Otrdien, 27.novembrī Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību speciālisti, kas iesaistīti darbā ar jaunatni, kā arī pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti pēc plānošanas reģiona iniciatīvas pulcējās Olaines novadā, lai ne tikai iepazītu titula “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2019” titula ieguvējus Ikšķiles un Olaines novada apvienību, uzzinātu par viņu plāniem nākamajam gadam, bet arī diskutētu un dalītos pieredzē par tādiem jautājumiem kā jauniešu iesaiste pašvaldību attīstības plānošanas procesos un jauniešu uzņēmējdarbības spēju veicināšana.
Semināru atklāja Inta Purviņa, Olaines novada pašvaldības priekšsēdētāja pirmā vietniece un Česlavs Batņa, Ikšķiles novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks, akcentējot izcīnītā titula “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2019” īpašo nozīmi, jo pirmo reizi četru gadu laikā kopš tiek organizēts šis konkurss to ieguvusi pašvaldību apvienība.
Semināru atklāj I.Purviņa, Olaines novada pašvaldības priekšsēdētāja pirmā vietniece un Č.Batņa, Ikšķiles novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks
Pirmā semināra prezentācija bija veltīta, lai klātesošos jau detalizētāk iepazīstinātu ar konkursu “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta”, ko organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, tā mērķi un uzdevumiem. Aija Riba, IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece jaunatnes jomā norādīja, ka galvenā konkursa sūtība ir vairot darba ar jaunatni prestižu, celt tā vērtību gan pašu darbā ar jaunatni iesaistīto personu vidū, gan sabiedrībā kopumā. Lai noteiktu konkursa uzvarētāju būtiski bija kā žūrijas vērtējuma, tā arī sabiedrības balsojuma rezultāti. Šogad par titulu cīnījās Daugavpils un Rīgas pilsēta, tomēr spēcīgākā šoreiz izrādījās tieši Ikšķiles un Olaines novadu apvienība.
A.Riba, IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece jaunatnes jomā
Stāstu par Latvijas jauniešu galvaspilsētu turpināja Agnese Kalniņa, Olaines novada pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste, un Einārs Ervīns Deribo, Ikšķiles novada pašvaldības jaunatnes lietu speciālists, atzīstot, ka arī viņi sākotnēji sastapās ar izaicinājumu vienoties par kopīgu vīziju un sasniedzamajiem mērķiem, lai sekmīgi startētu konkursā, jo pat fiziski abas pašvaldības nerobežojas. Taču izrādās abu pašvaldību sadarbība izglītības, sporta un līdz ar to arī jaunatnes jomā pamatota jau 2013.gadā noslēgtajā savstarpējā vienošanās. Šobrīd Agnese un Einārs jau definējuši praktiskus sadarbības ieguvumus – iespēja dalīt finansiālo atbildību par īstenojamajiem pasākumiem, ideju, pieredzes un kontaktu apmaiņas process. Prezentācijas noslēgumā semināra dalībnieki tika aicināti piefiksēt savos laika plānotājos Ikšķiles un Olaines novadu pašvaldību apvienības iecerētos pasākumus nākamajā gadā.
A.Kalniņa un E. Deribo, Ikšķiles un Olaines novadu apvienības pašvaldības jaunatnes lietu speciālisti
A. Brinkmane, IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta eksperte
Nākamais semināra jautājums bija fokusēts uz jauniešu ilgtspējīgu un mērķtiecīgu iesaisti pašvaldību jaunatnes darba un attīstības plānošanā – par teorijas, ko nosaka normatīvi, un praktiskās dzīves sazobi. Kā savas prezentācijas laikā uzsvēra Alma Brinkmane, IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta eksperte, nav tāda ideālā pašvaldības darba ar jaunatni modeļa, ko varētu unificēt un izmantot jebkurā situācijā, jo katra no 119 Latvijas pašvaldībām ir ar savām savdabīgām vajadzībām un iespējām. Tomēr ir dažas atziņas, ko vērts atcerēties vienmēr, proti, darbs ar jaunatni nenozīmē tikai lietderīga brīvā laika iespēju nodrošināšanu, bet arī sabiedrības labklājības ilgtermiņa plānošanu, jo jaunietis bez savas izaugsmes redzējuma ļoti viegli var kļūt par slogu pašvaldību un valsts sociālajam budžetam. Pēc IZM ekspertes prezentācijas savā pieredzē par jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes gaitu ar klātesošajiem atkal bija gatavi Ikšķiles un Olaines novadu pašvaldību jaunatnes lietu speciālisti.
