Piektdiena, 2024. gada 5. jūlijs
Teksta izmērs:

Eksperti diskutē par energokopienu tiesību ietvaru un AER projektu atbalsta iespējām

13 Mar, 2020

Lai ierobežotu siltumnīcefekta gāzu emisijas un virzītos uz klimatam neitrālāku ekonomiku, ir nepieciešams palielināt atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas ražošanā, kā arī panākt plašākas sabiedrības iesaisti ilgtspējīgas energosistēmas attīstībā. Viena no iespējām ir patērētāju “iespēcināšana” zaļo enerģiju ražot pašiem un kopienu atjaunojamās enerģijas projektu īstenošana. Energokopienu kā iedzīvotāju veidotu organizāciju loma klimata mērķu sasniegšanā vietējā mērogā kļūst arvien nozīmīgāka, turklāt AER un pašpatēriņa iniciatīvām labvēlīga tiesību ietvara un atbalsta pasākumu izstrādi uzsver arī Eiropas Zaļais kurss un pakotne “Tīru enerģiju visiem eiropiešiem”.

Rīgas plānošanas reģions, īstenojot INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektu “Co2mmunity: Kopienu atjaunojamās enerģijas projektu kopradīšana un kopfinansēšana”, kopā ar biedrību “Zaļā brīvība” 2020. gada 6. martā Rīgas domē organizēja ekspertu diskusiju par priekšnoteikumiem energokopienu attīstībai Latvijā. Diskusijas mērķis bija apspriest energokopienu darbības uzdevumus un Mārupes pašvaldības AER pilotprojektu pieredzi Rīgas plānošanas reģiona un nozares ekspertu skatījumā, kā arī vienoties par prioritātēm ar Ekonomikas ministriju kā nacionālās enerģētikas politikas veidotāju.

Atjaunojamās enerģijas kopienu pilotprojektā Mārupē sadarbībā ar aktīvām daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku iedzīvotāju kopienām tiek veikts saules kolektoru un paneļu uzstādīšanas paraugdemonstrējums siltā ūdens un elektrības ražošanai, saražotās enerģijas rādītāju monitorings un datu attēlošana tiešsaistē Mārupes novada pašvaldības interneta vietnē. Paredzētas arī informatīvas sanāksmes ar attiecīgo kopienu iedzīvotājiem un atsevišķi publicitātes pasākumi.

Šī gada laikā Enerģētikas likumā ir jāiestrādā energokopienu definīcijas un darbības principi, kā to nosaka Atjaunojamās enerģijas direktīva (ES 2018/2001)  un Elektroenerģijas tirgus direktīva (ES 2019/944). Tā ir iespēja nostiprināt energokopienu tiesības sniegt ieguldījumu pārejā uz tīrāku enerģiju, apvienojot kopienu enerģijas projektu īstenošanai piemērotākās juridiskas formas ar taisnīgiem nosacījumiem to līdzāspastāvēšanai ar komersantiem. Atbalstāmās iniciatīvas atšķirsies gan pēc AER veida, gan pēc sadarbības un ekonomiskā modeļa, un paredzams, ka energokopienas tiks dibinātas kā biedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kooperatīvi vai sociālie uzņēmumi.

Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam iekļauj vairākus pasākumus AER  kopienu veicināšanai, tostarp kontaktpunkta izveidi, kas vienkāršotu administratīvos un tehniskos procesus projektu uzsākšanā. Šobrīd norit nākamā perioda Eiropas Savienības fondu darbības programmas izstrāde, līdz ar to aktuāli ir iekļaut kopienu principus AER paredzētā publiskā finansējuma apgūšanā. Pagaidām Latvijā netiek paredzēta plaša energokopienu izplatība. Drīzāk tie būs atsevišķi projekti, kuru pieredze veidos pamatu enerģētikas politikas tapšanā ilgākā perspektīvā.

Galvenā atziņa par ierobežojumiem saules enerģijas izmantošanai attiecas uz elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu: tā ir jāpilnveido, sistēmas sniegtās priekšrocības piemērojot arī konkrētam juridisku personu lokam, piemēram, pašvaldības iestādēm un biedrībām, ne tikai atsevišķām mājsaimniecībām. Daudzstāvu daudzdzīvokļu mājās ir plašas iespējas uzstādīt saules paneļus, taču pastāvošais regulējums nav paredzēts, lai iedzīvotājiem būtu ekonomiski izdevīgi rīkoties kopīgi (t.s. “kolektīvais pašpatēriņš”).

Ekonomikas ministrijas ieskatā jautājums par neto sistēmu ir risināms kopā ar energokopienu tiesību ietvara izstrādi, noskaidrojot, kā to darbības komerciālie aspekti ir salāgojami ar ES direktīvām. Vienlaikus sistēmas operators SIA “Sadales tīkls” iesaka izsvērt arī citas pieejas elektroenerģijas nodošanai tīklā, skaidrojot, ka lielākie ieguvumi no kopienu veidošanas un mikrotīklu attīstības rodami inovatīvās pieejās, kā dalīties ar saražoto kopienas dalībnieku vidū dažādos mērogos.

Papildus elektroenerģijai energokopienu darbības jomas ir arī siltumenerģija,  elektromobilitāte, enerģijas uzkrāšana un citas.  Kā liecina Mārupes novada pilotprojektiem veiktie tehniskie un ekonomiskie aprēķini, saules kolektoru un siltumsūkņu izmantošana ir ekonomiski izdevīga, ja pastāv noteikts finansiāls atbalsts. Salīdzinot ar tradicionālajiem apkures veidiem, konkurētspēju izmaksu ziņā uzrāda vienīgi biomasas apkures sistēmas. Centralizētā siltumapgādes attīstība blīvāk apdzīvotās teritorijās ir prioritāra energoefektivitātes ziņā, tāpēc, plānojot turpmākos ekonomiskā atbalsta mehānismus pašvaldībās, jānovērš pretrunas ar individuāliem risinājumiem, lai panāktu lielākos ieguvumus izmešu samazināšanas un gaisa kvalitātes jomās.

Balstoties uz diskusijā aktualizētajiem jautājumiem, biedrība “Zaļā brīvība” izstrādā rekomendācijas AER kopienu projektu attīstībai un energokopienu veidošanai Latvijā.

© Rīgas plānošanas reģions. 2022 / Izstrādātājs
Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu
Mūsu portālā tiek izmantotas sīkdatnes. Lietojot portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzini vairāk!