Atrodas Rīgā, Mangaļsalā pie Daugavas ietekas jūrā iepretim Daugavgrīvai.
Mangaļsalas nocietinājumu rajons ir viens no vērtīgākajiem militārā mantojuma objektiem. Paredzēts Rīgas pilsētas aizsardzībai no pretinieka flotes. Gadsimtiem apvidus piesaistīja militāro speciālistu uzmanību, veidojot to noslēpumainu un unikālu.
1.pasaules kara laikā, 1914. gadā, Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu darba rotas (98% latviešu) izbūvēja visus Mangaļsalas nocietinājumus. Pēc kara Mangaļsalas fortifikācija bija izpostīta. Latvijas armija uzcēla jaunas būves, novietoja artilēriju un starmešu staciju. Uzstādīja īpašu platformu flotes lielgabalam.
Pēc 1. pasaules kara Latvijas armijai vēl nebija spēcīgas kara flotes. Jūras robeža bija gara, un krastu aizsardzība bija problēma. Galvenais uzsvars tika likts uz Rīgas aizsardzību no pretinieka flotes uzbrukumiem. Daugavgrīvas un Mangaļsalas artilērijai bija jāapšauda pretinieku kuģi, kas mēģinātu ielauzties Daugavas grīvā, savukārt atbalsta punkti pie Lielupes (Jūrmalā) un Gaujas ietekas jūrā (Carnikavā) apturētu pretinieka desantu. Krasta aizsardzībai bija viens, speciāli aprīkots bruņuvilciens, kas sniegtu artilērijas atbalstu un papildspēkus Saulkrastu vai Jūrmalas virzienā. Stratēģisku vietu nocietināšanas nolūks bija pastiprināt ieroču darbību, izmantojot speciālas būves un apvidus priekšrocības. Krasta aizsardzības fortifikācija tika izvietota plašā teritorijā, lai samazinātu pretinieka ietekmi kara gadījumā.
Mūsdienās var aplūkot nocietinājumus, kas paredzēti dažādiem mērķiem. Apkārtnē saglabājušās arī senākas fortifikācijas būves. Vieta ar milzīgu potenciālu vēl gaida atdzimšanu.
Atrodas Olainē, netālu no Olaines Vēstures un mākslas muzeja.
Vēstures izziņas maršruts izveidots 2018. gadā vietā, kur 1. pasaules kara laikā atradās Krievijas armijas nocietinājumi, kas bija daļa no apkārtnes aizsardzības sistēmas. Vācijas un Krievijas armiju cīņas Olaines apkārtnē piesaista uzmanību vairāku iemeslu dēļ. Purvainais apvidus karojošajām pusēm neļāva gūt ātrus panākumus un prasīja no karavīriem daudzveidīgas iemaņas, darbojoties nelabvēlīgos apstākļos. Precīzai apvidus analīzei, izlūkošanai un fortifikācijas jeb inženiertehniskajām būvēm bija liela nozīme karadarbībā.
Mūsdienās izziņas maršruts ir brīvi pieejams un sniedz aptuvenu priekšstatu par karavīru dzīves apstākļiem. Atjaunotās būves ir slēgtas, taču aplūkojamas, iepriekš sazinoties ar Olaines Vēstures un mākslas muzeja speciālistiem.
Atrodas Carnikavas novadā, Mežgarciemā netālu no Autoceļa P1.
Padomju okupācijas perioda kartēs Mežgarciems neeksistēja. Teritorija ir daļa no meža vai iezīmēta kā „pionieru nometnes vieta”. Nekas neliecināja, ka tur atradās Padomju militārpersonām būvēta pilsētiņa ar pretgaisa aizsardzības bāzi. Viens no Padomju armijas objektiem, kas Latvijas zemi padarīja par militarizētāko vietu pasaulē.
Pēc 2. pasaules kara Latvijas teritorijā turpinājās strauju un vērienīgu Padomju armijas dislokāciju vietu būvniecība. Svešās armijas karabāzes bija kā valsts valstī. Karaspēka daļas bija gandrīz katrā Latvijas vietā. Īpaši priviliģēta sabiedrības daļa bija atvaļinātie PSRS militāristi un to ģimenes, kuriem prioritāri bija jānodrošina dzīvojamā platība. Daudzi izvēlējās Latvijas pilsētas, jo tur bija augstāks dzīves līmenis kā citviet Padomju Savienībā. Militārpersonu kriminālnoziegumi, impēriskā attieksme un visatļautība visspilgtāk raksturoja Padomju armijas klātbūtni Latvijā, demonstrējot režīma vienaldzīgo attieksmi pret Latviju un tās pamatiedzīvotājiem. Rūpīgi uzturētais mīts par „laimīgo dzīvi Padomju Latvijā” un „Padomju armiju kā atbrīvotāju” patiesībā bija „dzīve uz pulvera mucas”.
