Marta beigās Rīgā notika tikšanās starp Labklājības ministriju un Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām par deinstitucionalizācijas projekta īstenošanas progresu, kurā pašvaldību pārtstāvji varēja uzdot aktuālos jautājumus. Pielikumā ir apkopotas Labklājības ministrijas atbildes.

1. Vai tiek plānotas attiecināmās izmaksas sociālā darbinieka, kurš veiks klientu atkārtotu izvērtēšanu un koordinēs atbalsta plānā noteikto pakalpojuma sniegšanu, atlīdzībai?

Tukuma novada pašvaldība kārtējā budžeta ietvaros nav ieplānojusi palielināt sociālo darbinieku štata vietas, bet lai īstenotu projektā paredzēto darbību – sabiedrībā balstītu pakalpojuma sniegšanu, kādam ir nepieciešams koordinēt sociālos pakalpojumus un veikt atkārtotu izvērtēšanu par nepieciešamību pēc sociālā pakalpojuma, tai pat laikā piesaistot tos klientus, kuri nav dienesta redzeslokā, līdz ar to palielinot kopējo klientu apjomu.  Zināms, ka sociālā dienesta uzdevums ir klientu konsultēšana un nepieciešamība pēc pakalpojuma izvērtēšana, līdz ar to minētās darbības nav uzskatāmas par papildus uzdevumu, kurām sniedzams līdz ir finansējums, taču minētie apstākļi papildus finansējumu prasa un tā rīkojoties viss tiek novelts uz pašvaldības budžeta. Šāda pieeja nav sveša, pēdējā laikā ar vien biežāk sastopamies ar sociālajiem dienestiem no jauna deleģētām darbībām, taču pašvaldības kapacitāte nav neierobežota. Savukārt šā paša projekta ietvaros, gandrīz gadu tika segtas izmaksas sociālā darbinieka, kurš veic personu izvērtēšanu un izstrādā atbalsta plānu, atlīdzībai, līdz ar to, tas pierāda, ka ir izņēmumi, ka sociālā dienesta uzdevumu veikšanai projekta ietvaros ir iespējams finansēt sociālā darbinieka atlīdzību.

Atbilde: Nē, projektā šādas izmaksas nav plānotas.

2. Kas veiks personu atkārtotu izvērtēšanu par nepieciešamību pēc sociālā pakalpojuma, jauna atbalsta plāna izstrādi?

Projekta ietvaros pilngadīgu personu pirmreizējo izvērtēšanu veica speciāli apmācīts sociālais darbinieks pēc konkrētas metodes, bet bērniem speciālistu grupa. Projekts paredz, ka pēc sešiem mēnešiem ir jāveic šo personu atkārtota izvērtēšana. Nav skaidrs, kas un pēc kādām metodēm to veiks.

Atbilde: Projekta ietvaros ir jāveic atbalsta plāna aktualizēšana, nevis atkārtota personas izvērtēšana. Atbalsta plānu aktualizēšanu veiks sociālais dienests vai sociālā pakalpojuma sniedzējs atbilstoši prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Ja personas ar garīga rakstura traucējumiem situācijā nav būtisku izmaiņu, atkārtota izvērtēšana ar Atbalsta intensitātes skalu nav jāveic biežāk kā reizi 3 gados.

3. Vai tiek plānotas attiecināmās izmaksas transportam nokļūšanai uz pakalpojuma vietu?

Projekts paredz saņemt finansējumu par sniegto pakalpojumu, kas vienāds ar pakalpojuma maksu. Problēma ir tajā, ka personas dzīvo pilsētā, bet nepieciešamo pakalpojumu ir iespējams saņemt kādā no pašvaldības pagasta teritorijām, un otrādi, persona dzīvo kādā no pašvaldības pagastiem, bet pakalpojumu ir iespējams saņemt pilsētā. Atbalsta plānos ir vairāki pakalpojumi, kurus būsim spiesti pirkt no citas pašvaldības. Sabiedriskā transporta satiksme ne visur ir laba, ne visiem ir personiskais transports. Daļai no personām iespējams šo problēmu risināt ar asistenta pakalpojumu, taču lielākai daļai asistenta pakalpojumu nav iespējams piesaistīt. Ja nebūs nodrošināts transports, pastāv risks, ka persona atteiksies no pakalpojuma saņemšanas. Transporta izmaksas nav iespējams iekļaut maksā, jo iestādes, kuras sniedz pakalpojumus savus pakalpojuma cenrāžus ir apstiprinājušas noteiktajā kārtībā un nespēj piedāvāt citu cenu.

