Sanāksmes pirmajā dienā projekta partneri tikās Vejles Kulinārijas institūtā, kur Vejles reģiona biznesa direktors Mortens Damgards izklāstīja esošo situāciju Vejlē – pārtikas rūpniecībā šeit strādā aptuveni 11 500 cilvēki. Pilsētas sauklis ir “Vejle med vilje” jeb “Vejle ar vēlmi”, un tās 3 galvenie mērķi: atbalstīt vienam otru, dot pretī līdzsvarā vairāk nekā ņemt, un veidot nākotni ar pašreizējām idejām un jaunām partnerībām. Uzņēmējdarbībai draudzīgs, dinamisks un drosmīgs – pamatvārdi Vejles vīzijai 2030. gadam. Šeit cilvēki tic, ka idejas var pagatavot, nogaršot, pielāgot un dalīties ar tām, līdzīgi kā to dara ar ēdienu. Pārtika var būt motors jeb dzinējspēks (“Mad som motor”), lai virzītu sabiedrību uz priekšu saskaņā ar Vejles klimata plānu.
Vejles pašvaldības pārstāve un projekta eksperte Īda Hārbija Dreivalde īsumā pastāstīja par sadarbību ar Kulinārijas institūtu, kas tiecas veicināt ēdienu veselību, ilgtspēju un kvalitāti. Šeit tiek rīkoti semināri, kursi, organizēta sadarbība ar skolām un uzņēmumiem, strādājot ar apkārtējo vidi, pievēršot uzmanību tam, kā apkārtējās skaņas un sajūtas ietekmē to, kā cilvēki uztver ēdienu. Savienība “Maltītes visums” (Madens univers) ietver 5 partneru veidus: publiskie dalībnieki, uzņēmumi, pārmaiņu veidotāji, zinātņu institūcijas, kā arī sabiedrības un interešu organizāciju pārstāvji.
Pārtikas atkritumu novēršanas iniciatīvas Stop Spild Lokalt dibinātājs Rasmuss Ēriksens iepazīstināja ar iniciāciju un sasniegtajiem rezultātiem. Pēc nesenākajiem datiem, pārtikas atkritumi visā pasaulē rada teju 4.4 gigatonnas CO2 un izmaksā aptuveni 920 miljardus dolāru gadā. Stop Spild Lokalt, kas dibināts 2016. gadā un šogad svin 10 gadu jubileju, saņem nelielu atbalstu no valdības, galvenokārt no projektiem, kā arī ziedotiem pārtikas pārpalikumiem sadarbībā ar pārtikas uzņēmumiem un dažām viesnīcām. Iniciatīva iekļauj 35 vietējos veikalus (t.s. pārtikas oāzes) visā Dānijā, kā arī aptuveni 350 000 biedru vietējās Facebook grupās, 1 500 brīvprātīgo un 8 darbiniekus. Lielākā daļa brīvprātīgo ir cilvēki ārpus darba tirgus, ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem, un pārtikas oāzes šīem cilvēkiem nodrošina kopienas, kopīgas līderības un komandas veidošanas prasmes pēc sociālās uzņēmējdarbības principiem.
Pārtikas oāze – neliels pārtikas pārpalikumu veikals, kur ierodoties 15 minūtes pirms atvēršanas, apmeklētājs iegūst numuru, samaksā 35DKK ieejas maksu un dodas izvēlēties preces no tās dienas piedāvājuma. Aizrautīgi brīvprātīgie katru dienu “izglābj” 15t pārtikas, saņemot to no vietējiem lielveikaliem, ražotājiem un vairumtirgotājiem, transportējot to uz pārtikas oāzēm un šķirojot un izplatot vietējām kopienām. Ieejai šajos veikalos nav ierobežojuma, ikviens iedzīvotājs var ierasties un netiks raidīts prom, bet realitātē tikai tie sabiedrības slāņi, kam tas visvairāk nepieciešams, ir galvenie klienti.
