13. un 14. jūnijā notikušajā ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam 8. ikgadējā forumā, kas šoreiz norisinājās Berlīnē, piedalījās arī Live Baltic Campus projekta pārstāvji – projekta vadītāja Peivi Kerenena (Päivi Keränen) un Rīgas Plānošanas reģiona (RPR) pārstāvis Emīls Rode.
Stratēģijas forumu, kura fokuss bija savienojamība, ievadīja Baltijas Attīstības foruma galotņu sanāksme (Baltic Development Forum Summit) – atsevišķs pasākums, kas tomēr tematiski ar to sasaucās. Sanāksmes laikā notika divas paneļdiskusijas, kas fokusējās vairāk uz biznesa jautājumiem: “Jauni, ilgtspējīgas attīstības mērķiem atbilstoši biznesa modeļi” un “Kā veidot savienojumus starp Baltijas jūras reģiona digitāliem start-up uzņēmumiem”. Pēc Live Baltic Campus pārstāvju domām, ilgstpējības paradigma ir nokļuvusi uzmanības centrā Baltijas jūras reģionā, un tā arī turpmāk būs būtiska sarunas daļa. To pašu var teikt par digitalizāciju – kaut arī paneļdiskusijas runātāji atzina, ka digitālie uzņēmumi Baltijas jūras reģionā ir pārsteidzošā kārtā nesaistīti savā starpā, ka iztrūkst reģionālas digitālās uzņēmējdarbības kopiena, šī tomēr ir sfēra, kurā slēpjas liels potenciāls un ko der attīstīt.
Vēl viena sanāksmes būtiska daļa bija reģiona politiskās situācijas pārskata (Political State of the Region) prezentēšana. Šī gada pārskatā tika analizēts tas, kādu iespaidu uz Eiropas un Baltijas jūras reģiona nākotni atstās globālie, līdzšinējo politisko paradigmu izjaucošie notikumi – Lielbritānijas izstāšanās no ES un Donalda Trampa kļūšana par ASV prezidentu. Šie notikumi jau paspējuši atstāt savu iespaidu, un turpinās vēl tuvākos gadus. (Interesanti, ka Latvija tika izcelta Brexit kontekstā kā gadījums, kur likmes ir īpaši augstas: tās ir tirdzniecības attiecības un latviešu diasporas nākotne Apvienotajā Karalistē.) Galvenais slēdziens bija sekojošs: Baltijas jūras reģionam jāprot izteikties par savām interesēm un pārstāvēt tās, jāizvirza daudzpusējas iniciatīvas, kas ir labvēlīgas Eiropas, tostarp reģiona līderes pret pašas gribu – Vācijas – mērķiem. Pēc paneļdiskusijas runātāju domām, šī vienotā balss ir nepieciešama.
Šo ideju iespaidā arī forums tika iesākts ar uzrunām, kas bija ne mazāk vizionāras – tās sniedza Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels, Somijas bijušais prezidents Marti Ahtisāri un Sāra Mazura, Ericsson pētniecības nozares vadītāja. Viena no prezidenta Ahtisāri galvenajām domām bija atgādināt, ka tieši jaunatne ir tā, uz ko vērts fokusēties Baltijas jūras reģiona sadarbības procesā, turklāt viņš īpaši aicināja universitātes sadarboties, lai sasniegtu kopīgus attīstības mērķus.
Vēlāk Live Baltic Campus pārstāvji prezentēja projektu, kā arī darba gaitā gūtās atziņas tematiskajā seminārā ar nosaukumu “Baltijas viedo pilsētu transformēšanas ceļš”. Semināra apmeklētāji bija kuplā skaitā – 40 dalībnieki no dažādām Baltijas jūras reģiona valstīm, gan valsts, gan privātā sektora pārstāvji. Seminārā viedo pilsētu tēma tika aplūkota no dažādām perspektīvām, un to vadīja Džūlija Mači, “kopdarbīgas urbānās platformas” Urbego kuratore.
E. Rodes un P. Kerenenas prezentācijā “Pilsētas un kampusu simbioze” Peivi pastāstīja, kādas ir līdz šim Live Baltic Campus sadarbošanās procesā gūtās atziņas. “Kampusus var uztvert kā vienu no izejas punktiem pilsētvides attīstībai – tie sniedz pozitīvu pienesumu pilsētas nākotnei dažādos veidos, būdami attīstības partneri un sniedzot zināšanas. Turklāt tajos izaug jaunas pilsētnieku paaudzes.”
Savukārt Emīls dalījās savos iespaidos par Live Baltic Campus, it īpaši par projekta norisi Rīgā, vienlaikus jautājot: ko mēs varam mācīties no citu pilsētu pieredzes? Kas rada pilsētu – zināšanu centru? Ko mēs varam iesākt, lai no vienkāršas zināšanu pārneses mēs pārietu stadijā, kurā tiek kopīgi radītas zināšanas pilsētvides pārveidošanai un attīstīšanai? Šie jautājumi būs arī 5.-6. oktobrī paredzētā Rīgas Liveable City Forum pamatā.
Semināra gaitā atklājās, ka arī citur Baltijas jūras reģionā un Eiropā kampusu loma pilsētvidē ir aktuāls jautājums. Tomēr, kā diskusijā tika noskaidrots, šī tēma Baltijas jūras reģionā vēl nav pietiekami izzināta, kā rezultātā Live Baltic Campus ir tēmas flagmanis. Pats kampusa jēdziens var būt maldinošs, jo daļai plānotāju rada iespaidu par teritoriju, kas ir apzināti atdalīta no pilsētas un neiekļaujas tajā, gluži kā anklāvs. Projekta Live Baltic Campus mērķis ir radīt kampusus kā pilsētas vidē un infrastruktūrā pilnvērtīgi iekļautu un dzīvīgu, neatņemamu tās sastāvdaļu. Tāpēc, lai izvairītos no pārpratumiem, projekta īstenotāji uzskata, ka ir vērts lieku reizi atgādināt, kas patiesībā tiek apzīmēts ar jēdzienu “kampuss”.
Foruma otrās dienas laikā plenārsēdēs tika izzinātas ar Baltijs reģiona “zilo resursu” izaugsmi un transporta infrastruktūru saistītas tēmas, kā arī dažādi citi jautājumi tika aplūkoti vairāk nekā 30 fokusētos semināros.
Kā Live Baltic Campus pārstāvji atzīst: “Mēs nenoliedzami devāmies mājup ar cerību, ka mūsu projekts ir palīdzējis veikt kaut nelielu soli tuvāk kopīgai sapratnei un konkurētspējai Baltijas jūras reģiona universitāšu un pilsētu starpā.”
Autori: Emīls Rode un Peivi Kerenena