Atbilde: Personām ar garīga rakstura traucējumiem – nē, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tiek segtas transporta izmaksas nokļūšanai (turp un atpakaļ) uz «atelpas brīža» pakalpojuma sniegšanas vietu, aprūpes pakalpojuma sniedzējiem tiek kompensēti transporta izdevumi, lai nokļūtu uz aprūpes pakalpojuma sniegšanas vietu un atgrieztos no tās.

4. Kā risināt problēmas ar pakalpojuma nodrošināšanu?

Projekts paredz līdzfinansēt tikai to pakalpojumu izmaksas, kuras sniedz pakalpojuma sniedzējs, kurš reģistrēts sociālo pakalpojumu reģistrā vai kā ārstniecības persona. Izvērtējot saņemtās atbalsta programmas konstatēts, ka lielākai daļai personu ir nepieciešamas psihologu sniegtie pakalpojumi – smilšu terapijas, Montesori nodarbības, sajūtu istaba, psihologa konsultācijas. Paskatoties sociālo pakalpojumu reģistrā, konstatējam, ka ir tikai daži psihologi, kuri savu darbību ir reģistrējuši reģistrā, no Tukuma novada pašvaldības nav ne viena. Esam aicinājuši psihologus reģistrēties sociālo pakalpojumu reģistrā, taču tas nav bijis iespējams izdarīt vides pieejamības un citu iemeslu dēļ. Diemžēl pašvaldībā nav brīvu, videi pielāgotu telpu. Daļai personu ir nepieciešams baseins, Reiti terapija, Kanisterapija. Esam priecīgi, ka dzīvojam tuvu Jūrmalai un mēs saviem iedzīvotājiem varam piedāvāt rehabilitācijas centra “Vaivari” pakalpojumu, bet tai pat laikā mūsu blakus novadā arī ir iespējams baseina pakalpojums, kurš būtu divas reizes tuvāks un pieejamāks iedzīvotājam, bet nespējam to piedāvāt, jo pakalpojuma sniedzējs nav reģistrēts ne kā sociālā pakalpojuma sniedzējs, ne arī kā ārstniecības persona, tā pat ir ar Reititerapiju, kuru būtu iespējams attīstīt te pat pie pilsētas robežas. Ir izveidojusies situācija, ka it kā te pat dzīvesvietā pieejamais pakalpojums, kļuvis nepieejams.

Atbilde: Pakalpojuma sniedzējam ir jābūt reģistrētam Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, t.sk. tas var būt pašvaldības sociālā dienesta vai sociālā dienesta struktūrvienības vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju pašvaldībā sastāvā (piem. pakalpojuma sniegšana iekļauta nolikumā).

5. Problēmas pakalpojuma apjoma plānošana?

Lai attīstītu pakalpojumus pašvaldībā, slēgtu līgumus ar pakalpojuma sniedzēju ir svarīgi zināt pakalpojuma apjomu.  Esam saskārušies, ka ne visi atbalsta plānā noteiktie pakalpojumi cilvēkam būs nepieciešami. Tā piemēram, bērniem logopēds ir pieejams bez maksas gan izglītības iestādē, gan medicīnas iestādē, līdz ar to tas būs nepieciešams tikai tiem, kuriem tas būs nepieciešams papildus. Tas pats ir ar fizioterapeitu, kas ir iekļauts atbalsta plānā lielākai daļai izvērtēto bērnu. Fizioterapeita nodarbības bērniem medicīnas iestādē ir iespējams bez maksas (10 reizes), vairums bērniem ir nodrošināta Valsts atmaksāta rehabilitācija, kuras laikā arī tiek nodrošināta fizioterapija, līdz ar to fizioterapiju projekta ietvaros būs nepieciešams nodrošināt, tikai tiem kuriem Rehabilitologs to papildus nozīmēs, jo papildus nepamatoti veikta fizioterapija var nodarīt ļaunumu bērna veselībai. Tukuma novadā dienas centra pakalpojums novada iedzīvotājiem ir bez maksas, savukārt personas, kuras jau saņem dienas centra pakalpojumus un kurām šis pakalpojums noteikts atbalsta plānā dublējas, līdz ar to nav iespējams saņemt finansējumu projekta ietvaros, kā arī pakalpojuma apjoms, arī projektā iesaistīto personu skaits projekta ietvaros sarūk par šo klientu daļu. Pašvaldībā ir tik iedzīvotāju ar īpašām vajadzībām, cik viņu ir un iedzīvotāji, kuriem būtu vajadzība pēc pakalpojumiem ir izteikuši savu vēlmi tos saņemt projekta ietvaros, līdz ar to cerēt projekta ietvaros esošo dienas centra klientus aizstāt ar citiem klientiem ir diezgan naivi.

