Mūsdienu tirgus kultūra Rīgā un Pierīgā ir ienesusi jaunas tendences un iedzīvotāju iepirkšanās un brīvā laika pavadīšanas paradumu maiņu. Piemērs tam, kā var mainīties tirgus koncepts, ir Āgenskalna tirgus, kas pēc rekonstrukcijas ir kļuvis par nozīmīgu kultūras, izglītības un tīklošanās koprades telpu Pārdaugavā. Tirgū ierasto produktu tirdzniecību papildina laikmetīga kultūras un pasākumu koncepts. Tā ir kā daļa no socializēšanās kultūras un dialogs ar tirgotāju.
Tirgus apmeklētāji ir gatavi iepirkties dārgāk, ja viņi ir pārliecināti par produkta vietējo izcelsmi, radīšanas stāstu un kvalititāti. Viņiem ir iespēja uz vietas aprunāties ar tirgotāju, kas visbiežāk ir daļa no produkta ražotāja vai audzētāja komandas. Vēl svarīga ir pati telpa – tā izceļas ar savu arhitektonisko pienesumu pilsētvidē. Respektīvi, attīstās jauns tirgus koncepts, kas papildina ierasto un tradicionālo priekšstatu par iepirkšanos Rīgas centrāltirgū.
Āgenskalna tirgus ir turpinājis šo nišu, attīstot jauno tirgus konceptu tālāk un ikdienā pieejamu plašākai sabiedrības daļai. Tā ir arhitektonikas pērle, tās centrālo telpu rotā divas milzīgas un greznas lustras, kā arī izvietotas modernas un stilīgas vietas maltīšu ieturēšanai vai sarunām. Katram ir iespēja nopirkt produktus mājām, bet vienlaicīgi tirgus kalpo par satikšanos vietu starp draugiem, kolēģiem un saturīgu atpūtu kopā ar ģimeni.
Šī nesteidzīgā tirgus baudīšana ir kā jauns koncepts un atbilde lielveikalu kultūrai – tā ir alternatīva, kā ģimenes ar bērniem pavada brīvdienas, nomainot klasisko iepirkšanos pret iepirkšanos baudot mākslu, kultūru vai esot daļai no pasākumiem. Piemēram, mākslas pasākumi, grāmatu lasīšana, meistarklases, koprades virtuve, lekcijas par veselīgu dzīvesveidu, koncertu baudīšana u.tml. Tirgū ir milzīgs galds, kurā var sanākt kopā, lai diskutētu, veidotu apspriedes un rīkotu dažādus seminārus.
Mēs runājam par jauna tirgus modeļa veidošanos pilsētvidē – ar jaunām kultūras, kopienu magnēta un diskusiju telpas iezīmēm. Ja vēl nesen tirgus Latvijā bija iepirkšanās vieta, tad šobrīd tirgus loma sabiedrībā ir mainījusies un tā kļuvusi par mūsdienīgu kultūras vietu dažādām sabiedrības kopienām, iekļaujošu pilsētvidi.
Nozīmīga mūsdienu tirgus iezīme ir kultūras telpas veidošana, sadarbojoties ar aktīvo sabiedrības daļu, uzņēmumiem un dažādām organizācijām. Tā ir sabiedrību iniciatīvām atvērta platforma. Piemēram, Āgenskalna tirgū pērn atklāta koprades virtuve “RE CEP TE”, kas izveidota kā vieta, kur iepazīties ar kulinārijas inovācijām, dažādu valstu kulināro mantojumu, veselīgu dzīvesveidu, tikties izglītojošos pasākumos un testēt biznesa idejas. To visu organizē aktīvisti. Šeit tirgus apmeklētājiem ir iespēja rīkot arī privātus pasākumus, meistarklases un ballītes.
Visiem šiem tirgiem ir nozīmīgs arī veselīguma aspekts, nodrošinot pilsētniekiem svaigu un sezonālu pārtiku no vietējiem zemniekiem, mazajiem ražotājiem un mājražotājiem, izceļot Latvijas garšas.
Tāpat šiem tirgiem ir raksturīga bezatkritumu un zaļā domāšana – piemēram, izmanto daudzlietojamos traukus. To var redzēt arī Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņā, kur karstvīnu, tēju, kafiju un citus dzērienus varēja baudīt tikai no parastajām krūzēm, iemaksājot depozītu un pēc nodošanas saņemot naudu atpakaļ.
Šai tirgus nišai var prognozēt veiksmīgu attīstītu arī tālāk – prognozējams, ka tuvāko gadu laikā tie attīstīties daudzviet Pierīgā, kur iedzīvotāji kļūst arvien prasīgāki pret iepirkšanās kultūru, vietējās izcelsmes produktiem, socializēšanos un kvalitatīvu tirgus baudīšanu.