Ceturtdiena, 2024. gada 2. maijs
Teksta izmērs:

Dzīvās atmiņas par Gaujas plostniekiem

Gauja ilgstoši bija nozīmīgs kokmateriālu pludināšanas ūdensceļš uz Rīgu, taču posms starp Gaujas un Daugavas grīvu, kur koki bija jāpludina pa jūru, bijis dārgākais un bīstamākais. Šī iemesla dēļ 1899. gadā tika uzsākta Gaujas–Daugavas ūdensceļa izbūve, un pirmajā posmā tika izrakts 3 km garais Gaujas–Mazā Baltezera kanāls. Kopš 1903. gada kanāls ieplūst Mazajā Baltezerā Alderos. Te kādreiz atradusies Alderu muiža un slavens alus brūzis, no kā arī cēlies ciema nosaukums.

Plostu pludināšana pa Gaujas–Baltezera kanālu tika pārtraukta tikai 1972. gadā. Alderu ciems vairāk nekā 60 gadu bijis savdabīga plostnieku republika. Vēloties uzzināt ko vairāk, devāmies uz Alderiem, lai satiktu Ēriku Kārli Gumbeli — kā viņš pats mēdz sacīt, vienu no pēdējiem Gaujas plostniekiem. Ērikam ir nedaudz pāri 80 gadiem, un uz tikšanos viņš ierodas ar nelielu nokavēšanos, jo ar domubiedriem spēlējis Ādažu klubā novusu. Vēl Ēriks reizi mēnesī pa mājām izvadā vietējo laikrakstu „Ādažu Vēstis”.

Mēs tiekamies netālu no pārtikas veikala, kur vēl šodien apskatāma pēdējā Latvijā atrodamā plostnieku būdiņa. Tā divus mēnešus gadā, koku pludināšanas laikā, atradusies uz tā sauktā astesplosta, un tajā vaļas brīžos un naktīs uzturējušies plostnieki. Uz plostiem ir bijusi arī virtuve, kur saimniece gatavojusi tā saukto plostnieku zupu. Ja laikapstākļi bijuši draņķīgi, plostotājiem ticis arī degvīns, pa 100 gramiem katram.

Pats Ēriks nācis no Jelgavas novada Saulgales pagasta, kuru apskalo Lielupes ūdeņi. Izmācījies par melderi, bet, kā pats atzīst, pēc 1949. gada vairs nav bijis iespējams atrast darbu profesijā, tāpēc uzsācis koku pludinātāja darbu Lielupē, vēlāk pārcelts uz Alderiem, kur pēc dienesta apņēmis sievu Valiju. Sievas brālis arī bijis plostnieks. Kopš tā laika Ēriks Alderus nav pametis.

Tai laikā darbojušies četri koku pludināšanas kantori: Lielupes, Gaujas, Lubānas un Daugavas. Ēriks zina stāstīt, ka Latvijā tolaik šajā nozarē darbojušies aptuveni 750 cilvēku. Ēriks strādājiss dažādos darbos, gan ar planējamo aparātu sējis kokus, gan vilcis kokus Strenčos, kur, starp citu, kopš 1996. gada norisinās ikgadējie plostnieku svētki. Dažkārt ir gadījies, ka koki sastrēgst kādā posmā un tad visi, ieskaitot grāmatvežus un tehniķus, dodas tos kokus atbrīvot.

Tālāk mēs dodamies uz Alderu parku, kurā notikušas plostnieku balles un sacensības. Tajās plostnieki sacentušies ķegļos, baļķa braukšanā un volejbolā. Alderu parku mēģinājuši privatizēt, bet labi, ka tas nav izdevies. Ērikam ļoti patīkot makšķerēt, bet mūsdienās Mazajā Baltezerā vairs neko nevarot noķert. Ēriks atceras, kā reiz varējis Daugavā zušus ķert, izmantojot vien sasietu alkšņu zaru slotu.

Mazajā Baltezerā ir atradies tā saucamais šķirošanas dārzs, tikai atšķirībā no tiem, kas ir uz upēm, kur izmantots straumes spēks, ezerā izmantoja valdošos labvēlīgos vējus. Ēriks atceras, ka tais laikos viss ezers bijis pilns ar baļķiem, un ar šķirošanu nodarbojušies apmēram 20 cilvēku, kas kokus šķirojuši, ievirzot tos atbilstošajos koridoros. Tepat arī pats kanāls, kurā vairs nepludina kokus un šodien darbojas ekskavatori, padziļinot gultni un nostiprinot kanāla krastus. Ēriks zina stāstīt, ka kanāls tiekot tīrīts un labiekārtots par Eiropas naudām un nākotnē to varēs izmantot laivotāji.

© Rīgas plānošanas reģions. 2022 / Izstrādātājs
Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu
Mūsu portālā tiek izmantotas sīkdatnes. Lietojot portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzini vairāk!