Atbilde: Ja atbalsta plānā ietvertie pakalpojumi dublējas ar pašvaldības sniegtajiem, tad ir svarīgi nodrošināt/uzraudzīt, lai vieni un tie paši pakalpojumi netiek finansēti dubultā. Izvērtējot, kuri pakalpojumi bērnam jau ir pieejami, pašvaldība var izvēlēties no DI projekta finansēt tos pakalpojumus, kas līdz šim nav nodrošināti (ne vairāk kā 4 pakalpojumus 10x bērniem ar funkcionāliem traucējumiem). Ja bērns no DI projekta saņems pakalpojumu, ko iepriekš nav saņēmis, papildināmības princips nav jāpiemēro.

6. Vai nav iespējams izstrādāt sadarbības līgumu saturu?

Tukuma novada pašvaldība ir saņēmusi sadarbības līgumu no Kurzemes un Zemgales reģiona. Sadarbības būtība ir tāda, ka dažas personas no šo reģionu VSAC ir izteikušas vēlmi dzīvot Tukuma novadā, taču sadarbības līgumu saturs ietver visas projekta darbības un atsevišķa konta atvēršanu. Kā noskaidrojām, mēs norēķinus veiksim tikai ar Rīgas plānošanas reģionu, tāpēc nav saprotamas līgumā izvirzītās prasības, tā saturs kopumā. Tukuma novada pašvaldībā par iesaisti projektos lemj dome, līdz ar to ir apgrūtinoši iet un skaidrot katra projekta iesaistes mērķi, tas arī nav juridiski korekti, būtu vieglāk, ja viss būtu konkrēti definēts.

Atbilde: Katram plānošanas reģionam jāizvēlas forma, kādā vienoties par sadarbību ar cita reģiona pašvaldībām. Sadarbības līgumus ar citu plānošanas reģionu pašvaldībām slēdz, ja nepieciešams. Alternatīvs risinājums var būt, piemēram, rakstisks apliecinājums par sociālo mentoru un nepieciešamo sociālo pakalpojumu nodrošināšanu noteiktām personām. Ja tomēr slēdz sadarbības līgumu, kas nesatur finanšu saistības, līgumā var atrunāt, ka norēķinu konts netiek atvērts, jo nav plānoti finanšu norēķini.

7. Vai ir plānota datu sistēmas pieejamības nodrošināšana pašvaldībai?

Informācija par pilngadīgām izvērtētajām personām tiek ievadīta speciālā datu sistēmā. Šobrīd pašvaldība veido savu datu bāzi, lai varētu apstrādāt iegūtos datus. Pilngadīgām personām tātad tas tiek darīts dubultā (izvērtētājs un pašvaldība), jo pašvaldībai nav piekļuves izvērtētāja datu sistēmā uzkrātajai informācijai. Pieļaujam, ka tas pats princips darbojas arī bērniem, kāpēc pašvaldībai nav iespējama piekļuve, lai apkopotu sev nepieciešamo informāciju. Kas veic informācijas apkopošanu bērniem?

Atbilde: Sistēmas pieejamība (piekļuves tiesības) pašvaldībām pilnībā tiks nodrošināta 2017.gada beigās.

8. Kā plānot projekta finansējumu pakalpojuma izveidei?

Projekts paredz ERAF finansējumu pakalpojumu izveidei bērniem, kas tiek aprēķināta attiecīgā sociālā pakalpojuma saņēmēju skaitam, nosakot vienas vienības finansējumu. Jautājums ir, vai šis finansējums (vienas vienības izmaksa) ir jāizlieto konkrēti tā pakalpojuma izveidei, kuru saņems konkrētā persona, vai finansējums tiek pašvaldībai piešķirts kā viens veselums un pašvaldība to tērē pakalpojumu izveidei pēc saviem ieskatiem, neievērojot konkrētā pakalpojuma saņēmēju skaitu, respektīvi vai nauda seko konkrētai personai uz konkrētu sociālo pakalpojumu?

