiona pašvaldības un citas iesaistītās puses, kas līdz šim pārtikas apritīguma tēmā strādājušas individuāli.
Arī turpmāk projektā “Sociāli pārtikas aprites tīkli” tiks organizēti gan klātienes, gan attālināti semināri, lai spēcinātu pārtikas atkritumu mazināšanā un pārdalē iesaistīto pušu tīklu, ieteiktu uzlabojumus esošajā regulējumā un atbalstītu pārmaiņu iniciatīvas. Šobrīd projekta fokuss vērsts tieši uz likumdošanas ietvariem, bet nākošie soļi ietvers labo prakšu nostiprināšanu un attīstīšanu, pievēršot īpašu uzmanību pārtikas bankām un labdarības organizācijām, pārtikas ziedošanas skapjiem, digitālajām aplikācijām, sociālajai uzņēmējdarbībai un citiem risinājumiem.
Pateicamies šīs sanāksmes prezentētājiem un dalībniekiem! Priecāsimies par saziņu un sadarbību arī ar citiem tēmas entuziastiem un ekspertiem!
