Pēc tikšanās ar plānošanas reģionu vadību Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja plānošanas reģionu redzējumu par to funkciju stiprināšanu un aicināja tos sniegt vienotu redzējumu par funkciju sarakstu. Šobrīd Rīgas plānošanas reģions kopā ar pārējiem plānošanas reģioniem ir sagatavojis priekšlikumus komisijai par iespējamām funkcijām, ar ko varētu stiprināt plānošanas reģionu kapacitāti administratīvā un politiskā līmenī.
Daiga Jurēvica, Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Attīstības padomes priekšsēdētāja un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja: “Plānošanas reģioni ir jāstiprina ar jaunām un agrākām funkcijām, pārņemot tās no valsts. Jāļauj par reģiona attīstību lemt pašiem reģioniem. Šobrīd to dara ministriju ierēdņi, bet pašiem reģioniem praktiski nav teikšanas un tie nav iesaistīti plānošanā. Piemēram, neviens mums kā reģionam nav pajautājis par jauno izglītības reformu un kā tā ietekmēs reģiona attīstību. Tāpat ir ar sabiedriskā transporta maršrutu plānošanu – mēs reģionā vislabāk zināsim savas vajadzības un spēsim izveidot optimālu tīklu. Nav normāli, ka pa atsevišķiem posmiem Rīgā brauc vairāki desmiti Pierīgas maršrutu autobusi tikai tāpēc, ka likums aizliedz Rīgas sabiedriskajam transportam braukt uz Pierīgu un veidot vienotu maršrutu tīklu.”
Jādomā arī par plānošanas reģiona finansēšanas modeļa maiņu. Būtu jāstiprina plānošanas reģionu neatkarība no viena finansētāja (VARAM) – iespējams, tā darbība jāfinansē arī ar pašvaldību un pašu finansējumu.
Citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka, uzticot plānošanas reģioniem nozīmīgas funkcijas, tas var kalpot par būtisku atbalstu efektīvai valsts politikas īstenošanai un reģionālai attīstībai, kas ir svarīgi Latvijas gadījumā, ņemot vērā reģionu ekonomiskās un sociālās atšķirības. Rīgas plānošanas reģions ir iepazinies ar līdzīgu reģionu veidošanas pieredzi Baltijas jūras reģionā un citviet Eiropā un uzskata, ka plānošanas reģioniem būtu jāpiešķir tādas funkcijas kā telpiskā plānošanas koordinēšanu un vadība, ekonomiskās aktivitātes veicināšana, sabiedriskā transporta un mobilitātes koordinēšana, izglītības koordinēšana, veselības aprūpes pakalpojumu koordinēšana, ugunsdzēsības un glābšanas (krīzes vadības) darbu koordinēšana, darba ar jaunatni, kultūras darba un iestāžu koordinēšana, kā arī vides un meliorācijas pārvaldības koordinēšana.
1. Pašvaldību pārvaldības kompetenču paaugstināšana un sadarbības tīklu veidošana, uzturēšana.
2. Telpiskā plānošana.
3. Ekonomiskās aktivitātes veicināšana.
4. Sabiedriskā transporta un mobilitātes koordinēšana.
5. Izglītības jautājumu koordinēšana.
6. Sociālo pakalpojumu un veselības veicināšanas pasākumu koordinēšana.
7. Kultūras darba un iestāžu koordinēšana.
8. Profesionālā sporta attīstības koordinēšana.