Atbilde: Plānošanas reģionam pieejamais kopējais ERAF finansējums ir tiešā korelācijā ar projekta mērķa grupas personu skaitu (plānošanas reģiona ERAF finansējuma kvotas noteikšanā tiks izmantotas Rīcības plānā noteiktās indikatīvās izmaksas uz vienu mērķa grupas personu). Savukārt DI plāns paredzēs katrai pašvaldībai sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai izmaksu ziņā visefektīvāko un pašvaldības vajadzībām visatbilstošāko risinājumu. Attiecīgi katras pašvaldības pakalpojuma infrastruktūras attīstības risinājums un tam reāli nepieciešamais finansējuma apmērs ir jānosaka DI plānu izstrādātājiem (ekspertiem) sadarbībā ar plānošanas reģionu un attiecīgo pašvaldību.

9. Persona ar GRT šobrīd saņem pašvaldības izveidota dienas centra pakalpojumus, personai tika veikta novērtēšana. Saskaņā ar šīs personas atbalsta plānu, pašvaldība no DI projekta līdzekļiem plāno iepirkt individuālās konsultācijas. Jautājums: Vai šajā gadījumā no projekta līdzekļiem var segt šīs personas individuālās konsultāciju izmaksas, ja dienas centra pakalpojumi šai personai, tāpat kā līdz šim, arī turpmāk tiks atmaksāti no pašvaldības budžeta?

Atbilde: Jā. Šajā gadījumā no projekta var finansēt tikai jauno pakalpojumu – individuālās konsultācijas.

10. Bērns ar FT apmeklē pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi, kurā tiek nodrošinātas logopēda, psihologa konsultācijas un baseins, saskaņā ar bērna atbalsta plānu pašvaldība no DI projekta plāno finansēt šim bērnam arī fizioterapijas, reitterapijas un Marte Meo konsultācijas. Vai šajā gadījumā jāpiemēro papildinātības princips?

Atbilde: Papildināmības princips ir jāpiemēro, ja identisku logopēda, psihologa un baseina pakalpojumu turpmāk finansētu no projekta. Ja bērns turpina saņemt šos 3 pakalpojumus pirmsskolas izglītības iestādē, savukārt fizioterapiju, reitterapiju un Marte Meo saņem projekta ietvaros, papildināmības princips nav jāpiemēro.

11. Bērns ar FT mācās Rīgas Sanatorijas skolā, bērna vecāks šogad ar pašvaldības atbalstu ir saņēmis psihologa konsultācijas. Saskaņā ar bērna atbalsta plānu pašvaldība plāno no DI projekta līdzekļiem nodrošināt atbalsta plāna iekļautos četrus pakalpojumus bērnam un bērna vecākiem divus (t.sk. psihologa konsultācijas) pakalpojumus. Vai šajā gadījumā jāpiemēro papildinātības princips? Ja ir jāpiemēro, tad par kādu summu pašvaldībai papildus no budžeta jāsedz ar projektu nesaistītai personai pakalpojumi, par vecāku sniegto psihologa konsultāciju apmēru, kas pēc izvērtēšanas tiek segts no DI projekta?

Atbilde: Ja bērna vecāks ir saņēmis psihologa konsultāciju no pašvaldības finansējuma, tad ir divas iespējas – 1) šo konsultāciju arī turpmāk finansēt no pašvaldības finansējuma, bet otru pakalpojumu – no projekta; 2) abus pakalpojumus turpmāk finansēt no projekta un attiecībā uz psihologa konsultāciju ir piemērojams papildināmības princips, respektīvi finansējums identiskā apmērā, kāds pašvaldībai atbrīvosies no konsultācijas pārlikšanas uz projektu, novirzāms sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai citai ar projektu nesaistītai personai.

12. Bērns ar FT mācās pamatskolā, mācību procesa laikā palīdz asistents, vai šajā gadījumā jāpiemēro papildinātības princips, nodrošinot šim bērnam atbalsta plānā norādītos pakalpojumu (logopēds, fizioterapeits) un atmaksājot tos no DI projekta?

Atbilde: Nē, jo asistenta pakalpojumu nemaz nevar sniegt DI projekta ietvaros.

13. Ar kuru brīdi jāsāk piemērot papildinātības princips – ar mērķa grupas personas izvērtēšanu brīdi, vai ar lēmuma par pakalpojuma piešķiršanas brīdi?

Atbilde: Papildināmības principu būtu ņem vērā jau mērķa grupas personas identifikācijas brīdī (principa praktiskās piemērošanas iespējamība ir priekšnoteikums, lai personu klasificētu kā projekta mērķa grupas klientu). Papildināmības principu praktiski piemēro (ar pamatojošiem dokumentiem pierāda sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu līdzvērtīgā apmērā ne projekta mērķa grupas klientiem), pēc sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu kompensēšanas projekta mērķa grupas personām.

