Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējos divos gados uz Ādažu novada pašvaldību ir pārcēlušies 198 remigranti. Viņiem šogad izsludināts konkurss “Remigrācijas atbalsta pasākums Ādažu novadā – uzņēmējdarbības atbalsts 2026” par kopējo granta summu 10 000 eiro.
Pagājušā gada konkursā Ādažos bija vērojama interese, tāpēc šogad konkurss notiek, un pieteikšanās ir līdz 30. jūnijam. Konsultācijas par pieteikšanos var saņemt, sazinoties ar Santu Ruģēnu, Ādažu novada pašvaldības Vecāko projektu vadītāju, tālrunis +371 20290211, santa.rugena@adazunovads.lv.
Uz Ādažu novada pašvaldību ir atgriezušies mūsu cilvēki no Lielbritānijas, Skotijas, Vācijas, Turcijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Spānijas, ASV, Austrālijas un citām valstīm. Tas jūtams arī skolās un bērnudārzos, kad kopā satiekas bērni ar dažādo, ārzemēs iegūto, kultūru atšķirībām.
Diskusijā Ādažu novada pašvaldībā piedalījās Lidija Dombrovska, Carnikavas vidusskolas latviešu valodas skolotāja; Baiba Nelsone, Carnikavas vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Sākumskolas darbā; Evita Kronberga, Ādažu pirmsskolas izglītības iestādes “Strautiņš” vadītājas vietniece; Sabīne Dunda, Ādažu novada pašvaldības Izglītības un jaunatnes nodaļas speciāliste; Santa Ruģēna, Ādažu novada pašvaldības Vecākā projektu vadītāja; Daina Šulca, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore.
Baiba Nelsone: “Remigrantu bērni kopumā skolās iekļaujas ļoti labi. Viņi pie mums no ārzemēm atgriežas gan mācību gada sākumā, gan vidū. Viņi ātri un labi pieskaņojas jaunajai situācijai – jūtas tik droši un pārliecināti, ka reizēm pat rodas jautājumi par uzvedību. Problemātiskākais ir latviešu valodas zināšanas, jo ar divām papildus mācību stundām nedēļā nav pietiekami. Bērni latviešu valodā mēdz runāt nesaprotami. Vārdu krājums ir nabadzīgs. Arī ārzemēs iegūto atzīmju pielīdzināšana ne vienmēr atbilst reālai situācijai. Mēs varam izdomāt visādus plānus, bet nepieciešama lielāka vecāku un ģimenes iesaiste.”
Lidija Dombrovska: “Skolā katram remigrantu bērnam nereti iznāk veidot atsevišķu mācību programma, un es intuitīvi jūtu, ko viņam katram vajag. Ja mēs, piemēram, mācāmies par divdabja teicieniem, tad klasē ir bērni, kuriem pirms tam ir jāapgūst iepriekšējā viela. Tad veidojas individuāli plāni, un tā ir no jauna izstrādāta programma. Šajā procesā nepieciešams ģimenes atbalsts, kas rosina apgūt latviešu valodu. Mācību stunda beidzas, bērni izskrien starpbrīdī un savā starpā runā angliski. Klāt ir pavasaris – viņus aicina gan parks, gan draugi, un mācības atkāpjas otrajā plānā. Protams, ir arī ļoti apzinīgi remigrantu bērni. Jau otro gadu mūsu skolā mācās meitene no Vācijas. Viņa ir ļoti motivēta. Viņa nav kavējusi nevienu nodarbību.”
Evita Kronberga: “Šobrīd pirmsskolas izglītības iestādē mums nav neviens remigrantu bērns. Pāris gadus atpakaļ bija no ASV, Austrālijas, Norvēģijas, Skotijas, Īrijas, Anglijas. Mums ir bērns no Ukrainas, saziņā lieto krievu valoda, jo tā ir nākošā pēc dzimtās – ukraiņu valodas. Bieži tiek novērota situācija, ka vecāki, kuri mājās runā krievu valodā, nerosina savus bērnus runāt latviski, un tas apgrūtina latviešu valodas lietošanu bērnudārzos. Te ir arī jaukto ģimeņu jautājums. Raksturīgi – ja mamma ir latviete, bērns vairāk un labāk runā latviešu valodā; ja mammas dzimtā valoda ir krievu – bērns izvēlas šo valodu. Pirmsskolas iestādēs mācību saturs ir latviešu valodā, valoda ir jāapgūst visās mācību jomās un, ja latviešu valodu lieto un dzird tikai grupā, ar to ir krietni par maz. Arī te nepieciešama nopietna latviešu valodas apguves programma pirmsskolas vecuma bērniem.”
