Laikā, kad darbu, sadzīvi un jo īpaši ceļošanu uz Latviju ietekmē dažādi ierobežojumi gan mītnes zemē, gan dzimtenē, ne viens vien apsver domu par atgriešanos Latvijā. Par to, kas un kā Covid-19 pandēmijas laikā notiek remigrācijas laukā, portāls Baltic-Ireland.ie (BI) uz sarunu aicināja Rīgas plānošanas reģiona (RPR) remigrācijas koordinātori Dainu Šulcu.
BI: Kā tavu darbu ietekmē Covid pandēmija? Vai tā atsaucas uz remigrantu un potenciālo remigrantu aktivitāti un skaitu?
Daina Šulca: Covid pandēmija Rīgas reģiona koordinatora darbu īpaši neietekmē, aktivitāte un vēlēšanās atgriezties mājās no remigrantu puses ir diezgan nemainīga – gan kā tas bija gada sākumā, gan pavasarī, gan vasarā. Cits jautājums ir pandēmijas dēļ atceltie avio reisi un slēgtās robežas, kad remigrantiem nav reālas iespējas fiziski pārcelties, bet interese par atgriešanos mājās visu laiku ir pastāvīga. Katru nedēļu saņemu zvanus, e-pastus vai anketas no mūsu cilvēkiem, kuri nopietni domā par Latviju un interesējas par skolām, bērnudārziem, darbu un latviešu valodu.
Remigrantu vēlēšanos atgriezties kavē, piemēram, tādas situācijas, kad Covid dēļ cilvēki nevar pārdot savu īpašumu mītnes zemē, lai būtu līdzekļi iegādāties mājokli Rīgas reģionā. Daži remigranti atlikuši savu atgriešanos Rīgā uz gadu vai citu laika periodu, lai saprastu, kas notiks darba tirgū, bet tie ir nedaudzi gadījumi, par kuriem esmu informēta. Gada beigās varēsim runāt par statistiku. Mājas ir mājas.
BI: Mūs visus ir skārušas izmaiņas.
Daina Šulca: Lai arī kādas notiktu izmaiņas valstu ekonomikā, darba tirgū vai sociālajā aizsardzībā, tās vērtības, ko dod dzimtā zeme un piederība savai zemei un tautai ir ne ar ko neaizvietojamas. Dzīvojot svešatnē, cilvēki to novērtē un vēlas atgriezties. Protams, atgriešanās procesus ietekmē arī labākas algas un lielākas pensijas mītnes zemēs – materiālajai pusei cilvēku dzīvē ir ļoti liela nozīme. Visi cilvēki grib labi dzīvot, un nekur neko par velti nedod – arī tasi kafijas kafejnīcā nevar nopirkt, ja trūkst kaut 10 centi un es saprotu cilvēkus, kuri strādā, pelna naudu un veido dzīvi ārpus Latvijas. Pandēmija, nenoliedzami, izmaina pasauli. Izmaina dzīves veidu, darbu, paradumus. Latvija veiksmīgi tiek galā ar Covid-19 uzbrukumu. Mums ir tūkstošiem brīvu darba vietu, valsts apmaksāta vai daļēji apmaksāta veselības aprūpe, laba izglītība. Latvijā ir labas iespējas. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no paša.
BI: Pārskatot pandēmijas ietekmi uz remigraciju, kādu tu prognozē remigrācijas procesu līdz gada beigām?
Daina Šulca: Manas prognozes ir subjektīvas un balstītas uz manas praktiskajā darbā gūtās pieredzes. Es domāju, ka cilvēki Rīgas reģionā skaitliski ir atgriezušies un atgriezīsies apmēram tāpat, kā līdz šim. Veicu ļoti aktīvu komunikāciju ar remigrantiem un man ir salīdzinoši daudz informācijas. Cilvēki interesējas par dzīvi Latvijā. Tik būtiskas lietas, kā pārcelšanos atpakaļ uz dzimto zemi, Covid, domāju, var ietekmēt virspusēji. Latvietis pēc būtības nav laimes meklētājs, – ja būs nolēmis pārcelties, tad pārcelsies.
BI: Kāda skaitļos izskatās remigrācija Rīgas reģionā šā gada pirmajos 8 mēnešos?
Daina Šulca: 2020. gada pirmajos sešos mēnešos (līdz jūnija beigām) ar remigrācijas koordinatora palīdzību Rīgas reģionā atgriezušies 127 cilvēki – pieaugušie un bērni, lielākoties tās ir ģimenes ar vairākiem bērniem, arī augsti kvalificēti speciālisti un profesionāļi. Arī vasaras (jūlijā, augustā) periodā remigrantu skaits ir vairāk nekā 30 cilvēki (pieaugušie un bērni kopā).
BI: Lai uzlabotu un padarītu konstruktīvāku komunikāciju ar potenciālajiem remigrantiem, ko, tavuprāt, vajadzētu/varētu ieteikt tām ģimenēm, kas apsver iespēju atgriezties Latvijā?
Daina Šulca: Pavisam vienkārši – vajag aizpildīt anketu portālā www.paps.lv vai uzrakstīt e-pastu koordinators@rpr.gov.lv, vai piezvanīt +371 26614179, un saziņa sāksies, un pārcelšanās jautājumi sāks kārtoties. Ja ir doma par Latviju, tad jādod ziņa, un koordinators palīdzēs gan ar informāciju, gan kontaktiem.
BI: Vai ir plānoti kādi plašāki tālsaziņas pasākumi, piemēram, Zoom platformā?
Daina Šulca: Koordinatora darba stūrakmens ir individuālie un personīgie piedāvājumi.
Tālsaziņas pasākumi sniedz vispārēju informāciju, kas ir labi, lai aktualizētu remigrācijas procesus un koordinatora lomu un atbildības, kā arī sniegtu remigrantiem pamatinformāciju.
Atlasot noderīgāko un mērķtiecīgāko informāciju, tālsaziņas pasākumus, patiešām, varam ieplānot, un šajā jomā Rīgas reģionam ir arī vairākas idejas izstrādes procesā. Taču jāņem vērā, ka remigrācijai ļoti vērtīga ir personīgā komunikācija, jo pārcelšanās ir personīgs jautājums un katrs gadījums var būt ļoti individuāls.
BI: Kas, tavuprāt, ir svarīgi, ko potenciālajiem remigrantiem vajadzētu ņemt vērā un kam pievērst īpašu uzmanību?
Daina Šulca: Remigrācijas process vistiešākajā veidā ir saistīts ar visas valsts ekonomisko un sociālo attīstību. Ja Latvijas algas varēs sacensties ar Lielbritānijas un Vācijas algām un pat ar Igaunijas algām, cilvēkiem būs materiāls pamats atgriezties Latvijā, jo par visu taču ir jāmaksā – par mājokli, par elektrību, par ūdeni, par bērnu un pašiem savu izglītību u.c. Un gribas arī aiziet uz teātri vai sporta zāli.
Bet noteikti novēlu diasporai pasaulē turēt Latviju dziļi sirdī – kā to esmu sajutusi līdz šim un kā to esam darījuši līdz šim. Latvija ir mūsu mājas.
FOTO: no Dainas Šulcas personīgā arhīva.
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Sandra Bondarevska.
INTERVIJAS AVOTS:
http://baltic-ireland.ie/2020/09/47676/