Projekta partneri no pārējām dalībvalstīm prezentēja esošo politikas situāciju savās valstīs, salīdzinot kopējus šķēršļus un iespējamos risinājumus. Gala secinājums atzina, ka visām valstīm ir līdzīgas problēmsituācijas, un starp partneriem ir valstis, no kurām iespējams ņemt piemēru un pielietot jau izmēģinātas metodes, lai palīdzētu citiem partneriem. Noslēgumā Vejles reģiona pārtikas atkritumu mazināšanas konsultante Johanne Birna vadīja aktīvas darba grupas iesaistīto pušu tīkla integrēšanai, uzsverot, ka pārtikas atkritumu samazināšana nav tikai tehnisks process, bet arī saiknes atjaunošana starp pārtikas ražošanu un patēriņu.
Dienas beigās Dānijas partneri organizēja neformālas tīklošanās vakariņas vietējā sociālās aprites restorānā Nögen, kur ēdienkarte tiek sastādīta katru dienu citādi. Restorāns darbojās kā sociālās ēdināšanas iestāde, kur produktus ziedo sadarbības veikali un ražotāji, un katra maltīte tiek pagatavota no tās dienas pārpalikušās pārtikas, veidojot gastronomiskus mākslas darbus, kas katram apmeklētājam ir pārsteigums līdz brīdim, kad pavārs to pasniedz gatavu ēšanai.
Otrajā sanāksmes dienā ar sevi īsi iepazīstināja līdzi atbraukušie iesaistīto pušu pārstāvji. Gentas reģiona (Beļģija) iniciatīvas Foodsavers loģistikas koordinatore Sandra Vatenberge, kā arī kolēģi Antons un Selīna pastāstīja, kā darbojas loģistikas sistēma, kā savāc pārtiku un transportē to. Iniciatīvu vada Gentas pilsēta un Sociālās labklājības sabiedriskais centrs, tās gada budžets ir 500 000 EUR, ar 25 pilna laika darbiniekiem.
Reģionā ir aptuveni 50 000 nabadzībā dzīvojoši cilvēki, kas sasniegti, izmantojot šo tīklu. Foodsavers organizē dienas plānu pārtikas savākšanai un izplatīšanai, un darbojoties ar precīzu tiešsaistes sistēmu, savāktā pārtika tiek šķirota un skenēta, lai varētu izveidot izplatīšanas plānu nākamajai dienai. Šī tiešsaistes programmatūra automatizē produktu reģistrāciju un administrēšanu ar QR kodu palīdzību, samazina fizisko dokumentu apjomu un ļauj vieglāk izsekot pārtikai. Foodsavers tīklā ietverti arī sociālie restorāni, kur ikviens ir laipni gaidīts, bet pakalpojums ir atkarīgs no individuālā ienākumu līmeņa. Tāpat kā sociālie uzņēmumi, tie nodarbina cilvēkus, kas atrodas ārpus parastā darba tirgus.
Lauksaimniecības pārtikas pārpalikumu pārdales organizācijas SOLAAL (Francija) direktore Sesīlija Peltjē izklāstīja, kā tiek savienota ražotāju un piegādes ķēde ar pārtikas ziedošanas organizācijām. SOLAAL nesadarbojas ar restorāniem, tikai lauksaimniekiem, izmantojot nodokļu atlaides kā motivāciju iesaistīt arvien vairāk lauksaimniekus, atgūstot no tiem nepārdotos produktus. Organizācijai nav savas loģistikas sistēmas, tādēļ ziedotāji sazinās ar SOLAAL, kas tālāk sazinās ar pārtikas palīdzības organizācijām, un pēc tam organizē savākšanu un transportēšanu un turpina sekot līdzi progresam. Tas ir bezmaksas pielāgots pakalpojums ar digitālo lietotni, kas veido spēcīgu pārtikas tīklu – 2025. gadā tika saņemtas 2785t pārtikas ziedojumu no vairāk nekā 160 ziedotājiem, piegādājot gandrīz 180 pārtikas palīdzības filiālēm.