V.Brakovska, biedrība “Zinis”
Semināra pirmo daļu noslēdza biedrības “Zinis” vadītājas Vitas Brakovskas moderētā iedvesmas lekcija “Ko mēs varam darīt jau rīt?”, kuras laikā atraktīvā un interaktīvā veidā katrs semināra dalībnieks, viņa domas un uzskati varēja kļūt par cita dalībnieka pozitīvas darbības impulsu.
Semināra otrā daļa bija veltīta, lai iepazītos ar trīs jauniešu pieredzes stāstiem par atbalsta rīkiem uzņēmējdarbības veicināšanai. Pirmā videoprezentācija bija atceļojusi no Stokholmas, kur aktīvā Olaines novada jauniete Brigita Medne, biedrības “Mākonis” vadītāja, pašlaik atrodas praksē. Savā prezentācijā Brigita vairāk pastāstīja par dalību “Uzņēmīgo Cafe” nodarbību ciklā, kas notika biedrības “Pierīgas partnerība” īstenotā Erasmus+ programmas projekta “Local Action Youth” ietvaros un kura mērķis bija meklēt risinājumus jau esošiem izaicinājumiem uzņēmējdarbībā, identificēt citus, uzzināt vairāk par uzņēmējdarbības principiem. Otrs pieredzes stāsts nāca no Lielvārdes novada, kur pateicoties pašvaldības organizētajam jauniešu biznesa ideju konkursam, Mārcis Ziemelis ieguva starta kapitālu sava uzņēmuma “Ziemeļu Akmens IK” izveidei un saimnieciskās darbības uzsākšanai. Mārča uzņēmums gatavo klienta vēlmēm un iecerēm atbilstošas Latvijas laukakmens plāksnes funkcionāli dekoratīvai apdarei.
Jauno uzņēmēju pieredzes stāsti – M.Ziemelis, “Ziemeļu Akmens IK” un R. Nikuļcevs, SIA “RocketGrip”
Apbrīnojamu entuziasmu un spēju nebaidīties atklāt savas kļūmes ceļā uz sekmīgu eksportspējīgu uzņēmumu ietvēra semināra noslēdzošā prezentācija, kuru sniedza Reinis Nikuļcevs, “Junior Achievement Latvia” skolēnu mācību uzņēmumu programmas absolvents, Rīgas Tehniskās universitātes students un SIA “RocketGrip” izveidotājs. Reinis kopā ar domu biedru, vēl esot Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēkņi, izveidoja uzņēmumu, kas ražo specifisku hokeja nūjas aksesuāru, kuru katrs hokeja nūjas īpašnieks var personalizēt ar savu vārdu vai iedvesmas saukli. Līdz šim brīdim uzņēmums savu produkciju jau pārdevis 22 pasaules valstīs un līdz gada beigām ir ambīcija sasniegt 200 000 eiro apgrozījums. Reinis sniedza praktiskus ieteikumus klātesošajiem pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem iedrošināt un atbalstīt jauniešus ceļā uz savu ieceru realizāciju.
Rīgas plānošanas reģions kā šī semināra iniciators cer, ka ikviens tā dalībnieks guva daudz jaunu ierosmju ikdienas darbam jaunatnes politikas ieviešanā savā pašvaldībā un ka nākamajā gadā visi atkal tikpat un vēl kuplākā skaitā satiksies “Latvijas Jauniešu galvaspilsētas 2019” – Ikšķiles un Olaines novadu apvienības – organizētajos pasākumos.
Informāciju sagatavoja:
Laura Kindzule,
Rīgas plānošanas reģiona Reģionālās attīstības koordinācijas nodaļas speciāliste
