Pārdaugava jau šobrīd ir izveidojusies par nozīmīgu zināšanu un akadēmisko centru, kur studē aptuveni puse no visiem Latvijas valsts augstskolu studentiem. Ir skaidrs, ka nākotnē, attīstoties studentu pilsētiņām jeb kampusiem, Pārdaugavas loma zināšanu urbanizācijā Latvijā tikai pieaugs. Tā atzina eksperti Rīgas plānošanas reģiona īstenotā projekta “Live Baltic Campus” diskusijā.
Šī ir jau otrā ekspertu tikšanās uzsāktajā diskusiju ciklā par kampusu veidošanos Rīgā, kuras mērķis bija diskutēt par akadēmisko pilsētiņu jeb kampusu lomu zināšanu urbanizācijā Pārdaugavā.
Rīgas plānošanas reģiona un projekta “Live Baltic Campus” eksperts Emīls Rode norāda, ka starptautiskā pieredze liecina, ka inovācijas nav vienoti izvietotas visā valsts teritorijā, bet tām ir tendence koncentrēties atsevišķās vietās. Zināšanu ekosistēma nav abstrakta, bet vietā bāzēta – universitātes kampuss attīstās kā pilsēta un pati pilsēta, kur tie atrodas, uzņemas kampusa funkcijas.
Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa atzīst, ka Latvijai vēl tāls ceļš ejams, lai varētu konkurēt inovāciju jomā ar citām Eiropas valstīm. Ministrijā tiek strādāts, lai zinātne un augstākā izglītība būtu sajūgtas savā starpā un tām būtu augsts potenciāls konkurētspējīgu produktu un specifisku zināšanu ģenerēšanā. Augstskolām ir liela loma inovāciju sistēmā, tāpēc ir svarīgi, lai tajās rodas zināšanu cilvēki, kas tālāk nonāk industrijā. Lai būtu rezultāts, augstskolām ir jābūt labai saiknei ar uzņēmējdarbību.
LU rektora vietniece infrastruktūras attīstības jautājumos Kitija Gruškevica uzsver, ka arvien biežāk būs vajadzīgas līdzīgas tikšanās, kurās sanāk kopā lielākās augstskolas, lai kopā diskutētu par svarīgiem attīstības jautājumiem. Topošajā LU kampusā Torņakalnā, kurā vienkopus atradīsies visas LU fakultātes un daudzi zinātnes centri, studentu skaits varētu nākotnē sasniegt 15 000. Šobrīd kampuss tiek veidots tā, lai tā būtu tikšanās vieta visu nozaru ekspertiem, pētniekiem, studentiem un uzņēmējiem, lai veidotos inovācijām labvēlīga vide.
Kā atzīst RTU rektora vietnieks infrastruktūras attīstības jautājumos Aigars Ločmelis, augstskolām ir kopīgs mērķis sadarboties savā starpā un ar valsti, lai spētu uzlabot savu konkurētspēju ar ārvalstu augstskolām, kas arvien aktīvāk uzsāk potenciālo studentu uzrunāšanu Latvijā. Arī RTU kampusa veidošana Ķīpsalā vienuviet ir solis šajā virzienā, jo ļauj vienlaikus ieekonomēt administratīvos un apsaimniekošanas līdzekļus, ko tālāk ieguldīt zināšanu potenciāla paaugstināšanā.
RSU pārstāvis Mārtiņš Menniks norāda, ka RSU kopējās teritoriālās attīstības plāni paredz spert loģisku un racionālu soli koncentrēt universitātes administrāciju, mācību korpusu, zinātnes centrus, studentu kopmītnes Daugavas kreisajā krastā, kur atrodas arī divas no galvenajām valsts slimnīcām, kurās notiek studentu apmācība. RSU paredz savu tālāku attīstību tieši šajā Rīgas daļā.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Guntars Ruskuls uzskata, ka visi iecerētie kampusi Pārdaugavā veicina Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles attīstību. Rīgas viens no izaicinājumiem ir depopulācija, tāpēc pilsētai ir jādomā, kā piesaistīt iedzīvotājus. Viena no teritorijas nākotnes attīstības prioritātēm ir ieskicēta zinātnes un inovācijas centra jeb ZIC veidošana Rīgā, kas ietver plašas pilsētas teritorijas kreisajā Daugavas krastā – Torņkalnu, Klīversalu un Ķīpsalu. Pilsēta nākotnes plānošanā rūpīgi strādā, lai risinātu transporta jautājumus un infrastruktūru, lai būtu spējīga uzņemt studentus, kuru skaits līdz ar kampusu attīstību palielināsies. G.Ruskuls arī norāda, ka augstskolas pilda svarīgu lomu pilsētas attīstībā. Kā piemēru var minēt, ka pilsētai ik pa laikam notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem, kuru ir gatavi ienākt ar ražošanu, bet viņiem ir svarīgi, lai vietējās augstskolas var ilgtermiņā nodrošināt noteiktus speciālistus, piemēram, nano tehnoloģiju jomā.
Pirmajā cikla diskusijā, kas notika šī gada aprīlī, eksperti diskutēja par kampusa jeb universitātes pilsētiņas veidošanu Rīgā Torņkalnā un tās lomu socio-ekonomiskas integrētas pilsētvides attīstīšanā Pārdaugavā.
Rīgas plānošanas reģions kopā ar Latvijas Universitāti īsteno Interreg Centrālbaltijas programmas projektu “Live Baltic Campus”, kura galvenais mērķis ir izstrādāt metodoloģiju sabiedrības iesaistīšanai pilsētvides plānošanā, tādējādi veicinot augstskolu kā inovācijas mezglu attīstīšanu un radot labāku pilsētvidi uzņēmumiem un iedzīvotājiem visā Centrālajā Baltijas jūras reģionā.Projekts tiek veidots uz augstkolu kampusu Stokholmā, Helsinkos, Turku, Uppsalā, Tartu un Rīgā piemēriem. Projekta vadošais partneris ir Helsinku Metropolia Augstskola Somijā ar partneriem Rīgas plānošanas reģionu, Latvijas Universitāti, Tartu Universitāti, Turku Universitāti, Stokholmas Universitāti, Upsalas Universitāti un Helsinki pilsētas domi.Asociētie projekta partneri ir Uusimaa reģiona padome un Turku pilsētas dome. Projekts tiek īstenots no 2015.gada oktobra līdz 2018.gada martam.
