Šī gada 8. oktobrī Rīgas domes telpās notika pirmā GENeCITY projekta koprades darbnīca, ko rīkoja Rīgas plānošanas reģions Eiropas Savienības “Horizon Europe” pētniecības un inovāciju programmas projekta ietvaros. Darbnīcā tikās pašvaldības un valsts pārvaldes speciālisti, plānotāji un brīvprātīgie no dažādām sabiedrības grupām, lai darba grupās kopīgi spriestu par projektā izstrādājamo mākslīgā intelekta papildināto vietējo digitālo dvīni (AI-LDT): kam šis rīks būs nepieciešams, kā tas varēs uzlabot ikdienas procesus un atbalstīt Rīgas vajadzības, un vai tas var radīt kādus riskus sabiedrībai.
Rīgas plānošanas reģions ir uzsācis īstenot GENeCITY, Eiropas Savienības “Horizon Europe” pētniecības un inovāciju programmas projektu, kura mērķis ir izstrādāt mākslīgā intelekta papildinātu vietējo digitālo dvīni (AI‑LDT), kas uzlabojot datu pieejamību, analītiku un iedzīvotāju iesaisti, kā arī sniedzot modernus digitālos risinājumus ilgtspējīgai attīstībai, palīdzēs pilsētām plānot klimata neitrālu nākotni.
GENeCITY ir Eiropas pētniecības projekts, kas izstrādās mākslīgā intelekta rīku, lai palīdzētu pilsētām analizēt datus, prognozēt procesus un pieņemt lēmumus. Šis rīks palīdzēs pilsētām pieņemt lēmumus saistībā ar karstumsalu, gaisa kvalitātes, transporta un zaļo zonu jautājumiem. Tas sākās 2026. gada jūnijā un kopā ilgs 42 mēnešus. Projektā piedalās piecas Eiropas pilsētas: Amersforta, Atēnas, Mursija, Rīga un Šellefteo.
Eiropas pilsētām ir būtiski jāsamazina oglekļa emisijas, lai sasniegtu nospraustos klimata mērķus. Tajā pašā laikā tās saskaras ar ekstremālu karstumu, piesārņojumu, satiksmes sastrēgumiem un zaļo zonu trūkumu. Lēmumu pieņēmējiem nereti trūkst tieši datos balstītas informācijas, lai pieņemtu lēmumus, kas nodrošinātu ilgtspējīgu risinājumu. Turklāt lēmumi bieži jāpieņem ierobežota budžeta apstākļos, ņemot vērā konkurējošas prioritātes un dažādu iesaistīto pušu viedokļus. Tāpēc jautājums nav tikai par to, ko darīt, bet arī par to, kas notiks, ja šo risinājumu īstenosim? Vai tas atbilst normatīvajām prasībām un pilsētas attīstības plāniem? Vai iedzīvotāji to atbalstīs?
Rīgā projekts pētīs, kā ieviest apzaļumošanas pasākumus kultūrvēsturiski jutīgās teritorijās un to apkārtnē. Rīgas galvenās prioritātes projektā ir apzaļumošana kultūrvēsturisko objektu apkārtnē, gaisa kvalitātes uzlabošana un karstuma stresa mazināšana.
Vietējais digitālais dvīnis (LDT) ir pilsētas 3D digitālā replika, kas parāda pašreizējo situāciju. GENeCITY to papildinās ar mākslīgā intelekta vietējo digitālo dvīni (AI-LDT). Rīks darbosies četros soļos:
1.Pilsētas izpratne. Rīks izmantos 3D modeli, kas papildināts ar pieejamajiem datiem, un sniegs aktuālu pārskatu par gaisa kvalitāti, siltuma līmeņiem, satiksmes plūsmām un zaļajām zonām.
2.Politikas mērķu izpratne. Mākslīgā intelekta aģenti analizēs politikas dokumentus un izvilks tajos noteiktos mērķus. Pēc šiem mērķiem vērtēs lēmumus.
3.”Kas notiktu, ja…” scenāriji. Plānotājs varēs uzdot jautājumu “Kas notiks, ja mēs darīsim X?”, un rīks veiks simulācijas dažādās jomās un laika periodos. Pēc tam tas pārbaudīs, vai rezultāti atbilst pilsētas saistībām.
4.Iedzīvotāju iesaiste un atbalsts lēmumu pieņemšanā. Rezultāti tiks izklāstīti vienkāršā valodā, izmantojot platformu, kurai var piekļūt un kuru var izpētīt ievēlētās amatpersonas, plānotāji un iedzīvotāji. Iedzīvotāji varēs saņemt skaidrojumus un paust savu viedokli. Viņu atsauksmes tiks reģistrētas un ievadītas atpakaļ sistēmā.