14. Persona ar GRT saņem dienas centra pakalpojumus, kas saskaņā ar sociāla dienesta lēmumu ir piešķirts uz 2017.gadu, šīs izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta. Sākot ar 2018.gadu pašvaldība, balstoties uz šīs personas atbalsta plānu, plāno no DI projekta atmaksāts dienas aprūpes centru, specializētās darbnīcas, speciālistus. Vai šajā gadījumā jāpiemēro papildinātības princips?

Atbilde: Ja dienas aprūpes centra pakalpojums, ko plāno sniegt DI projekta ietvaros nav atšķirīgs no iepriekš sniegtā pakalpojuma, papildināmība uz šo pakalpojumu ir jāpiemēro. Ja visi DI projektā sniegtie pakalpojumi būs jauni, papildināmība nav jāiemēro.

15. SD izvērtēšanai pieteicis personu ar GRT, kura līdz šim saņem pakalpojumu aprūpe mājās. Atbalsta plāns paredz, ka personai, lai nenonāktu ilgstošas sociālas aprūpes institūcijā, būtu nepieciešams asistents, grupu dzīvoklis ar psihiatrijas personāla atbalstu, kā arī specializētā darbnīca. Vai no DI projekta iespējams kompensēt atbalsta plānā minētos pakalpojumus, nepiemērojot papildinātības principu?

Atbilde: Jā, izņemot asistenta pakalpojumu, kurš netiek nodrošināts DI projekta ietvaros.

16. Pašvaldība izvērtēšanai pieteikusi  53 personas ar GRT, no tām 32 līdz šim apmeklēdienas centru nevis dienas aprūpes centru.  Vai no projekta ir iespējams kompensēt SBP, kuri minēti 41. punktā (MK not. 313.), saskaņā ar katras personas individuālo atbalsta plānu, nepiemērojot papildinātības principu.

Atbilde: Ja dienas aprūpes centra pakalpojums, ko plāno sniegt DI projekta ietvaros nav atšķirīgs no iepriekš sniegtā pakalpojuma, papildināmība uz šo pakalpojumu ir jāpiemēro. Ja DI projektā sniegtais pakalpojums būs jauns, papildināmība nav jāiemēro. Tāpat papildināmība nav jāpiemēro, ja pašvaldība turpina sniegt dienas centra pakalpojumu no pašvaldības līdzekļiem, bet jaunos pakalpojumus no DI projekta līdzekļiem.

17. Pašvaldība izvērtēšanai pieteikusi 16 personas ar GRT, visiem klientiem ar lēmumu ir piešķirts un sniegts dienas aprūpes centra pakalpojums. Pašlaik nav identificētas citas mērķa grupas personas, lai varētu piemērot papildinātības principu. Kādā veidā pašvaldība varēs saņemt kompensāciju par atbalsta plānos minētajiem pakalpojumiem, kas 16 klientiem turpmāk ir jānodrošina?

Atbilde: Pašvaldībai jāturpina sniegt dienas aprūpes centra pakalpojums no saviem finanšu līdzekļiem, bet pārējos atbalsta plānā minētos pakalpojumus var nodrošināt DI projekta ietvaros.

18. Bērna ar FT atbalsta plānā ir minēti vairāki pakalpojumi, taču četrus ir iespēja kompensēt no DI projekta. Vienu no atbalsta plānā minētajiem pakalpojumiem bērns ir saņēmis. Vai uz pārējiem trīs iespējamajiem pakalpojumiem arī jāpiemēro papildinātības princips?

Atbilde: Nē, ja bērns iepriekš tos nav saņēmis.

19. Siguldas pašvaldības SD vadītāja  tikšanās reizē lūdz aktualizēt un  izskatīt jautājumu par to, ka tām pašvaldībām, kas jau šobrīd atmaksā vai pērk sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, arī būtu iespēja deinstitucionalizācijas projekta ietvaros segt pakalpojumu izmaksas par tām personām, par kurām šobrīd maksājam.

Atbilde: Ja pašvaldība vēlas saņemt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izmaksu kompensāciju no DI projekta personām, kuras jau saņem identiskus pakalpojumus, to var darīt, atbrīvotos pašvaldības budžeta līdzekļus līdzvērtīgā apmērā novirzot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai citām, ar DI projektu nesaistītām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem vai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.