Divu dienu programmā bija diskusijas, priekšlasījumi, darbnīcas un tīklošanās iespējas. Otrajā dienā forumā piedalījās arī Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji. Rīgas plānošanas reģiona Projektu nodaļas vadītāja Inga Brieze apmeklēja sesiju par Baltijas valstu sadarbību, kurā tika vērtēts progress regulējuma izstrādē un iezīmētas turpmāko projektu un sadarbības platformu aprises.
Savukārt sesijā par Iedzīvotāju enerģētikas pakotni un Energokopienu rīcības plānu, ko nesen publicējusi Eiropas Savienība, Rīgas plānošanas reģiona pieredze tika izcelta biedrības “Zaļā brīvība” pārstāves Kristas Pētersones prezentācijā par energokopienu attīstību Latvijā.
Lai gan Latvijā energokopienu skaits joprojām ir neliels, Rīgas plānošanas reģions ir aktīvi iesaistījies šīs jomas attīstībā. Ar projektu pieredzi tas veicinājis iesaistīto pušu dialogu un īstenojis vienu no pirmajiem pilotprojektiem Mārupē. 2026. gadā Rīgas plānošanas reģions turpina īstenot divus energokopienām veltītus projektus – LIFE programmas projektu “PowerYouth” un Interreg Europe programmas projektu “ShareRES”. To galvenie uzdevumi ir jauniešu iesaiste, kapacitātes stiprināšana un energokopienu attīstībai labvēlīga plānošanas ietvara izveide.
Foruma atklāšanā piedalījās arī klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. REScoop.eu un Latvijas pārstāvji viņam pasniedza vairāku organizāciju, tostarp Rīgas plānošanas reģiona, parakstītu aicinājumu paredzēt atbalstu energokopienām arī topošajos valsts un reģionālās sadarbības plānos.
Arī foruma noslēgumā kā viena no galvenajām atziņām izskanēja nepieciešamība pēc publiskā finansējuma pieejamības. Tas ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai Eiropas Savienībā kopīgi izstrādāto ietvaru iedzīvotāju iespēcināšanai un līdzdalībai enerģētikas pārejā varētu iedzīvināt praksē.