Darbnīcas dalībniekiem tika arī paskaidrots, ko šis rīks nedarīs. Tas nepieņems lēmumus autonomi un nekļūs par “kristāla bumbu”, jo tā prognozes balstās uz datiem un negarantē 100% rezultātu. Tas arī neaizstāj plānošanu, jo scenāriji ir jāpārbauda un jāīsteno cilvēkiem. GENeCITY projekts nodrošinās prognozes, salīdzinājumu un paskaidrojumus, bet gala lēmums paliek cilvēku ziņā.
Darbnīcā dalībnieki identificēja vairākus potenciālos rīka lietotājus, viņu vajadzības un to, kas viņiem ir svarīgi, domājot par Rīgas pilsētvidi. Kas rīkam būtu jādara un kāpēc, un kādi ir potenciālie riski saistībā ar šo rīku? Saskarnes izskats, pogas, krāsas vai diagrammas šoreiz netika apspriestas. Pēc iepazīšanās un īsas aptaujas par dalībnieku pieredzi ar mākslīgo intelektu dalībnieki sadalījās nelielās grupās un pildīja trīs uzdevumus:
2.Galvenie lietotāji. Kam šāds rīks būtu visvairāk nepieciešams un kādus mērķus tas palīdzētu sasniegt.
2.Lietotāju vajadzības un mērķi. Kas rīkam jāspēj, lai tas būtu noderīgs ikdienas dzīvē un darbā.
3.Taro kāršu spēle. Izmantojot Taro kāršu spēles principu, dalībnieki izspēlēja dažādus scenārijus un vērtēja iespējamās sekas: skaidrojumu trūkumu, nepareizu izmantošanu, nereālistiskas gaidas, cilvēkam līdzīgas īpašības un datu ieguvi.
Organizatori uzsvēra, ka darbnīca ir atvērta diskusija un neviens risinājums netiks izvēlēts vienpersoniski. “Mēs esam pašā ceļa sākumā. Paldies visiem par ieguldīto laiku, viedokli un zināšanām, jo sēdēt un radīt idejas ir daudz grūtāk nekā vienkārši atnākt noklausīties semināru. Ļoti novērtējam jūsu iesaisti un labprāt redzēsim jūs arī nākamajās tikšanās reizēs,” darbnīcas noslēgumā uzsvēra Aija Zučika, Rīgas plānošanas reģiona projektu vadītāja.
Noslēguma diskusijā dalībnieki atzina, ka mākslīgā intelekta izmantošanai pašvaldības darbā un pilsētplānošanā ir ļoti liels potenciāls. Tomēr viņi arī uzsvēra, ka jādomā par riskiem. Daudz kas būs atkarīgs no tā, kā rīku veidos. Izstrādātājiem jau iepriekš jāparedz iespējamās situācijas un jānosaka mākslīgajam intelektam skaidras robežas, lai dati, to interpretācija un vizualizācijas neradītu neskaidrības un liekas problēmas. Diskusijā arī izskanēja jautājums, cik plaši rīkam vajadzētu būt pieejamam. Tas var dot vislielāko labumu, ja lietotājam ir pietiekamas zināšanas tā rezultātu izvērtēšanai.
Dalībnieki minēja konkrētas ikdienas situācijas, kurās šāds rīks varētu palīdzēt arī iedzīvotāju grupām, piemēram, jaunajām ģimenēm. Tika atzīmēts, ka sabiedrība pašlaik mākslīgo intelektu vērtē kopumā pozitīvi un apzinās, ka tas nav nekļūdīgs. Projekta laikā situācija var mainīties: var rasties jauni kiberdrošības izaicinājumi un mainīties sabiedrības attieksme pret mākslīgo intelektu, jo kopumā projekta izstrādes termiņš ir pietiekami garš.
Darbnīcas rezultātus apkopos un izanalizēs, un tad nosūtīs rīka izstrādātājiem. Nākamo tikšanos plānots rīkot decembrī. Tajā dalībnieki jau redzēs pirmos vizuālos materiālus un prototipus, kas parādīs, kādā virzienā rīka izstrāde notiek. No nākamā gada projekts sāks strādāt ar datiem: tiks noteikts, kādus Rīgas datus izmantos modelēšanai, un izvēlētas konkrētas vietas Rīgā, kuras rīks analizēs padziļināti.
Projekts GENeCITY (“Generative Agentic AI and Explainable Digital Twins for Climate-Neutral Cities”) ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Horizon Europe” saskaņā ar dotāciju līgumu Nr. 101270173.