Nereti rodas iespēja sadarboties ar studentiem savākt pārtiku uz lauka un piedāvāt viņiem fiziski grūtākos darbus, kā arī dažreiz interesentu tīklam organizēt ēdiena gatavošanas darbnīcas un vietējo pārtikas veikalu apmeklējumus.
Sibilla Azandosesī, solidaritātes iniciatīvas HopHopFood (Francija) līdzdibinātāja iepazīstināja ar šo bezpeļņas organizāciju, kas tika veidota, lai novērstu pārtikas izšķērdēšanu un veidotu pārtikas nodrošinājuma tīklu, darbojoties arī kā sociāla platforma kultūras, sporta, atpūtas un labklājības atbalstam jebkuram interesentam. Visā Francijā atrodamas 12 filiāles, un šis tīkls ietver vairāk nekā 250 brīvprātīgos. Partneru vidū ir gan mazumtirgotāji un kafejnīcas, gan restorāni un viesnīcas. Institucionālā ēdināšana ir princips, ko viesnīcas vai biroju u.c. kopstrādes telpu ēdinatāji šajā tīklā organizē HopHopFood lietotājiem – iespēja iegūt pārtiku uzreiz sagatavošanas vietās vai pēc darbinieku maiņas beigām, kā arī iespēja saņēmējiem ēst turpat iestādē pēc galvenās klientu bāzes beigām (attiecas galvenokārt uz bufetes tipa brokastīm viesnīcā).
Dānijas pārtikas bankas (FødevareBanken) direktore Lea Gri fon Kota-Šēnberga izklāstīja klātesošajiem par pārtikas bankas vēsturi un pašreizējo situāciju valstī. Dānijas pārtikas banka ir daļa no lielāka tīkla, kas ietver aptuveni 32 pārtikas bankas Eiropā, taču tā ir viena no retajām valstīm, kur pārtikas banka nesaņem finansiālu atbalstu no valdības, tikai jebkura cita veida atbalstu.
Visā Dānijā atrodas 4 produktu uzglabāšanas vietas, katrs produkts tiek skenēts un izsekots līdzīgi Foodsavers sistēmai, un funkcionalitāte pilnībā atbilst augstajiem dāņu higiēnas standartiem. Pārtikas bankai ikdienā nostiprināta sadarbība ar 170 stabiliem donoriem; šeit strādā 28 darbinieki, no kuriem 6 ir nepilna laika un 2 ir darbinieki ar īpašām vajadzībām. Pārējais darbaspēks lielākoties sastāv no brīvprātīgajiem, bez kuru palīdzības pārtikas banka nespētu strādāt ar esošajiem pārtikas apjomiem.
Dānijas pārtikas banka rīko arī pārtikas iedvesmojošās darbnīcas – aktivitātes, kas palīdz dalībniekiem iegūt idejas, kā apvienot pārtikas pārpalikumus veiksmīgā maltītē tad, ja vairumā gadījumu produkti sākotnēji šķietami nesader kopā. Šīs darbnīcas notiek visā valstī un strādā ar daudziem bērniem. Katru gadu tiek veidots arī gada pārskats, kurā mēra savākto pārtikas pārpalikumu, izdalītās maltītes, ietaupītās CO2 emisijas tonnas, finansiālo ietaupījumu u. tml.
