Šī gada 20.-21.februārī Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji piedalījās INTERREG VB Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Viedās specializācijas stratēģijā balstītu inovācijas un izaugsmes spēju stiprināšana vidēja lieluma pilsētās un reģionos” (EmpInno) partneru sanāksmē Tartu.
Projekta partnerībā iesaistījušies ir 16 partneri no visām Baltijas jūras reģiona valstīm, tai skaitā arī no visām trīs Baltijas valstīm. Latviju projektā pārstāv Rīgas plānošanas reģions, Lietuvu Kauņas Zinātnes un tehnoloģiju parks, bet Igauniju Tartu pilsētas pašvaldība un Tartu Zinātnes parka fonds, kas šoreiz līdzās projekta vadošajam partnerim – Rostokas Biznesa un Tehnoloģiju attīstības uzņēmumam – arī bija galvenie projekta partneru sanāksmes organizatori.
Rīgas plānošanas reģiona projekta eksperte Dace Grīnberga ar kolēģiem no Lietuvu Kauņas Zinātnes un tehnoloģiju parka un Tartu Zinātnes parka fonda
Viedās specializācijas stratēģijā (RIS3) balstītu inovācijas un izaugsmes spēju stiprināšana ir projekta galvenais izaicinājums. Proti, projekta mērķis ir radīt situāciju, kur inovācijas starpnieki, kas vienlaikus ir arī viedās specializācijas stratēģijas ieviesēji –uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas organizācijas, augstākās izglītības iestādes, zinātnes un tehnoloģiju parki – šo dokumentu redz kā atbalsta mehānismu, kas vitāli nepieciešams reģiona inovāciju konkurētspējas izaugsmē. Taču šobrīd minētajiem inovācijas starpniekiem nereti pietrūkst kapacitātes – resursu, pieredzes, kompetenču -, lai sekmīgi izmantotu viedās specializācijas stratēģijas pieeju.
Turklāt nepastāv arī vienotas pieejas RIS3 koncepcijas īstenošanā Eiropas Savienības līmenī, jo dalībvalstis ir izstrādājušas atšķirīgas pieejas un risinājumus viedās specializācijas stratēģijas ieviešanai nacionālā un reģionālā līmenī. Vienās valstīs viedās specializācijas procesa vadību nodrošina centrālā valdība, kura pārvalda arī šīm aktivitātēm pieejamā finansējuma programmas, kamēr citās valstīs ar šiem attīstības jautājumiem nodarbojas reģionāla līmeņa pārvaldes institūcijas. Šīs atšķirīgās pieejas situāciju padara komplicētu, jo viedās specializācijas koncepcija pati par sevi ir samērā jauns jēdziens, turklāt dažādiem reģioniem ir dažāds attīstības līmenis un dažādas prasmes vai pieredze viedās specializācijas stratēģiju izstrādē un ieviešanā.
Lai panāktu, ka viedās specializācijas stratēģijas nav tikai konceptuāli dokumenti, kuriem ir vāja saskare ar reālās attīstības procesiem, ir nepieciešams nodrošināt, ka Eiropas valstis un reģioni savstarpēji apmainās ar pieredzi stratēģiju izstrādē un ieviešanā un panākt, ka tām ir nozīmīga loma reģionālās konkurētspējas un inovācijas attīstībā visiem inovācijas procesā iesaistītajiem spēlētājiem. To vislabāk var panākt, šiem spēlētājiem daloties ar savu pieredzi gan par vietējās veiksmes stāstiem, gan izaicinājumiem, ar kuriem tie saskaras stratēģiju ieviešanas laikā, tādējādi palīdzot izstrādāt veiksmīgākus attīstības politikas instrumentus mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas celšanai, zināšanu pārnesei un procesa uzraudzībai.
Iepazīšanās ar Tartu “SPARK Demo” centru
Tieši diskusija par pieredzi viedās specializācijas stratēģijas ieviešanas procesā bija viena no centrālajām tēmām projekta “EmpInno” partneru sanāksmē. Kā viens no uzskatāmiem veiksmes piemēriem, kur viedās specializācijas stratēģijas prioritātes jeb ekosistēmas satiekas ne vien konceptuāli, bet arī praktiski, ir Tartu “SPARK Demo” centrs, kas bija projekta partneru sanāksmes centrālā norises vieta un ar kura izveides vēsturi un tajā pārstāvētajām organizācijām bija iespēja iepazīties partneru sanāksmes pirmajā dienā. “SPARK Demo” centrs vecpilsētas rajonā tika atvērts 2016.gadā, piedāvājot demonstrācijas un koprades telpas, kuras izmantot aicināti Dienvidigaunijas reģiona uzņēmēji un uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, lai ļautu “uzdzirksteļot” jaunām sadarbības formām, idejām, iespējām un inovatīviem risinājumiem. Centra izveides ideju gadu pirms tā praktiskās realizācijas iniciēja Tartu Zinātnes parks un drīz pēc tam centra izveides projektam kā partneri pievienojās Tartu pilsētas dome un Dienvidigaunijas reģiona attīstības centri. Pēc piemērotu telpu atrašanas un centra oficiālās atvēršanas jau pēc pieciem darbības mēnešiem iepriekš tukšās telpas bija apguvušas aktīvas, inovācijām gatavas kompānijas, kā arī biznesa atbalsta organizācijas. Visi “SPARK Demo” centra kopienas biedri ir saistīti ar kādu no centra darbības prioritārajām jomām – biotehnoloģijas, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas ražošana, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Tajā pašā laikā “SPARK Demo” nav slēgta kopiena, šeit tiek piedāvāti arī publiski pieejami pakalpojumi dažādu interešu grupām.
Partneru sanāksmes pirmo dienu noslēdza vēl citu pozitīvu Igaunijas iniciatīvu prezentācijas (ADAPTER Igaunijas augstāko mācību iestāžu, pētniecības un attīstības organizāciju tīkls, Tartu Biotehnoloģiju parks, Eiropas Kosmosa aģentūras inkubācijas centrs Igaunijā), kas labi ilustrē iespējas viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas procesā sniegt reālu pienesumu uzņēmējdarbības aktivitāšu veicināšanai ne tikai reģionālā vai nacionālā līmenī, bet arī Eiropas un pasaules mērogā.
Diskusija darba grupā
Projekta partneru sanāksmes otrās dienas pirmā daļa bija veltīta tam, lai, strādājot darba grupās, dalībnieki sniegtu jau konkrētas rekomendācijas no vienas puses viedās specializācijas stratēģijas ieviesēju, tai skaitā uzņēmēju, motivācijai un iesaistei pētniecības un inovāciju (R&I) aktivitātēs, no otras puses stratēģijas izstrādāju jeb īpašnieku – nacionālu vai reģionālu institūciju – spējai veikt tās ieviešanas uzraudzību, identificējot nepieciešamos grozījumus vai precizējumus tālākā stratēģijas realizācijā.
Iepazīšanās ar Igaunijas Genoma centra darbību
Sanāksmes noslēgumā projekta partneri bija aicināti apmeklēt Tartu Universitātes Igaunijas Genoma centru jeb Igaunijas Biobanku, kas šobrīd apkopo 53 000 dalībnieku ģenētisko materiālu un kā nacionāls projekts kalpo kā lielisks piemērs viedas attīstības nozīmei nākotnes redzējuma veidošanā.
