Par viedo jūras un piekrastes attīstību Latvijā arvien vairāk sākuši diskutēt dažādu nozaru pārstāvji, saredzot tai nākotnes perspektīvas. Viena no šādām nozarēm ir tūrisms. Bet ne vienkārši tūrisms, bet gan veselības, kas sniedz pievienoto vērtību piekrastes attīstībai. Par veselības tūrisma potenciālu Rīgas jūras līča piekrastē stāsta Gunta Ušpele, kas ikdienā vada Latvijas Veselības tūrisma klasteri un strādā lielākās Baltijas jūras kūrortpilsētas Jūrmalas domē.
Kā vērtējat veselības tūrisma potenciālu Rīgas plānošanas reģiona piekrastē? Vai tam ir potenciāls?
Potenciāls ir milzīgs un iespējas plašas. Izmantot dabas dziednieciskos piekrastes resursus veselības aprūpē, veidot no tiem ekoloģiskos kosmētikas produktus un pārtikas produktus. Laba vieta klimatterapijas un talassoterapijas centru veidošanai, kas būtu domāti ne tikai slimniekiem, bet arī cilvēku veselības nostiprināšanai, uzlabošanai un atpūtai. Tam Baltijas jūras piekraste un Rīgas jūras līcis ir ideāli piemēroti. Psammoterapija vēl netiek izmantota. Ir maz un var teikt nepietiekami vēl labiekārtotas pludmales un to infrastruktūras cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Talassoterapijas centrs nozīmētu pontonus un izklaides ar pagaidu piepūšamām ierīcēm ūdenī, kur sauļoties, elpot, vingrot, u.tml. Daudz jaunas inovatīvas infrastruktūras mūsdienās ir pieejamas piekrastēm, kur nav nepieciešama tradicionālā būvniecība tās standarta izpausmē.
Kādiem pakalpojumiem būtu augstāks potenciāls? Kādi būtu labie piemēri?
Veselības, kas ietver gan medicīnas, gan labjūtas produktus. Tie var būt pakalpojumi ar jūras ūdens, jūras/priežu gaisa kā klimmatterapijas resursa izmantošana daudz intensīvāk un efektīvāk. Minerālūdeņu un dūņu pielietošana ir pieprasīta un var attīstīt jaunus kūrorta rehabilitācijas centrus. Tallassoterapijas centriem Baltijas jūras piekraste ar aizsargātajām dabas teritorijām ir ļoti piemērota un tā var ļoti veiksmīgi attīstot, piedāvājot kompleksos medicīnas pakalpojumus un labjūtas pakalpojumus ar aktīvu dzīvesveidu kā jogu, cigun vingrošanu piejūrā. Kā arī jau iepriekš minētā eko-kosmētika un eko-pārtika.
Vai uzņēmēji saskata šim potenciālu tieši piekrastē?
Vasaras atpūta, bet protams, ka liels potenciāls arī ziemas piedāvājumam attīstīties. Priekšnosacījumi, lai attīstītos ir liela iniciatīva no uzņēmēju puses veidot ilgtermiņa biznesu, kas nākotnē sniegs lielu peļņu, nevis veidot ātru biznesu. Šis nav dzīvokļu māju ātras uzcelšanas un pārdošanas bizness. Ilgtermiņā šis daudz vērtīgāks. Latvijai kopumā ir 498 km fantastiskas smilšainas pludmales, pagaidām fantastiska priežu aizsargāta piekraste, aizsargātas, neaizbūvētas kāpas – neizjaukta klimatterapijas zona.
Ko novēlat citiem, kas vēlas šo tūrisma veidu attīstīt piekrastē?
Uzdrīkstēties to darīt, jo ātrāk to uzsāksiet, jo būsiet vērtīgāks uzņēmums, un lielākas iespējas, ka Jūs būsiet vadošie flagmaņi, nevis tie, kas sāks tikai pēc jums! Tā patiesībā ir Latvijas piekrastes priekšrocība ceļā uz viedu piekrasti.
