Arī mums, Rīgas plānošanas reģionam, ir prieks Cherish projekta partneriem klātienē rādīt Rīgas reģiona un tuvākās piekrastes zvejniecības kultūras mantojumu.
2022. gada 6.-7. septembrī Cherish projekta partneri no Kavalas pašvaldības (Grieķija), Abrucco Reģiona (Itālija) un Snowchange kooperatīva (Somija) apmeklēja Rigas reģionu un tuvāko jūras piekrasti, lai iepazītos ar Latvijas piekrastes zvejniecības kultūrvēstures mantojumu un mūsu labajām praksēm zvejniecības mantojuma saglabāšanā un poplarizēšanā.
Kopā ar partneriem apmeklējām Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, lai iepazītos ar zvejniecības kultūras mantojumu un senajām zvejnieku sētām, viņu dzīvesveidu un Daugavas muzeju, kas stāsta par vietējo kultūras mantojumu un zvejniecības vēsturi pie lielākās Latvijas upes – Daugavas, kur savulaik ķēra un pārstrādāja gan lašus, gan nēģus. Carnikavas novadpētniecības centrā skatījām interaktīvu ekspozīciju un tradicionālos zvejas rīkus, kas mūsdienīgā veidā saglabā jaunajām paaudzēm informāciju par senajām tradīcijām un zvejniecības vēsturi un uztur interesi par zvejniecību.
Apmeklējām Svētupes nēģu taci, ar kuru mūs iepazīstinājā tā saimnieki, tikām informēti par tradicionālo nēģu taci, nēģu ķeršanu un nēģa dabu, kas ir mūsu TEK – nēģi, izrādās ir īpaša zivs, krītošās rudens lapas ūdeni padara rūgtu un arī pilnmēness nēģiem nav tīkams – šīs nianses pārzināja Svētupes tača īpašnieki, kuru pamatnodarbe ir saistīta gan arī zveju jūrā gan Svētupes nēģu ķeršanu un dažādu ar to saistītu pasākumu organizēsanu, gan zivju pārstrādi – kas ir galvenais ienākumu avots. Baudījām uz ugunskura gatavotu nēģu zupu un uz oglem grilētus nēģus.
Zivju pārstrādes uzņēmumā Reinis-b, kas ir izcils ģimenes uzņēmuma darbības piemērs, tikām iepazīstināti ar tā darbību – no zivju pārstrādes līdz tirgošanai. Uzņēmums atblasta mazo tirdzniecību – dalību tirdziņos un dažādos izbraukumos, tā saglabājot ciešāku saistību ar pircēju.
Bet zvejnieku sētā Dieniņas, saimniece Cherish partnerus iepazīstināja ar aizraujošajiem stāstiem par Bērzciema vēsturi, kas ir viens no senākajiem zvejniekciemiem Rīgas jūras līcī, un dzimtas – zvejniecības pieredzi 3.paaudzē, tā sagabājot un uzturot zvejniecības kultūrvēstures mantojumu.
Paldies par ieguldījumu zvejniecības piekrastes mantojuma saglabāšanā un uzturēšanā! Paldies par viesmīlīgo uzņemšanu un sadarbību sakām Kārlim Fogelim (Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs), Aivaram Siliņam (Daugavas muzejs), Olgai Rinkus (Carnikavas Novadpētniecības muzejs), Inesei un Nikolajam Koluškiniem (Svētupes nēģu tacis), Allai Bečerei (zivju pārstrādes uzņēmums Reinis-b) un Ivetai Celkartei (zvejnieku seta Dieniņas).