Mūsdienās var aplūkot armijas bāzes teritoriju. Īpaši interesanti ir Padomju armiju reprezentējošie vides objekti.
18.novembrī tika atklāts Baldones militārā mantojuma digitālo maršrutu, kas ir 10 kilometrus garš un ietver 13 informatīvas pieturvietas. Maršruts paredzēts ikvienam, kam interesē kādas Pirmā un Otrā pasaules kara liecības ir atrodamas Baldones apkārtnē, un, katram, kam patīk aiziet tālāk par ierastām takām!
Maršruts sākas pie Mercendarbes muižas, un sniedz iespēju apskatīt Pirmā pasaules kara dzelzceļa līnijas uzbērumus un vietas, kur kādreiz bijušas dzelzceļa stacijas. Pēc Pirmā pasaules kara dzelzceļa sliedes tika demontētas, daļu sliežu izmantoja zirgu tramvaja līnijas izveidei. Maršrutā iekļauta taka, kas ved pa šo līniju.
Maršruta sākuma stends Mercendarbes muižā atrodas pie akmens krāvuma muižas dienvidu pusē. Izstaigājot visu muižas parku, noteikti to ir viegli atrast. Uz stenda atradīsi maršruta aprakstu ar pieturvietām un QR kodu, ar kura palīdzību var iegūt Google karti ar maršrutu un pieturvietām. Tikai izmantojot šo karti, var doties ceļā un atklāt informatīvās pieturvietas.
Maršruta karte: https://ieej.lv/baldones-milit-mantojums
Maršruts paredzēts tikai kājāmgājējiem! Tas nebūs piemērots pastaigām ar bērnu ratiem vai braucieniem ar velosipēdu. Dažviet taka nav skaidri izteikta, ir jāorientējas pēc līnijas kartē, objektu atzīmēm un pēc zilā aplīša, kas norāda uz Tavu atrašanās vietu! Spied uz “baloniņiem”, lasi vietu aprakstus un fotogrāfijas.
Atrodas Mores novadā nepilnu 2 km attālumā no Mores.
Mores muzejs un piemiņas parks ir pašiniciatīvas ceļā tapis tūrisma objekts, kuru līdzveidojuši Latviešu leģiona karavīri – Mores kauju dalībnieki. Muzejs ir par 2.pasaules kara notikumiem Morē 1944. gada septembrī un novadpētniecību.
Karadarbība Mores apvidū bija tikai daļa no vērienīga Sarkanās armijas Baltijas uzbrukuma operācijas, kur kopumā iesaistīja 900 000 karavīrus un milzīgus kara tehnikas resursus. Mores apkārtnē atradās daļa no Vācijas armijas nocietinājumu sistēmas, kur latviešu leģionāri atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumu izlauzties līdz Rīgai. Tas ļāva Vācijas armijai izvest spēkus no Igaunijas un izvairīties no sagrāves. Sarkanās armijas vadība uzskatīja, ka pretinieka pretestība pie Mores būs īslaicīga un spītīgi turpināja nesagatavotus un nekoordinētus uzbrukumus, ciešot lielus zaudējumus. Apvidus priekšrocībām un latviešu leģionāru kaujas spējām bija būtiska nozīme turpmākajā kara gaitā.
Mūsdienās šeit var aplūkot daudzveidīgas iekštelpu un brīvdabas ekspozīcijas. Morē atrodas latviešu leģionāru Brāļu kapi un Sarkanās armijas karavīru kapsēta. Apskatāms kauju piemiņas parks, kurā redzami ierakumi, zemnīcas un kauju vietas.
Muzeja brīvdabas ekspozīcija ir pieejama jebkurā laikā par ziedojumiem, savukārt paša muzeja iekštelpas ekspozīcijas apskate iespējama tikai iepriekš piesakoties, zvanot +371 29446115 vai +371 26699694.