Sabīne Dunda: “Man pašai savā darbā nav tiešas saskares ar remigrantu un ukraiņu ģimenēm, bet pašvaldības izglītības nodaļai, sadarbībā ar skolas un pirmsskolas iestādēm, ir svarīgi apzināt remigrantu ģimenes jau tuvākajā nākotnē, lai vairāk un dziļāk izprastu viņu vajadzības un izaicinājumus. Iegūtā informācija varētu būt noderīga turpmākai un ciešākai sadarbības ar Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori. Mēs vērosim, kā šis apzināšanas process rezultēsies, un, iespējams, nākotnē varētu organizēt nākamo tikšanos – sākot, piemēram, ar vienu skolu vai pirmsskolas iestādi, kur kopā pulcējas remigrantu ģimenes – vecāki un bērni.
Santa Ruģēna: “Ģimenes nostāja pārcelšanās procesā ir ļoti būtiska. Es pati esmu atgriezusies no Vācijas, kur darbojos Štrutgartes latviešu valodas skolā. Ādažu novada pašvaldībai saziņa ar remigrantu ģimenēm ir svarīga – mēs vēlamies informēt un izskaidrot remigrantu uzņēmējdarbības atbalsta konkursa noteikumus, tāpēc plašāka tikšanās ar Ādažu novada remigrantu ģimenēm palīdzētu uzrunāt tieši tos atbraukušos, kuriem ir doma par sava uzņēmuma veidošanu. Jau pagājušajā gadā bija interese no četriem, pieciem remigrantiem un jācer, ka šī vēlēšanās – Ādažos veidot pašiem savu uzņēmumu šogad realizēsies. Remigrācijas jautājumus pašvaldībā, tai skaitā uzņēmējdarbības uzsākšanu, mēs galvenokārt varam risināt, sadarbojoties ar ģimenēm, saprotot, ka atgriešanās nekad nav vienkārša.”
Daina Šulca: “Sadarbība ar Ādažu novada pašvaldību remigrācijas jautājumos ir ļoti daudzpusīga. Tā skar gan atbraukušo darba iespējas un uzņēmējdarbību, gan mājokļus, gan skolas un bērnudārzus. Mēs nevaram nošķirt skolu no vecāku aizņemtības darba vietās, mēs nevaram nošķirt mājokļa atrašanās vietu no bērnudārza. Tāpēc ir svarīgi satikties un izrunāt šos jautājumus – kaut vai vienas skolas remigrantu ģimeņu ielokā. Esmu ievērojusi, ka Ādažu novads mūsu cilvēkiem ārzemēs ir ļoti pievilcīgs – jūras tuvums, attīstītā infrastruktūra, labie ceļi uz Rīgu, sporta un kultūras iespējas. Remigrantiem atgriešanās nav tikai ārēja pārvietošanās, tas ir arī iekšējs process. Ādaži ir novads, kur lielpilsētas ritmi saplūst ar dabu, radot pievilcīgu vietējās kopienas sajūtu. Pārceļoties remigrācijas jautājumi tiek risināti kompleksi, un tāpēc ir ļoti svarīgi iepriekš sazināties ar remigrācijas koordinatori, lai pārcelšanās noritētu vieglāk un vienkāršāk.”
Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores Dainas Šulcas kontakti: e-pasta: koordinators@rpr.gov.lv, tālr.: +371 26614179
Publicitātes attēls. No kreisās: Lidija Dombrovska, Carnikavas vidusskolas latviešu valodas skolotāja; Baiba Nelsone, Carnikavas vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Sākumskolas darbā; Daina Šulca, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore; Evita Kronberga, Ādažu pirmsskolas izglītības iestādes “Strautiņš” vadītājas vietniece; Sabīne Dunda, Ādažu novada pašvaldības Izglītības un jaunatnes nodaļas speciāliste; Santa Ruģēna, Ādažu novada pašvaldības Vecākā projektu vadītāja.
