Ar Rīgas plānošanas reģiona (RPR) atbalstu izstrādāts Mārupes novada Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plāns 2050. gadam ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu un klimata pārmaiņas. Tā ietvaros Mārupes pašvaldība plāno līdz 2030. gadam savā teritorijā samazināt CO2 emisijas par 20%, savukārt līdz 2050.gadam – pat līdz 80%.
Edgars Rantiņš, Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs: “Mārupes novads pēdējos gados ir ieņēmis visstraujāk augošās pašvaldības statusu. Pašvaldībā pieaug ne tikai iedzīvotāju skaits, bet arī aktīvo uzņēmumu un nodarbināto daudzums, kas nozīmē arī jaunus izaicinājumus videi draudzīgākas enerģijas nodrošināšanā un mazāka CO2 emisiju līmeņa nodrošināšana.”
Mārupes novada pašvaldība redz kompleksus pasākumu risinājumus enerģētikā, lai nodrošinātu enerģijas patēriņa ziņā zaļāka novada veidošanos ilgtermiņā. Līdz 2030. gadam plānots īstenot pasākumus, kas ļautu samazināt enerģijas patēriņu pašvaldības ēkās par 20%, bet ar informatīviem pasākumiem mājokļu sektorā par 5%. Tāpat starp pašvaldības mērķiem ir samazināt enerģijas patēriņu daudzdzīvokļu ēku sektorā, gadā sekmējot 1-2 daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu. Savukārt līdz 2050. gadam plānots nodrošināt atjaunojamo energoresursu lietojumu Mārupes novada centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Šie ir pietiekami ambiciozi, bet īstenojami plāni, kuru rezultāts būs novada ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā.
Plānots, ka kopējās nepieciešamās investīcijas varētu sasniegt 22 miljonus eiro līdz 2050. gadam, no kuriem 1,28 milj. eiro būtu pašvaldības līdzekļi, bet pārējo veidotu valsts un ES līdzekļi un programmas un privātās investīcijas infrastruktūrā. Ņemot vērā, ka viens no valsts prioritārajiem virzieniem “Stratēģijā Latvijas oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam” ir valsts pāreja uz zema oglekļa ekonomiku, liela daļa no plānotajiem pasākumiem rīcības plānā ir tieši šādu ekonomiku stimulējoši. Zaļās izaugsmes politikas instrumentu ieviešanai nepieciešamo finansējumu iespējams iegūt no dažādiem finansējuma avotiem: pašvaldības budžeta īstermiņa un vidēja termiņa pasākumiem; privātiem līdzekļiem ilgtermiņa projektiem, kas saistīti ar ēku atjaunošanu; ES struktūrfondu līdzekļiem pārējai uz AER un citiem ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumiem, kā arī ilgtspējīgiem transporta risinājumiem.
Kopējās enerģijas gala patēriņa apjoms Mārupes novadā kopš 2014.gada gadā pieaug par vidēji 12%. Lai gan enerģijas patēriņš ik gadu nepārtraukti pieaug, minimālas izmaiņas ir novērojamas dalījumā pa enerģijas nesējiem: elektroenerģija un siltumenerģija sastāda vienādu daļu no kopējā enerģijas patēriņā (45%), fosilie kurināmie transporta vajadzībām (10%). Atjaunojamo energoresursu lietojums kopš 2014.gada ir palielinājies par 35%, tomēr tā īpatsvars starp visiem energonesējiem sastāda mazāk kā 1%.
Klimata ietekmju mazināšanas un pielāgošanās pasākumi Mārupes novadā ir vērsti uz četrām galvenajām fokusa grupām. Pašvaldības infrastruktūras sfērā ir ietverts pasākumu kopums, kas risina jautājumus ar enerģijas patēriņa racionālu izmantošanu pašvaldības ēkās un ielu apgaismojumam, kā arī plāno rīcības klimata pielāgošanās veicināšanai pašvaldībā. Mājokļu sektorā ir iekļauti pasākumi mājokļu atjaunošanai un tās veicināšanai, kā arī plašākai un racionālai atjaunojamo energoresursu lietošanai privātmājās. Transporta un mobilitātes sadaļā ir plānoti pasākumi, kas veicinās ilgtspējīgu un videi draudzīgu transporta lietojumu un risinājumu ieviešanu pašvaldības teritorijā. Pakalpojuma sektors ietver siltumapgādes un citus pakalpojumu sniedzējus pašvaldībā, kurās plānoti vides un klimata pasākumi.
Lielākie CO2 emisiju sektori 2018.gadā Mārupes novadā bija ražošana (49%), mājokļu sektors (28%) un transports (20%), kuros ir augsts fosilā kurināmā īpatsvars. Pašvaldības sektors veido 7% no kopējām CO2 emisijām novadā. Nākotnē būtiska uzmanība tiks pievērsta transporta sektoram, kas ir viens no lielākajiem CO2 izmešu radītājiem. Enerģijas patēriņš kopējā privātā un pašvaldības transporta sektorā pēdējo 5 gadu laikā ir paaugstinājies par 55%, ko var skaidrot ar vieglo automašīnu skaita pieaugumu Mārupes novadā.
Rīgas plānošanas reģions kopumā deviņām reģiona pašvaldībām izstrādā ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plāni ar mērķi sasniegt neitrālas oglekļa emisijas līdz 2050. gadam. Vienošanās ir noslēgta ar Tukuma, Siguldas, Lielvārdes, Ogres, Mārupes, Ādažu, Ķekavas, Salaspils un Ķeguma pašvaldību. Plānu ietvaros pašvaldības izstrādā aktivitātes energoefektivitātes paaugstināšanai un CO2 samazināšanai, savukārt Rīgas plānošanas reģions nodrošina ekspertu palīdzību projekta pieteikumu sagatavošanā vismaz 30 miljonu apmērā izstrādāto aktivitāšu īstenošanai.
Šie ir daļa no 116 plāniem, ko ES programmas “Apvārsnis 2020” projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) ietvaros izstrādā 11 valstīs.
“Apvārsnis 2020” programmas projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) mērķis ir mobilizēt un atbalstīt valsts pārvaldes iestādes, pārskatot un izstrādājot enerģētikas politikas prioritātes oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kā arī sekmēt starpnozaru sadarbību un iedrošināt pašvaldības rast finansējumu, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata plānus ar mērķi sasniegt neitrālas oglekļa emisijas līdz 2050. gadam. Projekta vadošais partneris ir Atēnu Nacionālā tehniskā universitāte un projektā ir apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2021. gada 28. februārim.
Rīgas plānošanas reģions (RPR) ir viens no valsts izveidotajiem plānošanas reģioniem, kas aptver galvaspilsētu Rīgu un republikas nozīmes pilsētu Jūrmalu, kā arī 28 novadus Latvijas centrālajā daļā. Vairāk par Rīgas plānošanas reģionu: www.rpr.gov.lv .