Pēc iepriekšminētajām prezentācijām skolu ēdināšanas koordinatore Joanna Patēnija Millere organizēja darba grupu uzdevumu, aicinot partnerus izmēģināt uz vietas gatavot pilnvērtīgas pusdienas no skolu pārtikas pārpalikumiem līdzīgā veidā, kā skolās to ikdienā dara skolēni. Joannas pārstāvētā Kolindas skola ir viena no 200 skolām Dānijā, kas jau 3 gadus piedalās šādā izmēģinājuma programmā, lai mācītu bērniem skolās gatavot ēdienu ilgtspējīgi. Skolēni iegūst gastronomiskā kapitāla veidošanas prasmes jeb zināšanu veidošanu par to, no kurienes sākotnēji nāk pārtika, kādas pārtikas sistēmas ir nepieciešamas tās apstrādei, kādas tradīcijas ietekmē ēdiena pagatavošanu. Skolās, kas piedalās šajā iniciatīvā, ieviesta arī lokālo dārzu veidošana vietējiem produktiem, balstoties uz saukli “Have til mave” jeb dārzi vēderiem.
Tikai 26% dārzeņu Dānijā tiek audzēti vietējā līmenī, pārējais tiek importēts. Lielākā daļa lauksaimnieku nodarbojas ar cūkkopību, taču trūkst citu svaigu produktu no Dānijas. Ar šīs programmas palīdzību rodas cerība palielināt vietējās produkcijas apjomu un nostiprināt bērnu izpratni par dārzeņu un augļu nozīmi pārtikā.
Kā vietējo labās prakses piemēru kopējai vizītei tika izvēlēts WeFood sociālais iepirkšanās veikals, kur par samazinātu cenu tiek tirgotas ziedotās preces no citām Dānijas veikalu ķēdēm, un sociālā kafejnīca un centrs Parasollen, kur darbinieki strādā ar apdraudētajām sabiedrības grupām, īpaši fokusējoties uz cilvēkiem ar atkarībām un nopietnām fiziskās vai garīgās veselības problēmām. WeFood veikalam nodibināta sadarbība ar citām, lielākām tirgotāju ķēdēm, no kuriem tiek saņemti ziedojumi sociālajam veikalam. Preces atbilst kvalitātes standartam, taču sortiments nav stabils un atkarīgs no tā, kāda veida produkti tiks ziedoti katru dienu. To starpā atrodams jebkas no pārtikas produktiem līdz apģērbiem, literatūrai un mājas precēm. Veikals darbojas līdzīgi kā mums pazīstamie labdarības veikali, un tajā nav ierobežots klientu loks – laipni gaidīts ir jebkurš apmeklētājs neatkarīgi no sociālā statusa, un šis princips veicina sociāli apdraudēto grupu vieglāku iekļaušanu sabiedrībā.
Kafejnīcā Parasollen projekta dalībniekus sagaidīja vadītāja Annija, kas ar entuziasmu pastāstīja par brīnišķīgo 57 cilvēku brīvprātīgo komandu un Parasollen darbības principiem. Galvenais komandas moto ir “mēs atstājam pozitīvu iespaidu viens otra sirdī” (“fordi vi sætter spor i hinandens hjerter”). Ikdienā kafejnīcu Vejlē apmeklē vidēji 100 cilvēki, no kuriem lielākā daļa ir regulārais apmeklētāju loks, taču katru dienu ierodas arī jauni cilvēki un pievienojas esošajai komūnai. Parasollen nodrošina vietu, kur dažādas no sabiedrības atstumtas grupas spēj socializēties un atrast kādu, ar ko parunāt, kā arī gūt palīdzību un rast glābiņu no vientulības.
Braucienā gūtie iespaidi devuši Plānošanas reģiona komandai vairākas jaunas idejas, kā pārnest dāņu un citu partneru pieredzi pie mums un uzlabot pašreizējo pārtikas pārdales situāciju Latvijā. Pārtikas bankas lielākajā daļā partnervalstu darbojas ļoti līdzīgā veidā, bet īpaši vērtīgas bija darbnīcas, kas palīdzēja apmainīties ar ieteikumiem un pieredzi pārējo iniciatīvu un organizāciju līmenī. Esam gatavi ierosināt nākošos soļus mūsu vietējam iesaistīto pušu tīklam un uzsākt diskusiju par turpmākajām darbībām, lai attīstītu sociālu un videi draudzīgāku pārtikas apriti arī mūsu valstī.
