Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē reģiona pašvaldību vadība tikās ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, lai pārrunātu aktuālos jautājumus civilās aizsardzības un drošības stiprināšanai.
Iekšlietu ministrijas pārstāvji sanāksmes pirmajā daļā iepazīstināja ar aktuālākajiem valdības un ministrijas plāniem – jauniem 3. un 2.pakāpes patvertņu projektiem, kuru īstenošanā tiek piesaistīts Eiropas fondu finansējums.
Reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja un Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire norādīja, ka civilā aizsardzība ir būtisks jautājums katras pašvaldības dienaskārtībā. Pašvaldībām ir svarīgi saprast valsts kopējo stratēģisko redzējumu šajā jomā.
Savukārt Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, kas ir Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājas vietnieks, izteica atzinību par iespēju Rīgā pielāgot 146 vietas 3.pakāpes patvertnēm. Vienlaikus vicemērs norādīja uz nepieciešamību tālākā patvertņu tīklu attīstīšanā ar valsts vai Eiropas finansējuma atbalstu. Šobrīd patvertņu ietilpība atbilst 50 000 cilvēku, bet Rīgā vidēji ikdienu uzturas 800 000 cilvēku.
Ministrs norādīja, ka apzinas nepeiciešamību pēc vairāk patvertnēm, bet valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, tāpēc meklēs iespējas, piesaistīt kādu fondu finansējuma rīku.
Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs atzina, ka šobrīd MK noteikumi par 3.pakāpes patvertnēm ietver prasības, kā rezultātā daudzi pagrabi atkrīt. Piemēram, par nedegošiem materiāliem, kas robežojas ar interpretāciju par linoleja, koka dēļu grīdu izņemšanu. Ja prasības tiktu samazinātas tikai līdz pašam nepieciešamākajam, tas ļautu iedzīvotājiem pašiem vairāk iesaistīties savu māju pagrabos veidot īslaicīgas patvēruma vietas.
Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks aicināja meklēt arī radošāku pieeju – piemēram, iesaistot arī uzņēmējus, kas ir gatavi piedalīties patvertņu izveidē, bet šobrīd nav regulējuma šādai sadarbībai.
Arī Karīna Miķelsone (Ādažu novada dome) norādīja, ka drīz pašvaldībām būs jāizpilda valsts noteikta prasība par patvertņu izbūvi jaunu publisko ēku projektos. Tāpēc ir svarīgi, lai patvertņu regulējums ar prasībām būtu samērīgs un nevajadzīgi pašvaldībām nesadārdzinātu jaunu projektu īstenošanu.
Rīgas plānošanas reģionā darbojas Attīstības padome 14 dalībnieku sastāvā: no katras pašvaldības pa vienam pārstāvim un no Rīgas – 6 locekļi. Rīgas plānošanas reģionu veido Rīga un Jūrmala un 7 novadi – Ādaži, Ķekava, Mārupe, Olaine, Ropaži, Salaspils un Sigulda.
Rīgas plānošanas reģionu veido Rīga un Jūrmala , kā arī septiņi novadi – Ādaži, Mārupe, Ķekava, Olaine, Ropaži, Salaspils un Sigulda. Tas ir ekonomiski attīstītākais reģions Latvijā, vienlaikus izglītības, zinātnes un kultūras centrs.
